Soli pa solim līdz savai ģimenes sapņu mājai meža malā

2018. gada 28. augusts 13:04

4423

Soli pa solim līdz savai ģimenes sapņu mājai meža malā

^{Raksts publicēts laikrakstā 2017. gada 25. augustā}

Notikumi mainās ik dienu. Daudzi pat vakardienu mēdz saukt par vēsturi, kur vēl atcerēties, kā vairāk nekā pirms mēneša simtiem cilvēku līksmoja Smiltenes pilsētas svētkos. Taču to vienu vienīgo mirkli Baznīcas laukumā, kad, kopā ar citiem smilteniešiem klausoties svētku oficiālajās uzrunās, izdzirdēja, ka viņu ģimenes māja uzvarējusi konkursā “Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2017” nominācijā “Sakoptākā ģimenes māja ciemata un pilsētas teritorijā Smiltenes novadā 2017”, Dagnija un Mihails Feldhūni neaizmirsīs vēl ilgi. Satraukums, pārsteigums, saviļņojums un reizē liela atbildība pret novada iedzīvotājiem – šīs sajūtas abus pārņem joprojām.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka sākotnēji Feldhūni nezināja, ka Smiltenes novada pašvaldība ir izraudzījusies un pieteikusi sakoptības konkursam viņu ģimenes īpašumu Launkalnes pagasta Saltupos. “Smiltenes pusē ir tik daudz skaistu māju un iekoptu dārzu! Ar ko mēs esam īpašāki?” retoriski vaicā Dagnija, piebilstot, ka šeit viss uzcelts, izveidots un izlolots pašu spēkiem.

Liels bija arī mans pārsteigums, uzzinot par šo nomināciju, un ne jau tamdēļ, ka tā nebūtu pelnīta. Dagnija daudziem Smiltenes ģimnāzijas absolventiem joprojām ir mīļa skolotāja savas harismas, spējas uzklausīt un ieklausīties, atraktivitātes un draudzīguma dēļ, bet man jo īpaši mīļa. Dagnijai divdesmit gadu laikā ir bijusi tikai viena audzināmā klase, un tie esam mēs – es un mani pamatskolas laika klasesbiedri, jo kā direktores vietniecei viņai bija grūti būt arī audzinātājai. Tāpēc spilgti atmiņā palikusi reize, kad pie audzinātājas gājām uz daudzdzīvokļu māju Dārza ielā Smiltenē. Izrādās, jau sesto gadu par savām mājām Feldhūnu ģimene sauc Saltupus 186. Koka māja, kurai līdzās uzcelta pirts un klētiņa, pagalmā mastā plīvo Latvijas karogs, bet visapkārt krāšņi zied puķes, atrodas pavisam netālu no pilsētas robežas un kņadas, bet tajā pašā laikā tur valda absolūts miers un klusums. Vienīgi putni ar savu dziedāšanu liek par sevi manīt, jo mīt blakus esošās mežmalas kokos saliktajos putnu būrīšos. Tikpat iespējama kā putnu dziedāšana ir iespēja piedzīvot mirkli, kad uz sliekšņa mājās sagaida lapsēns vai, kā pirmsākumos, piemājas baseiniņā plunčājas zalktēns. Tā ir brīvības sajūta, kas ļauj veidot savu mazo pasauli un darīt laimīgus.

Vēl interesantāk, ka sakoptais īpašums atrodas vien pāris soļu attālumā no ceļa, kas cauri Saltupiem ved uz smilteniešu un apkārtnes iedzīvotāju iecienīto Niedrāja ezeru, bet tajā pašā laikā garāmbraucēju vai gājēju acīm nav redzams. Pirmo reizi konkursā suminātajā mājā nokļuvu dažas dienas pirms intervijas, kad Dagnijas un Mihaila jaunākā meita Baiba kopā ar draudzenēm atzīmēja kādu īpašu notikumu. Pagalmā skanēja latviešu mūzika, zem ābeles bija skaisti klāts galds, virs galvas plīvoja zaros iekārti gaisīgi dekori, visapkārt ziedi, sveces, dekoratīvie būrīši un svečturi... Tāda idilliska sajūta! Lai arī jau nākamajā dienā tā visa vairs nebija, sajūta saglabājās.

Neplānoja palikt pavisam

“Šeit, Saltupos, mums ir zemes pleķītis, dārziņš, lai ir vasarās vieta, kur atbraukt un bērniem padarboties. 2000. gadā sākām celt vasaras māju, bet toreiz nevienā brīdī nedomājām, ka tā varētu būt vieta, kur dzīvot pastāvīgi. Ļoti ilgi tā bija bez apkures, jo darījām tik, cik rocība ļāva. Jumts virs galvas bija, un ar to mums pietika, jo prioritāte toreiz bija meitu – Elīnas un Baibas – studijas. Pirms pieciem sešiem gadiem pavasarī sākām dzīvot te un palikām. Nespējām vairs aiziet atpakaļ uz dzīvokli pilsētā,” stāsta Mihails, kurš 23 gadus strādā kokapstrādes uzņēmumā “Vudlande” par sagādnieku.

Arī dzīvoklis ir mājas, un tajās Feldhūnu ģimene jutās labi. Tomēr sajūta, ko gūsti, rītos izejot pats savā pagalmā un nedalot to ar vēl citu 55 dzīvokļu iedzīvotājiem, vai arī publiskas pirts apmeklējuma vietā gulēt uz lāvas paša celta pirtī, nav rodama iepriekšējā dzīvesvietā.

Rudens drēgnajos vakaros, sēžot dzīvoklī, domājuši, cik labi būtu iekurt kamīnu. Tagad tāds ir viņu mājās Saltupos. Kamīns pirmā stāva istabā tiek iekurts katru tumšo rudens un ziemas auksto vakaru. Tikpat svarīgs kā kamīns bija arī pašiem sava pirts. Pēc mājas celtniecības tā bija nākamā, kas pašu rokām tapa ģimenes īpašumā. “Tā mums ilgi nāca, jo bija kārtīgi jāapsver, kā tieši to būvēt, ko nemaz tik vienkārši nav izdarīt. Jāatzīst, ka jaunībā biju mazliet iedomīgs, jo domāju, ka visu zinu un protu labāk. Tagad nākas labot vecās kļūdas, taču esmu kļuvis gudrāks – nekautrējos vaicāt padomu pieredzējušiem speciālistiem. Savu darbu šeit ieguldījusi visa ģimene, arī znoti. Atceros, kā Elīna zāģēja, Dagnija turēja plēvi,” atceras Mihails, kuru ikdienā mīļie un draugi biežāk sauc par Mišu.

Patlaban pēdējā no ēkām, kas uzbūvēta ģimenes īpašumā, ir klētiņa, tā vismaz to dēvē Dagnija. Pateicoties vecākās meitas drauga Gata ierosinājumam, klēts otrā stāvā izbūvēta istabiņa. Tad nu kopā ar meitu dzīvesdraugiem Gati un Mačeku tapa pēdējā celtne šajā nelielajā teritorijā. Tagad tā lieliski noder, uzņemot meitu draugus un radus, kuri labprāt brauc ciemos. Ja Mihailam patīk stabilas un pamatīgas lietas, jo viņam ir ļoti laba gaumes izjūta un mākslinieciska dvēsele, tad Dagnija jau kopš bērnības nespēj pretoties krāšņajiem ziediem un to reibinošajai smaržai. Dārzs ir skaistumam un atslodzei.

Īpašu noskaņu dod meža tuvums

Lai arī apkārt atrodas vairākas citas dārza un vasaras mājas, Feldhūnu ģimene par saviem tuvākajiem kaimiņiem sauc putnus, kas mīt Mihaila veidotajos putnu būrīšos tepat mežmalā. „Meža mala, svaigs gaiss, putnu čivināšana. Reizēm, piektdienās atbraucot mājās no darba, līdz pat pirmdienai negribas braukt uz pilsētu, ja vien mājās ir maizīte. Bet to mums cep arī Dagnija,” sievu uzslavē Mihails.

Arī Dagnijai mežs rada īpašu noskaņu, cauri tam viņa ar velosipēdu dodas uz Niedrāju peldēties. Ja aizbrauc agri no rīta, tad viss ezers piederot vienai pašai. Mežs ir arī laba pastaigu vieta. Taču tā iemītnieki domā citādāk – mājas pagalmā ir redzēta gan cauna, gan lapsa, arī zalktīši nākuši ciemos, tik šogad vēl neviens nav redzēts.

Piedzīvo neierastus brīžus

Feldhūnu ģimene atzīst, ka pat prātā neienāktu pieteikt savu īpašumu Smiltenes novada sakoptības konkursā. Dagnija sākumā pat nedaudz dusmojās, uzzinot par dalību, un meklējusi vaininieci, lūkojoties kaimiņienes virzienā. Mājas ir kas īpašs un personisks, tā ir sava mazā pasaule, kur gūt mieru, relaksēties pēc garas darbadienas un atjaunot enerģiju nākamajai dienai. Tā ir vieta, kur izkopt ģimenes tradīcijas. Viena no skaistākajām tradīcijām ir Ziemassvētki, kad visi sapulcējas mājās pie izrotātas eglītes, iekurta kamīna, ciemos nāk salavecītis, ir dāvanas. Svētku eglītei ģimenes īpašumā atvēlēta īpaša vieta – tā tiek rotāta pagalmā un tajā pašā laikā labi redzama pa kamīna istabas stiklotajām ārdurvīm. Arī vasaras un rudens sezonā šī vieta iekārtota gaumīgi – līdzās kūpinātavai un grilam atrodas dārza mēbeļu komplekts. Interesanti, ka vienu vietu no otras atdala vai nu atsevišķi vides elementi kā, piemēram, metāla arka, vai arī ābeles, skujeņi un krāšņās puķu dobes, tajā pašā laikā veidojot veiksmīgu kopskatu.

“Neviens speciālists vai dārza dizainers nav plānojis mūsu dārzu, esam vadījušies pēc iekšējām sajūtām. Ja pašiem liekas jauki, tad attiecīgi arī rīkojamies. Šobrīd pārņem sajūta, ka ir labi, bet mājas tāpat kā Rīga nekad nav pabeigtas. Vēl viens stūrītis ir jāiekārto, tikai jāsaprot, kas tajā vislabāk iederētos. Konkursa noslēgumā mums uzdāvināja dāvanu karti piecdesmit eiro vērtībā „Latvijas valsts mežu” Smiltenes kokaudzētavā, kas ir ļoti laba un visu laiku pilnveidojas, un no mums atrodas pavisam netālu,” stāsta Dagnija un Mihails.

Šovasar pēc sakoptības konkursa rezultātu paziņošanas ģimene piedzīvoja neierastus brīžus – cilvēki brauca skatīties, ar ko tad šis īpašums izpelnījies konkursa komisijas locekļu atzinību un ievērību. Viņuprāt, Smiltenes novads un pati pilsēta ir ļoti skaista un sakopta gan no pašvaldības, gan iedzīvotāju puses. Mihails ievērojis, ka ļoti skaisti īpašumi atrodas Tepera ezera apkārtnē un Lazdu ielā. Ja ir galva uz pleciem un rokas “aug no pareizās vietas”, tad, kā saka Mihails, – pašu spēkos ir ļoti daudz.

Viedoklis

Agija Kukaine, Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas teritorijas apsaimniekošanas speciāliste:

- Konkursa “Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2017” ietvaros devāmies lūkoties, kādi īpašumi atrodas Smiltenes apkārtnē. Saltupus izbraukājām pa visiem celiņiem. Dagnijas un Mihaila Feldhūnu ģimenes īpašums uzmanību piesaistīja, jo viss bija vienotā stilā ar izteiktām arhitektūras formām. Šķita, ka pieaicināts speciālists, kas teritoriju saplānojis ļoti gaumīgi. Izrādījās, ka to darījusi pati ģimene. Tikpat patīkami pārsteigta biju uzzinot, ka saimnieks būvējis visas ēkas. Nelielajā īpašumā atrodas viss ģimenei nepieciešamais, tostarp atpūtas vieta. Ļoti iepriecināja, ka viņi kopj piegulošo teritoriju un dod mājvietu putniem. Koptēls tiešām rada ļoti mājīgu un pārdomātu iespaidu. Jāteic, ka, iepazīstoties ar šo ģimeni, viņi atstāja patīkamu un drosmīgu cilvēku iespaidu, kuriem ir savas tradīcijas un vērtības.

+ 1

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Soli pa solim līdz savai ģimenes sapņu mājai meža malā

Kategorijas