Ziemellatvija.lv ARHĪVS

21. gadsimta draudi nav tikai militāri

Sandra Pētersone

2018. gada 24. augusts 10:30

409
21. gadsimta draudi nav tikai militāri

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos kā viens no mūsdienu ārpolitikas izaicinājumiem uzsvērts, ka 21. gadsimta draudi nav tikai militāri. 

Proti, modernu mūsdienu sabiedrību funkcionēšana ir atkarīga no valsts un sabiedrības noturības pret ārēju ietekmi, no informācijas pārvades sistēmu aizsardzības kvalitātes, no valstij un sabiedrībai kritiskās infrastruktūras drošības un sabiedrības mediju lietotprasmes.

Mēs dzīvojam laikā, kad mūsdienu tehnoloģijas, sociālie tīkli, ekonomiskā ietekmēšana un Rietumu demokrātiju nodrošinātais tiesiskums no ārpuses tiek izmantoti valstu demokrātiskā procesa kropļošanai un ietekmēšanai.

Lūk, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča komentārs speciāli “Ziemeļlatvijai” par Ārlietu ministrijas apkopoto pieredzi, kādi bijuši ārējo spēku centieni ietekmēt vēlēšanu procesus citās valstīs un kā tas var izpausties Latvijā pirms gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām.

Edgars Rinkēvičs: – Pirmā un galvenā būtiskā pazīme ir iejaukšanās vēlēšanu procesos, izmantojot  sociālos tīklus – Facebook, Twitter un citus. Jābūt uzmanīgiem pat ar tādām lietām, kā Google meklētājs, kur arī var ievietot informāciju un samaksāt, lai laba vai slikta ziņa parādās pirms pārējiem informācijas meklējumiem. Taktikas ir vairākas. Vienu no tām šobrīd izmanto arī Latvijā. Piemēram, Facebook tiek izveidota kāda plaša, interesanta lapa ar jokiem, ar jaukām, interesantām kaķu un suņu fotogrāfijām, un pēkšņi vienā brīdī lapa vai nu maina nosaukumu, vai tajā parādās arvien vairāk partiju sludinājumu un reklāmu, lapai kļūstot par politiskās aģitācijas platformu, bet cilvēki dažreiz to pat neievēro. 

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 800 tūkstoši Facebook lietotāju. Cilvēki lieto arī citus sociālos medijus.  Analizējot lietotāju profilu, ir iespēja saprast, vai šim cilvēkam sūtīt īpaši viņam domātu reklāmu, piemēram, “balsojiet par mani”, vai ziņas, kas viņu var ieinteresēt un var nebūt arī precīzas gan par to, kas notiek pasaulē, gan par politisko procesu vēlēšanu kontekstā. Cilvēki šīs ziņas uzreiz kritiski neizvērtē un dalās tālāk ar informāciju, kas var būt gan nepatiesa,  gan nomelnojoša par  konkurentiem. To šobrīd jau diezgan labi izanalizējuši un atklājuši mūsu sabiedrotie ASV un  Lielbritānijā. Līdzīga situācija bija arī Francijas vēlēšanās. Līdz ar to sociālo tīklu loma un nozīme ir milzīga. Cilvēki, saņemot no draugiem informāciju, ne vienmēr tajā iedziļinās, ne vienmēr pameklē dziļāk, vai tā atbilst patiesībai, turpina tālāk dalīties un tas rada sabiedrisko domu. 

Otrs pamatmehānisms ir tradicionālie mediji, sevišķi televīzijas. Arī tie ir instrumenti, ar kuriem var labi manipulēt ar sabiedrisko domu. Piemēram, Krievijas televīzijas kanālu pakete, kas mums ir pieejama, parāda vienpusēju informāciju, kas samiksēta ar interesantu, izklaidējošu programmu, un ļoti daudzi cilvēki šai informācijai notic. Es pats to redzu no jautājumiem, ko man uzdod gan dažādās auditorijās klātienē, gan sociālajos tīklos. Cilvēki notic, piemēram, tam, ka Gruzijas – Krievijas attiecībās pirms 10 gadiem, kad notika Krievijas agresija, vainīga ir Gruzija, tāpat notic tam, ka viss, kas notiek Ukrainā, ir tikai Ukrainas vaina. Mēs redzam, ka šāda manipulācija ir iedarbīga un ar to nevar tikt galā tikai ar aizliedzošiem paņēmieniem. Cilvēki ir jāizglīto, ir jāaicina kritiski vērtēt jebkuru informāciju. 

Tuvojas Saeimas vēlēšanas, un jau parādās daudz un dažāda veida informācija gan par politiķiem, gan par partijām. Ir tādi, kuri apgalvo, ka viss vienmēr bijis slikti, ir tādi, kuri teic, ka atsevišķi jaunie politiskie spēki ir negudri, un mēs redzam, cik ļoti palielinās spriedze sabiedrībā.  Ne vienmēr uzdevums ir panākt konkrēta politiskā spēka uzvaru vēlēšanās. Bieži vien uzdevums ir radīt maksimālu spriedzi un neuzticību, graut sabiedrības struktūru, raisot naidu, neuzticību pašu valstī. To mēs skaidri redzējām ASV vēlēšanu procesā, kur varbūt bija mazāk vēlmes atbalstīt to vai citu prezidenta kandidātu, bet vairāk – radīt spriedzi, un šī spriedze Amerikas sabiedrībā ir radīta un ir diezgan liela joprojām. Līdzīga ir situācija Spānijā, līdzīga – Lielbritānijā, kur šobrīd notiek diezgan plaša izmeklēšana par to, vai tomēr nebija pāris palīdzīgu roku Brexit referenduma procesā. 


Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem.