Krievijas televīzijas kanālu sižeti - manipulatīvas informācijas un propagandas "mērcē"

Mediju projekti 2018

2018. gada 22. septembris 10:01

817

Krievijas televīzijas kanālu sižeti - manipulatīvas informācijas un propagandas "mērcē"

Jau pāris gadus Latvijas politiķiem bažas rada Latvijas cittautiešu pārmērīgā uzturēšanās Krievijas informatīvajā telpā, jo vietējie – Latvijas – mediji cittautiešus neuzrunājot. Taču arī latvieši turpina arvien aktīvāk “pārcelties” uz Krievijas TV kanāliem, no saviem lasītājiem to dzirdējusi arī “Ziemeļlatvija”.

Līdz ar to informatīvās telpas drošība Latvijā kļūst arvien aktuālāka, it īpaši ņemot vērā Krievijas radīto hibrīdo apdraudējumu un Krievijas centienus nostiprināt savu informatīvo ietekmi ārpus tās robežām, tajā skaitā Latvijā, un ar tur dzīvojošo tautiešu viedokļu veidošanu pastarpināti ietekmēt sabiedriski politiskos procesus, tai skaitā vēlēšanas valstī.

Ierocis – tradicionālie mediji
Lai izplatītu savas ārpolitikas mērķiem atbilstošus nomelnojošus vēstījumus un dezinformāciju par Latviju, Krievija ārvalstīs aktīvi izmanto “tradicionālos” medijus (televīzijas kanālus, radio stacijas un preses izdevumus), tāpat arī – interneta vietnes un blogus un saziņas un informācijas apmaiņas platformas jeb sociālos tīklus. Starp tā dēvētajiem tradicionālajiem medijiem Drošības policija izceļ Latvijā plaši pieejamo Krievijas televīzijas kanālu klāstu, kas vairākus gadus bijuši galvenais instruments, ar kura starpniecību Kremlis centies ietekmēt ārvalstu, tajā skaitā Latvijas, informatīvo telpu.
Kremlim vai tam pietuvinātām personām piederošajos Krievijas televīzijas kanālos aizvadītajā gadā, tāpat kā iepriekš, izplatīti gan manipulatīvā informācijā balstīti, gan izteikti tendenciozi pasniegti sižeti par notikumiem un procesiem Latvijā. Par viedokļa līderiem šādos sižetos mērķtiecīgi tika uzdoti nevis neatkarīgi eksperti, bet Krievijas tautiešu politikas pārstāvji un prokremliskie aktīvisti Latvijā, piemēram, Aleksandrs Gapoņenko, Vladimirs Lindermans un Jurijs Aleksejevs.
Drošības policija arī vērš uzmanību uz to, ka aizvadītajā gadā turpināja darboties vairākas tieši Latvijas auditorijai pielāgotas Krievijas informatīvās platformas, kurās sistemātiski integrēti Krievijas propagandas mērķiem pieskaņotie vēstījumi un notikumu interpretācijas. Piemēram, savu darbību Latvijā turpināja “Rossiya Segodnya” finansētās multimediju platformas “Sputnik” Latvijas versijas latviešu un krievu valodas interneta vietnes. Kopumā “Sputnik” Latvijas versijas darbība apliecināja, ka tā pastāvēšanas galvenais mērķis ir sniegt informatīvo atbalstu Krievijai tās politisko interešu īstenošanai Latvijā, veidojot sagrozītā vai patiesībai neatbilstošā informācijā balstītas publikācijas par norisēm Latvijas politikā, ekonomikā un aizsardzības sektorā.

Galvenais veids, kā ietekmēt vēlētāju prātus
To visu var definēt kā hibrīdapdraudējumu. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka cīņai ar hibrīdapdraudējumu šogad Valsts kancelejā ir izveidots īpašs amats. Galvenais šā amata izpildītāja uzdevums līdz oktobrim būs novērst jebkādus Krievijas vai kāda cita ārvalstu spēka centienus nelikumīgā veidā ietekmēt gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Par Valsts kancelejas direktora vietnieku šajā jomā ir iecelts bijušais Latvijas vēstnieks Dānijā Kaspars Ozoliņš.
– Kas īsti ir hibrīdapdraudējums, par ko tiek runāts arvien biežāk, un kā tas izpaužas informatīvajā telpā Latvijas teritorijā?
– Parasti tiek kombinēti vairāki apdraudējuma veidi, kādos cita valsts vēršas pret Latvijas valsti, Latvijas sabiedrību. Šie veidi var būt gan informatīvi, gan diplomātiski, gan tehnoloģiski, gan arī ekonomiskais spiediens, gan ielaušanās datortīklos. Klāsts var būt ļoti plašs, tāpat arī kombinācija, kādā veidā šos apdraudējuma līdzekļus izmanto. Galvenais, uz ko skatāmies vēlēšanu kontekstā, ir informatīvā telpa. Krievijas militārajā doktrīnā īpaši atzīts, ka informācijas karš ir viens no plašāka kopēja kara veikšanas veidiem, tas ir publiski pieejams fakts. Ja nemaldos, Krievijas diennakts informatīvā telekanāla “Russia Today” (RT) vadītāja Simonjana teica, ka RT kanāls ir informācijas kara ierocis. Mēs to pilnīgi noteikti nevaram neņemt vērā, it īpaši tāpēc, ka vēlēšanu kontekstā informācijas ietekmes operācijas ir galvenais veids, kā varētu ietekmēt vēlētāju prātus, noskaņojumu vai vispār vēlēšanos piedalīties balsošanā, un šo ietekmi var izdarīt no ārpuses.
– Kā šis hibrīdapdraudējums var izpausties Latvijā pirms vēlēšanām?
– Mēs tradicionāli sakām un uzskatām, ka tas ir Krievijas ražotais mediju saturs Krievijas televīzijas kanālos, taču tas nebūt nav vienīgais. Mūsu informatīvās telpas aizsardzības jautājums ir arī tas, kā un cik lielā mērā mēs kritiski izmantojam Krievijas ziņu kanālos raidīto, redzamo informāciju, arī mūsu pašu ziņu telpas piepildīšanu ar informāciju. Ne reti informācija tiek pārņemta nekritiski, nekritiski atspoguļota vai vienkārši tieši tiek ievietota kanālos. Ņemot vērā sociālo mediju milzīgu attīstību, arī sociālie mediji kļūst par vienu no galvenajiem avotiem, kur cilvēki, it īpaši jaunākā paaudze, iegūst informāciju. Šie mediji ir kļuvuši par platformu dažāda veida mēģinājumiem izplatīt propagandu un dezinformāciju. Atšķirībā no tradicionālajiem medijiem, jaunajās sociālajās platformās tiek apkopots un pavairots neskaitāmu nejaušu autoru radītais informatīvais saturs. Sociālo mediju platformas pašas nerada informatīvo saturu, tām nav savas – lasītājam zināmas redakcionālās politikas, kā tas ir tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem.Tie nevērtē ziņas un neveido savu ticamu stāstu par to, kas notiek pasaulē, viņiem nerūp tas, kādu ietekmi šī informācija rada. Viņu biznesa modelis ir piesaistīt skatītāju daudzumu un reklāmdevēju naudu, kas attiecīgi būtu viņu peļņa. Šīs platformas var tikt izmantotas, lai vēlētājiem vēlēšanu dienā vai pirms tam ilgāku ietekmes operāciju veidā radītu noteiktus priekšstatus vai pastiprinātu viņu bažas, vai saasinātu viņu emocijas, kuru rezultātā cilvēki pieņem ne līdz galam izsvērtus lēmumus. Taču mums ir vajadzīgs izglītots, informēts vēlētājs, kurš izdara apzinātu izvēli.
– Kāda jūsu skatījumā ir cittautiešu ietekme uz vēlēšanām Latvijā?
– Varbūt nav pamatoti runāt tikai par vēlētāju segmentēšanu valodas grupās, jo lielāku ietekmi var panākt, ja tiek izdarītas mērķētas informatīvas ietekmes operācijas uz visu vēlētāju kopumu. Mums sabiedrībā ir jāveicina mediju pratība, spēja saprast un atšķirt informāciju, kura pauž viedokli un kura ir klaja dezinformācija, no informācijas, kura ir pasniegta objektīvā veidā, daudzpusīgi informējot par vairākām stāsta pusēm un kur stāsts nav izveidots ap minējumiem un viedokļiem par vēlamo tēmu. Hibrīdapdraudējums ir fenomens, kas nav attiecināms tikai uz vēlēšanām, tāpēc mums ir svarīgi veicināt ilgtermiņā sabiedrības izglītošanu un prasmi atpazīt viltus ziņas. Taču vēlēšanas ir Latvijas demokrātiskā valstiskuma pamatā. Mums galvenais ir saglabāt vēlēšanu integritāti, lai neviens nevarētu apšaubīt vēlēšanu rezultātus.

UZZIŅAI
Latvijā populāru Krievijas televīzijas kanālu piederība:
• “Первый канал” īpašnieki – Federālā valsts īpašumu pārvaldīšanas aģentūra (38,9%), mediju holdings “Национальная Медиа Группа” (25%), Krievijas miljardieris Romāns Abramovičs (24%), informācijas aģentūra “Tass” (9,1%), uzņēmums “Останкино” (3%)
• “НТВ Мир” īpašnieks – Krievijas mediju holdings “Газпром-медиа” (100%)
• “Рен ТВ” īpašnieks – mediju holdings “Национальная Медиа Группа” (100%)
• “Россия РТР” īpašnieks – Viskrievijas valsts televīzijas un radio kompānija (100%)
(Avots – Drošības policija)

VIEDOKLIS
Gunta Līdaka, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPL) locekle, nodrošina komerctelevīziju nozares pārraudzību, koordinē starpinstitucionālo sadarbību un likumdošanas procesu:
– Mēs nevaram apkarot citas valsts ideoloģiju, jo tas nedos vajadzīgo rezultātu. Būtiskākās lietas, kādā veidā cīnīties pret jebkuru propagandu, ne tikai Krievijas, ir mediju lietotprasme, sabiedrības prasme kritiski vērtēt informāciju, izglītība un zināšanas.
Protams, mēs varam slēgt Krievijas TV kanālus, taču tas neatrisinās jautājumu par to lietošanu, jo pieejas šiem kanāliem būs tāpat. Tehnoloģiskie procesi Latvijā nodrošina iespēju, neejot uz televīziju, aiziet uz internetu un iegūt jebkuru saturu, ko vēlies, tai skaitā Krievijas kanālu saturu. Mūsu prakse arī rāda, ka Krievijas TV kanālos propagandas satura patēriņš ir proporcionāli visai niecīgs, jo lielākoties tiek patērēts izklaides saturs.
Šo jautājumu vajadzētu skatīties kompleksi, vispirms jau par satura nodrošināšanas iespējām Latvijas sensitīvajos rajonos – Sedā, pierobežā un tamlīdzīgi. Piemēram, Zilupē ir vieglāk pieslēgties ārvalstu saturam, jo tādu iespēju sniedz nelegālie kabeļu operatori, satelīta antenas un tamlīdzīgas lietas, bet tur tāpat ir atšķirīga situācija. Tur dzīvo gan cilvēki, kuri patērē Latvijas TV veidoto saturu, gan cilvēki, kuri saglabājuši vēsturisko televīzijas skatīšanās ieradumu un no padomju kanāliem pārgājuši uz Krievijas kanāliem
Kopumā Latvijā arī latviešu īpatsvars, kuri skatās Krievijas TV kanālus, ir ļoti būtisks. Te ir jautājums par to, cik Latvijas medijiem pietiek finansējuma veidot savus līdzvērtīgus saturus, kas Krievijas TV kanālu slēgšanas gadījumā spētu kompensēt lietotājiem zaudēto patēriņu. Domājot par jaunajām vēlēšanām, ceru, ka beidzot politiķi sapratīs to, ka mediju politika ir viena no būtiskākajām politikām Latvijas valsts demokrātijas uzturēšanā, saglabāšanā, valsts aizsardzībā un visā no tā izrietošajā. Taču, kamēr politiķi tikai mēģinās ar kosmētiskām metodēm izlikties, ka mēs veidojam savu informatīvo telpu, tā nenotiks.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Krievijas televīzijas kanālu sižeti - manipulatīvas informācijas un propagandas "mērcē"

Kategorijas