Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kardiologi ceļ trauksmi: teju 30% pieaugušo un 50% jauniešu nekad nav mērījuši vai nezina savu holesterīna līmeni

Inese Mauriņa

2018. gada 19. septembris 15:48

70
Kardiologi ceļ trauksmi: teju 30% pieaugušo un 50% jauniešu nekad nav mērījuši vai nezina savu holesterīna līmeni

Lai izvērtētu un mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku attīstību, holesterīna līmenis pieaugušam cilvēkam, sākot no 18 gadu vecuma, ir regulāri jāpārbauda (vismaz reizi 5-10 gados), Taču, kā liecina pacientu biedrības “ParSirdi.lv” un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja* – 20,5% Latvijas pieaugušie iedzīvotāji holesterīnu nekad nav mērījuši un vēl 8,8 % nav droši, vai tas ir darīts, bet 18-24 gadus vecu jauniešu vidū holesterīns nekad nav mērīts pusei jeb teju 50 %.

Gustavs Latkovskis, LU Medicīnas fakultātes profesors, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs: “Lai arī pastāv mīts, ka augsts holesterīns ir vairāk izplatīts un bīstams cilvēkiem gados, kad biežāk mēdz notikt miokarda infarkti, tomēr holesterīnu vajag pārbaudīt jau no agras jaunības. Pat, ja ģimenē nav norādījumu par augstu holesterīnu vai sirds slimībām, jāatceras, ka neveselīgs uzturs, liekais svars un mazkustība arī veicina holesterīna paaugstināšanos, turklāt tā uzkrāšanās asinsvados daudziem sākas agrīni – nereti jau pirms 30 gadu vecuma. Problēma ir tā, ka šo procesu pirmos 10-20 gadus neviens nejūt. To sajūt, kad asinsvadi ir kritiski sašaurināti vai pēkšņi nosprostojas ar trombu, bet tad jau tas var būt par vēlu. Nereti pirmā augsta holesterīna izpausme var būt miokarda infarkts vai pēkšņa nāve. Tāpēc savlaicīgi nosakot savu holesterīna līmeni,  konsultējoties pie ārstiem, mainot dzīvesveidu un atsevišķos gadījumos jau laicīgi uzsākot lietot zāles, ir iespējams sevi efektīvi pasargāt no šādām katastrofām. Tāpēc nav pieņemams, ka 21. gadsimtā pilngadīgs Latvijas iedzīvotājs 18-20 gadu vecumā nezina savu holesterīna līmeni, nemaz nerunājot par tiem, kam pāri 30 gadiem!”

“Latvijā varētu būt ap 8000 cilvēku ar slimību, ko sauc par ģimenes hiperholesterinēmiju, kad augsts holesterīns ir pārmantots no vecākiem un ar to slimo 50% ģimenes locekļu. Slimība ir bīstama ar to, ka holesterīns paātrināti izgulsnējas sirds un citos asinsvados, kas rada miokarda infarkta draudus pat 30-40 gadus jauniem cilvēkiem. Šo ģimenes slimību var atklāt laicīgi, izmērot holesterīnu vismaz 18 gadu vecumā, bet visoptimālāk vecumā pirms pubertātes iestāšanās. Labā ziņa ir tā, ka, savlaicīgi atpazīstot šo slimību, to ir iespējams efektīvi ārstēt,” uzver prof.G.Latkovskis.

Saskaņā ar aptaujas datiem tikai 43,7% iedzīvotāji uzskata, ka viņu holesterīna līmenis ir normāls, kamēr 40,1% respondentu atzīst, ka tas ir nedaudz paaugstināts vai pat būtiski paaugstināts (8,7%). Lūdzot precizēt holesterīna skaitli, tikai 18,9 % aptaujāto atzina, ka viņu holesterīna līmenis ir zem 5 mmol/l jeb normas robežās. 

Prof. G.Latkovskis: “Par relatīvi normālu ir pieņemts uzskatīt kopējā holesterīna līmeni zem 5 mmol/l. Tāds un pat nedaudz augstāks līmenis var būt pieņemams jaunam cilvēkam bez citiem riska faktoriem līdz 40 gadu vecumam, jo tad slimību risks ir mazs. Tomēr šķietami normālais līmenis var izrādīties pat 2-3 reizes par augstu tiem, kam ir kāda no šīm pazīmēm: smēķēšana, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens, miokarda infarkti pirmās pakāpes radiniekiem vecumā līdz 60 gadiem, un it īpaši vīriešiem pēc 55 gadiem un sievietēm pēc 60 gadiem. Visos šajos gadījumos stingri ieteicams pakonsultēties pie sava ģimenes ārsta, lai izvērtētu sirds-asinsvadu slimību risku. Īpaša uzmanība jāpievērš ZBLH jeb “sliktajam” holesterīnam. Vairumā laboratoriju kā ZBLH norma ir norādīti 3 mmol/l, bet patiesībā daudzos gadījumos tam jābūt zem 2,6 mmol/l vai 1,8 mmol/l. Tāpēc par holesterīna līmeņa rādījumiem noteikti jākonsultējas ar savu ārstu un kopīgi jāizvērtē, vai nepieciešamas izmaiņas tikai dzīvesveidā vai tomēr nepieciešams uzsākt arī ārstēšanu.”