Arī tā ir īstenība

2009. gada 30. augusts 08:59

1169

Krievija nesen atzīmēja Vladimira Putina desmitgadi, kopš Jeļcins viņu iecēla par premjeru. Valstu līderus varam iedalīt divās grupās: demokrātiskie līderi ar laiku sabiedrībā zaudē popularitāti, un ekonomisko grūtību laikos reitingu kritums sevišķi straujš, savukārt diktatori kļūst aizvien populārāki.

Autoritāra stila piekritējs ir arī Putins, un nosacīti labajos gados, kad valstī platā straumē ieplūda naftas dolāri, bijušā čekista pozīcijas nostiprinājās. Tagad Kremļa treknie gadi beigušies, tāpēc jāmeklē palīdzība polittehnoloģijās, lai Putina slava nezaudētu spožumu.

Tāpēc premjers, domādams par atgriešanos prezidenta krēslā, veic īpaši režisētus efektīgus gājienus. Ar zemūdeni nolaisties Baikāla ezera dzīlēs. Piestiprināt Amūras tīģerim raidītāju. Palaist plašajos ūdeņos iezīmētu milzu belugu. Ierasties Abhāzijā, kur dzemdību namā par godu viesim tikko dzimušos dvīnīšus nosauc par Vladimiru un Dmitriju.

Likt miljardierim Deripaskam publiski pazemoties, parakstot vienošanās dokumentu, kaut vēlāk žurnālisti noskaidroja, ka īstais dokuments bija parakstīts jau iepriekš draudzīgā atmosfērā. Tādu piemēru daudz, un uz misticismu tendētais žurnālists Prohanovs to visu nosaucis par komiksu sēriju. Bet šos komiksus īpaši tiražē Kremlim pietuvinātā televīzija, un tauta gatava uzgavilēt cilvēkam, kura izdarībām iespējams sameklēt paralēles bībeliskajos sižetos.

Bet valsti piemeklē nelaime aiz nelaimes. Krīze jau gandrīz noēdusi valūtas rezerves, un tiek apspriests plāns par privātā kapitāla atsavināšanu valsts interesēs. Desmit gadu pēc zemūdenes "Kursk" avārijas milzu katastrofu piedzīvo Sajānu-Šušenskas HES. Emocionāli sāpīga divu lidmašīnu sadursme, gatavojoties aviācijas svētkiem. Abos gadījumos daļa vainas ir tehnikas nolietojumā, jo valsts dzīvojusi tikai uz dabas resursu pārdošanas rēķina, maz domājot par modernām tehnoloģijām.

Medvedevs raksta vēstuli aizkrāciešiemVisi pazīstam slaveno Repina gleznu, kurā attēloti Aizkrāces kazaki, sacerot vēstuli turku sultānam. Vēstules sākuma teikumu piesauca savulaik Hruščovs, rupjā veidā aprājot ASV prezidentu Eizenhaueru. Tā teikt, kāds gan tu velnam bruņinieks, ja ar pliku sēžamvietu nevari ezi nospiest.

Tagad pienākuši laiki, kad Krievijas prezidents Medvedevs līdzīgi skarbā tonī raksta vēstuli Ukrainas prezidentam Juščenko, proti, Aizkrāces kazakiem. Vienlaikus Kremļa valdnieks rosina likuma grozījumus, kas prezidentam vienpersoniski dotu tiesības parakstīt pavēli par militāru operāciju veikšanu ārvalstīs, ja tur tiek aizskartas Krievijas intereses. Jāteic, ka Juščenko atbilde Maskavai bija savaldīga un korekta.

Par ko Maskava tik ļoti neieredz Ukrainas politisko vadību? Pirmkārt, jāmin Kijevas neatkarīgā ārpolitika un vēlme pievienoties NATO. Otrkārt, runa par Kijevas ietiepību, cenšoties saglabāt savā kontrolē četrus gāzes vadus, caur kuriem apgādā Eiropu ar dabas gāzi. Varam pieminēt savulaik radīto starpniekfirmu RosUkrEnergo, kuras uzdevums bija pārņemt gāzes tranzītceļus.

Firmas vadībā Putins ielika savus cilvēkus, kuriem piešķīra lielu naudu, lai piekukuļotu Juščenko. Tā kā Juščenko nojauta, ka ir nopirkts, nekas nemainījās, un atklājās, ka Putina drauģelis par "Gazprom" naudu privatizējis gāzes un naftas atradnes Piekaspijā. Šajā jautājumā esot notikusi asa salekšanās starp Putinu un Medvedevu.

Tuvojas Ukrainas prezidenta vēlēšanas, un Medvedevs ar savu rupjo vēstuli gribējis mazināt Juščenko izredzes, kas tāpat nav spožas.

Turklāt Kremlis laikam juta, ka laiks mazināt ažiotāžu ap Gruzijas jautājumu, un, patiesi, tagad visi runā par ukraiņiem. Lai vēl vairāk jauktu cilvēkiem prātus, tiek palaista pīle, ka kuģi "Arctic Sea" sagrābuši igauņu un latviešu pirāti. Te atsaukšos un komentētāju Latiņinu, kura drīz pēc kuģa "sagrābšanas" izteica versiju, ka bez baļķu kravas kuģī atradusies cita krava no Kaļiņingradas, kas interesējot Krievijas specdienestus.

Zaudētais reģionsTā gribētos nosaukt Ziemeļkaukāzu. Par Dienvidosetiju rakstīju iepriekš, bet jāpiemin arī otrs Gruzijas separātistu anklāvs - Abhāzija, kur paviesojās Putins. Abhāzija spējīga uzturēt pati sevi, jo tai pieder Melnās jūras pludmale, subtropu klimatā labi padodas mandarīni. Bet abhāzi nesteidzas neko pasākt, jo nav drošības par rītdienu.

Prezidents Bagapšs viltīgāks par osetīnu Kokoiti, jo nekādu Maskavas naudu nepieņem - lai Krievija pati sūta celtniekus, galvenokārt ceļu būvētājus. Abhāzijā valdot pilnīgs pamirums, kaut ne viens vien abhāzs iekortelējies gruzīnu pamestajās mājās, ko sauc par trofeju namiem.

Visīstākās šausmas valda Čečenijā, Ingušijā un Dagestānā - tur katru otro dienu jauni upuri. Mēnesi pēc Estemirovas nogalināšanas Groznijā varasvīri nošāva divus humānās palīdzības darbiniekus, kuri centās ar protēzēm apgādāt bērnus un pusaudžus, mīnu un citu spridzekļu upurus. Mazajā Ingušijā saspridzināja prezidenta bruņoto auto, bet prezidents izdzīvoja. Nošāva celtniecības ministru. Un visam vainagojums pašnāvnieka sarīkots terorakts, kurā dzīvību zaudēja 20 miliču.

Dagestānā Maskavas sūtītos ierēdņus ar automātiem pavada atpakaļ līdz robežai. Un katru nedēļu mirst kāds milicis. Kad kontrolpunkta apsardzes miliči izklaidējās somu pirtī, visi tika nošauti kopā ar prostitūtām.

Lai saprastu šos notikumus, ir jāzina galvenais fakts: minētajās republikās miliči kļuvuši par tādiem pašiem bandītiem, par kādiem pieņemts uzskatīt radikālā islama pagrīdniekus, kuriem Dagestānā simpatizē ap 30 procentiem iedzīvotāju.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Arī tā ir īstenība

Kategorijas