“Ziemeļlatvija” ielūkojas populārāko partiju priekšvēlēšanu programmās

Mediju projekti 2018

2018. gada 26. septembris 09:50

648

“Ziemeļlatvija” ielūkojas populārāko partiju priekšvēlēšanu programmās

Jau nākamās nedēļas nogalē – sestdien, 6. oktobrī, – notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Lai palīdzētu izdarīt pareizo izvēli, “Ziemeļlatvija” sāk pētīt to partiju noteikto 4000 zīmju programmas, kuras pēc pēdējā Pētījumu centra “SKDS” pētījuma par partiju popularitāti ieguvušas vislielāko vēlētāju atbalstu.

Latvijā pazīstamais žurnālists Jānis Domburs vēlētājiem iesaka “veltīt vismaz desmit minūtes, lai palasītu partiju programmas. Ja ne citādi, tad vismaz vērtējot, vai ir stilīgi uzrakstīts, vai rakstītais šķiet patiess vai falšs. Kaut vai tādā čutenes līmenī. Var uzrakstīt vienkārši tā, un var uzrakstīt, kā teicis klasiķis – no iekšām. To, starp citu, var just. Lieciet lietā savu intuīciju!”. To rosina darīt arī “Ziemeļlatvija”, atgādinot, ka vēlēšanas ir atbildīgs katra Latvijas pilsoņa pienākums.

Ja Saeimas vēlēšanas notiktu augusta sākumā, 21,5 procentu balsstiesīgo Latvijas pilsoņu vēlētu par sociāldemokrātisko partiju “Saskaņa” (tautā sauktu par Nila Ušakova partiju, Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta līdere ir Rīgas domes priekšsēdētāja padomniece Evija Papule). Tai seko Zaļo un Zemnieku savienība (Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta līderis ir Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis, sarakstā ar 5. kārtas numuru ir arī bijušais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs un 12. Saeimas deputāts Ainārs Mežulis) ar 11,5 procentiem. Trešajā vietā “KPV LV” (tautā saukta Artusa Kaimiņa partija, Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta pirmais numurs ir SIA “Wok Rīga” valdes locekle Linda Liepiņa, 19. numurs – Valkas pilsētas kultūras nama saimniecības pārzinis Ilvars Rullis) ar 7,5 procentiem. Tai seko Nacionālā apvienība (Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta līderis ir Saeimas deputāts Raivis Dzintars, 25. kārtas numurs – valcēnietei SIA “efn Nord” montētājai Alitai Plūksnai) ar 6,1 procentiem, “Jaunā Vienotība” (apvienības priekšsēdētājs ir pašreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašaradens, Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta līderis ir 12. Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, sarakstā ar 24. numuru kandidē Valkas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viesturs Zariņš) ar 5,1 procentu, apvienība “Attīstībai/Par!” (Premjera kandidāts un Vidzemes vēlēšanu apgabala līderis ir eiroparlamentārietis Artis Pabriks, sarakstā ar 11. kārtas numuru ir bijusī valcēniete Rakstniecības un mūzikas muzeja darbiniece Sintija Kvēpa) – 3,1 procents, Latvijas Reģionu apvienība ar 2,9 procentiem. Tāds pats atbalsts ir Jaunajai konservatīvajai partijai – 2,9 procenti, bet “No sirds Latvijai” – 1,8 procenti, Latvijas Krievu savienībai – 1,2 procenti un “Progresīvajiem” – 0,9 procenti.

Piektdienas laikrakstā “Ziemeļlatvija” būs izlasāma Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas politikas un tiesību pasniedzējas Vinetas Skutānes partiju programmu analīze.

“Saskaņa” Rīgu grib redzēt kā starptautisku metropoli

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā “Saskaņa” savā programmā “Par pārmaiņām, kas darīs Latviju vienotāku un sociāli taisnīgāku!” ir uzsvērusi, ka tikai kopā Latvijas iedzīvotāji spēs panākt pārmaiņas un pārvarēt nopietnus izaicinājumus – jaunu cilvēku aizbraukšanu, ekonomisko atpalicību un nabadzību. Programmā tiek uzsvērts, ka ir jāizbeidz etniskās sašķeltības, atstumšanas, naida kurināšanas un iekšējo ienaidnieku meklēšanas politika. Partija sola īstenot 3+3 ekonomikas attīstības plānu, nosakot sešus stratēģiskās attīstības virzienus: trīs tradicionālos – bioekonomika, rūpniecība, tranzīts un trīs jaunas perspektīvas – informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), medicīnas pakalpojumu eksports un savienotājpilsēta. “Saskaņas” izvirzītais premjera amata kandidāts un pirmais numurs Rīgas vēlēšanu apgabala sarakstā Vjačeslavs Dombrovskis skaidrojis, ka Rīga kā savienotājpilsēta nozīmētu to, ka Latvijas galvaspilsētu pārvērstu par starptautisku metropoli.

Kas attiecas uz reģionu attīstību, saskaņieši ir apņēmušies veicināt reģionu attīstību, veidojot deviņus reģionus ap lielajām pilsētām – Daugavpili, Jēkabpili, Jelgavu, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni, Rīgu, Valmieru un Ventspili, katram izstrādājot attīstības programmu. Partijai ir doma piesaistīt ārvalstu investīcijas rūpniecībā, aktivizējot reģionālās speciālās ekonomiskās zonas. Viens no lauku reģionu sāpju bērniem ir sliktais ceļu stāvoklis. Lai šo problēmu risinātu, saskaņieši sola 80 procentus no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem novirzīt autoceļu fondam. Lai risinātu sabiedriskā transporta jautājumu, “Saskaņa” iecerējusi integrēt pilsētu un starppilsētu sabiedrisko transportu un pasažieru vilcienu vienotā sistēmā, kā arī atjaunot Daugavpils reģionālo lidostu. Programmā ir solījums izveidot apvienotas valsts un pašvaldību vienas pieturas aģentūras. Jāpiebilst gan, ka jau kopš 2015. gada Latvijas pašvaldībās ir uzsākta Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru izveide. Šo darbu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Šādi centri jau darbojas Valkas, Smiltenes un Strenču novadā.

Sociālajā aizsardzībā saskaņieši programmā izvēlējušies saukli: “Iestāsimies par paaudžu solidaritātes elementiem un būtiski palielināsim pensijas.” Tas nozīmē, ka, iespējams, pensionāri varētu atdot savi balsi par saskaņiešiem, jo viņi sola arī indeksēt pensijas, kompensējot dzīves dārdzības pieaugumu, kā arī ieviest bezmaksas sabiedrisko starppilsētu transportu. Kas attiecas uz ģimeņu ar bērniem atbalstu, programmā solīta bezmaksas ēdināšana bērnudārzos un visās skolās līdz 12. klasei (šobrīd valsts apmaksā brīvpusdienas no 1. līdz 4. klasei (ieskaitot). Atsevišķās pašvaldībās brīvpusdienas apmaksā no domes budžeta arī citu klašu skolēniem). Saskaņieši sola piešķirt lielāku pabalstu otrā bērna piedzimšanas veicināšanā, kā arī ieviest bezmaksas sabiedrisko starppilsētu transportu skolēniem līdz 12. klasei.

Veselības aizsardzības jomā saskaņieši sola palielināt veselības aprūpes finansējumu ilgtermiņā līdz septiņiem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Lai sakārtotu pašreizējo lielo bardaku, programmā solīts izveidot iedzīvotājiem un mediķiem saprotamu veselības aprūpes sistēmu, kas noteiks valsts, pašvaldību un iedzīvotāju tiesības un pienākumus; samazināt rindas uz veselības pakalpojumiem, uzlabot reālu pieejamību speciālistiem, samazināt pacientu iemaksas, kā arī paplašināt kompensējamo medikamentu pieejamību, novērst medikamentu nepamatotu sadārdzinājumu, atbalstot pašvaldības municipālo aptieku izveidē.

ZZS sola būt saimnieki savā zemē

Otrais populārākais politiskais spēks ir 2002. gadā izveidotā Politiskā apvienība “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS). To veido Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija.

ZZS savā priekšvēlēšanu programmā, uzsverot, ka nebaidās no drosmīgiem, bet pārdomātiem lēmumiem, izvirza trīs skaidras prioritātes: vienlīdzīgas iespējas visiem; tautsaimniecības attīstība un valstiskuma stiprināšana. Iepazīstoties ar programmu, jāatzīst, ka tā nesola “piena upes ķīseļa krastos”.

Sadaļā “Vienlīdzīgas iespējas visiem” ir apņemšanās īstenot jauno ģimeņu atbalsta pasākumus, tostarp uzlabot mājokļu un bērnudārzu pieejamību. Zemnieki iecerējuši turpināt uzsāktās reformas veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai visiem Latvijas iedzīvotājiem, sakārtojot veselības aprūpes iestāžu tīklu un pabeidzot nepārtraukti kritizēto e-veselības sistēmas ieviešanu, kā arī nodrošinot bezmaksas pieejamību sirds-asinsvadu slimību un vēža agrīnai diagnostikai. Savu sociālo programmu ZZS virzīs uz sociālā riska situācijā nokļuvušo sabiedrības daļu, vienlaikus stimulējot darbspējīgo iedzīvotāju vēlmi strādāt. Kas attiecas uz atbalsta sniegšanu pensionāriem, zemnieki iecerējuši izstrādāt pasākumus pakāpeniskai pensijas palielināšanai personām ar lielu darba stāžu. Šis politiskais spēks apņēmies risināt pēdējos gados valstī samilzušo problēmu – paplašināt mājokļu īres tirgu, atbalstot īres namu celtniecību vienlaicīgi pilnveidojot īres tirgus normatīvi vidi.

Lai attīstītu tautsaimniecību, ZZS nolēmuši koncentrēties uz labu darbavietu radīšanu (nav gan izskaidrots, ko nozīmē labas darbavietas). Tiek solīts īstenot ilgspējīgu, drošu energoapgādi, kā arī panākt lietotājiem pieņemamas izmaksas. Zinot, kā pašreizējā valdībā notiek cīņa par nepamatoti apstiprināto OIK atcelšanu, vēlētājiem jāizvērtē, vai šis solījums tik tiešām varētu īstenoties.

Programmā ir daži teikumi, kas attiecas uz reģionu attīstību. Piemēram, “īstenosim policentrisku reģionu attīstību, atbalstot pilsētu, lauku ekonomisko un sociālo sadarbību”, “aktīvi strādāsim, lai panāktu taisnīgu Eiropas Savienības fondu sadali nākamajā finansēšanas periodā, tostarp cilvēkkapitālam, infrastruktūrai un platību maksājumiem lauksaimniekiem”, kā arī “attīstīsim kultūras dzīvi visā valsts teritorijā”.

Valstiskuma stiprināšanā ZZS iecerējusi izveidot kompaktu un profesionālu valsts pārvaldi, novēršot tās sadrumstalotību un funkciju dublēšanos, kā arī nodrošināt mērķtiecīgu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu un attīstību.

Artusa Kaimiņa partija aicina “sākt ar sevi”

No 16 partijām, kas mērķē uz 13. Saeimu, trešā populārākā ir pirms diviem gadiem dibinātā 12. Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa politiskā partija “KPV LV”. Kopā ar partijas skaļo līderi tikpat lielu popularitāti ieguvis arī zvērināts advokāts un partijas izvirzītais premjera amata kandidāts Aldis Gobzems. Šis politiskais spēks sevis reklamēšanai aktīvi izmanto sociālos tīklus, kā arī dodas pie vēlētājiem uz dažādām Latvijas vietām un tiekas ar tautiešiem ārzemēs. Jāteic, ka arī bijušā Valkas rajona teritorijā “KPV LV” un tās cilvēki ir pamanīti. Tikšanās ar iedzīvotājiem arī ir bijušas. Savā 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmā viņi atzīst, ka neesot iespējams detalizēti izklāstīt partijas programmu un 13 darbus Latvijai, par kuru jau kopš 2017. gada esot informēta sabiedrība. Taču programmā ir vairākas liriskas atkāpes. Piemēram, “Latvijas simtgadi mūsu tauta sagaida demogrāfiskās katastrofas gaisotnē. Dienu pēc dienas, mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada valstī samazinās iedzīvotāju skaits un ar skumjām varam apgalvot, ka Latvijas tauta izmirst. Pagātnes paaudžu priekšā mums ir pienākums to nepieļaut. Diemžēl valsts pārvalde šobrīd nav spējīga tautas izmiršanu novērst, jo pie varas vēl arvien ir komunistiskās partijas nomenklatūras darbinieki un viņu tradīciju pārmantotāji, kuriem patiesi rūp tikai savas un sev pietuvināto personu privilēģijas, nevis valsts attīstība un Latvijas tautas pastāvēšana”.

Savā priekšvēlēšanu programmā Kaimiņa partija definējusi trīs savas darbības principus: pirmkārt, valstij ir jāsāk ar sevi, jo tikai piemērs māca. Otrkārt, pārmaiņu veikšanai ir nepieciešama drosme un pabeigta rīcība. Treškārt, to īstenošanai nepieciešama vara, lēmumu un atbildības koncentrācija. Partija izvirzījusi mērķi panākt būtisku Latvijas pilsoņu pieaugumu. Proti, kaimiņieši iedomājušies vīziju, ka līdz 2025. gadam, tas ir, pēc 32 gadiem, Latvijā dzīvos divi miljoni pieci simti tūkstoši Latvijas pilsoņu. Lai to panāktu, partija apņemas paveikt 13 darbus: 1. Likvidēt Koalīcijas padomi, jo Latvijas pārvaldību nevar uzticēt pelēkajiem kardināliem; 2. Izveidot efektīvu un rīcībspējīgu valdību, kas sastāv no sešiem ministriem un premjerministra; 3. Mainīt valsts pārvaldes modeli, izveidojot sekretariātus konkrētu uzdevumu izpildei; 4. Apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē, novēršot programmu pārklāšanos un resursu neefektīvu izmantošanu; 5. Pārņemt visas valsts skolas valsts pārziņā, lai izglītības reformas neapstājas diskusijās ar pašvaldībām; 6. Pārņemt valsts bērnudārzus valsts pārziņā, lai likvidētu rindas uz bērnudārziem un nodrošinātu visiem bērniem vienlīdzīgas sākumizglītības iespējas latviešu valodā; 7. Sniegt valstisku atbalstu ģimenes ārstiem, kuri nodrošina pieejamu un savlaicīgu veselības aprūpi un slimības profilaksi; 8. Samazināt medikamentu cenas, liberalizējot farmācijas nozari; 9. Pensionāriem atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, kā arī mainīt pensijas mantošanas un aprēķina principus; 10. Sakārtot likumdošanu ātro kredītu reklamēšanai un saņemšanai, lai apturētu cilvēku grimšanu parādos; 11. Reformēt Valsts ieņēmumu dienestu; 12. Izstrādāt jaunu, efektīvāku nodokļu sistēmu, kas būtu saprotamāka un taisnīgāka ikvienam nodokļu maksātājam; 13. Reformēt tieslietu sistēmu, lai jebkura tiesvedība Latvijā varētu tikt pabeigta gada laikā. Jāatzīst, ka partijas prioritārie darbi nav nekas nosodāms, vienīgi pārdomas raisa, kā viņiem izdosies valstī izveidot vienu augstāko mācību iestādi. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtajiem datiem, šogad Latvijā darbojas sešas universitātes, 21 augstskola un akadēmija, 19 koledžas, sešas universitāšu un augstskolu aģentūras un divas ārvalstu augstskolu filiāles. Jāatceras, ka starp tām ir arī privātās augstskolas, bet šis uzdevums ir visnotaļ ambiciozs. Pārējie darbi komentārus neprasa, jo tās tiešām ir valstī aktuālas un problemātiskas jomas.

Diemžēl kaimiņieši savā programmā nevienu vārdu nav veltījuši reģionālajai politikai. Iespējams, viņi izdomājuši, ka, paveicot šos darbus, tas skar arī lauku iedzīvotājus.

Nacionāļi īpaši pievērsušies Latgales iecelšanai saulītē

Partiju popularitātes aptaujā Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – ”Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) ierindojusies ceturtajā pozīcijā. Nacionāļu Ministru prezidenta amata kandidātam izvirzījuši eiroparlamentārieti Robertu Zīli. Viņš jau ir prezentējis savu nākamās valdības ministru komandu. Iecerēts, ka darbu turpinās kultūras ministre Dace Melbārde. Ārlietu ministra kandidāts būs Saeimas deputāts Rihards Kols. Savukārt aizsardzības ministra amatam tiek virzīta Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Esošais tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs turpinātu vadīt tieslietu nozari. Kā labklājības ministru partija vēlas redzēt Saeimas deputātu, Demogrāfisko lietu centra vadītāju Imantu Parādnieku. NA atsevišķi izdala saimniecisko jautājumu ministriju bloku, kur ir vairāki kandidāti uz šī bloka ministrijām. Šajā blokā ietilpst Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Tām piemēroti ministru kandidāti būtu vairāki – Pēteris Leiškalns, Andris Čuda, Jurģis Klotiņš un esošais ministrs Kaspars Gerhards. NA izvirzījusi savas prioritātes 13. Saeimā: 1. Latviešu nācijas fiziska pastāvēšana, kas sevī ietver demogrāfijas jomu (labklājības ministrija), reemigrācija (VARAM); 2. Nācijas garīga pastāvēšana, kas nozīmē atbildību par kultūras un izglītības jomām un 3. Drošība jeb iekšlietu un aizsardzības jomas.

Savā priekšvēlēšanu programmā nacionāļi nosaukuši savus galvenos mērķus: “Latviska Latvija”, “Droša Latvija” un “Augoša Latvija”. Mērķis “Latviska Latvija” sevī ietver arī latviešu jauniešu aizstāvēšanu pret diskrimināciju darba tirgū krievu valodas nezināšanas dēļ. It kā atbalstāms mērķis, jo nereti darba devēji krievu valodas nezināšanu uzskata par trūkumu, īpaši galvaspilsētā Rīgā. Taču ir otra medaļas puse – svešvalodu zināšanas ir atbalstāma lieta. Nacionāļi īpašu vērību veltījusi Latgalei, norādot, ka “Latgaliskais ir latviskais. To atspoguļosim valsts attieksmē un lēmumos. Latgalisko vērtību izkopšanu noteiksim par vienu no jaunās simtgades prioritātēm”. Šis uzstādījums noteikti simpatizēs Latgales reģiona vēlētājiem, jo latgaļiem ir svarīgi, ka viņus atzīst. Sadaļā “Droša Latvija” NA sola turpināt palielināt pensiju neapliekamo minimumu, palielināt sociālo nodrošinājumu personām ar invaliditāti, kā arī piešķirt nodokļu atlaides sociālajos uzņēmumos nodarbinātajām personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti. Lai Latvija būtu augoša valsts, nacionāļi sola būtiski paplašināt mājokļa programmu jaunajām ģimenēm. Turklāt atbalsts tikšot sniegts ne tikai īpašuma iegādei, bet arī remontam un labiekārtošanai. Domājot par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu valstī, Nacionālā apvienība apņēmusies panākt, ka sociālās iemaksas pensiju kapitālā par bērna kopšanas laiku veic pilnā apmērā no bērna pabalsta.

Kas attiecas uz reģionu attīstību, nacionāļi, līdzsvarojot izaugsmi reģionos, sola veicināt arī mobilitāti, dodot iespēju cilvēkiem elastīgāk sekot līdzi darbaspēka tirgus izmaiņām Latvijā un samazināt emigrāciju.

“Panāksim, ka Latvijā atgriežas vairāk pilsoņu, nekā aizbrauc. Ar individuālu pieeju atbalstīsim katru latvieti, kurš paudīs vēlmi atgriezties savā Dzimtenē.” Zinot, cik miljonu tērēts, lai īstenotu reemigrācijas programmu, kas šodien vairāk darbojas uz papīra, nevis reāli, grūti ticēt, ka šī nacionāļu vēlme īstenosies. Un ja tā būs, vai atkal netiks tērēta milzu nauda, lai radītu jaunas institūcijas ar ierēdņu baru.

“Jaunā Vienotība” sola paaugstināt neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem

SKDS aptaujā Partiju apvienība “Jaunā vienotība” pārvarējusi piecu procentu barjeru un ieguvusi 5,1 procentu vēlētāju atbalstu. Gan ar nosacījumu, ja 13. Saeimas vēlēšanas notiktu augustā.

Partiju apvienību kopā ar vairākām reģionālajām partijām šogad izveidoja ilggadējā varas partija “Vienotība”. “Vienotība” radās 2010. gadā. Toreiz pirms 10. Saeimas vēlēšanām spēkus apvienoja partijas “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā savienība” un “Sabiedrība citai politikai”. Vēlāk apvienība pārtapa partijā un “Vienotību” pārstāvošais Valdis Dombrovskis saglabāja Ministru prezidenta amatu arī pēc 11. Saeimas vēlēšanām. Apvienības pieteiktais Ministru prezidenta amata kandidāts, eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš 13. Saeimas vēlēšanās nekandidē.

Apvienība savā programmā sola Latvijā radīt tādus apstākļus, lai vidējā alga pieaugtu līdz 1500 eiro. Programmā ir izvirzīti 12 galvenie virzieni: “Zināšanu ekonomika”, “Veselības aprūpe”, “Ģimeņu labklājība”, “Taisnīgums, rīcībspējīga tiesu sistēma”, “Ražīgums, radošums, eksports”, “Motivēta valsts pārvalde”, “E-pārvalde, nulles birokrātija”, Enerģētiskā neatkarība, tīra vide”, “ES budžets izaugsmei”, “Latvijas drošība”, “Cilvēku drošība” un “Iekļaujoša sabiedrība”.

Veselības aprūpes jomā apvienība sola izveidot Valsts veselības apdrošināšanas sistēmu, kurā nauda seko pakalpojumam valsts un privātās ārstniecības iestādēs, kā arī bezmaksas ikgadējo veselības profilaksi. Turklāt “Jaunā Vienotība” apņēmusies samazināt zāļu cenas, ieviešot godīgu konkurenci.

Lai nodrošinātu ģimeņu labklājību, apvienība apņēmusies izveidot plašāku mājokļu programmu jaunām ģimenēm, kā arī īres tirgus sakārtošanu, atbalstot īres namu būvniecību. Tas ir apsveicams mērķis, zinot, kādas pašlaik ir problēmas ar mājokļiem, īpaši jaunām ģimenēm. Programmā tiek solīta arī nodokļu samazināšana zemajām algām, paaugstinot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem. Apvienība, domājot par pensionāriem, sola palielināt neapliekamo minimumu pensijām, pārrēķināt pabalstus, pensijas cilvēkiem ar invaliditāti. Domājot, kā vēl efektīvāk valsts attīstībā izlietot Eiropas Savienības finansiālo atbalstu, “Jaunā Vienotība” apņēmusies īstenot “Rail Baltica” projektu. “Rail Baltica” ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts. Tā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļa tīklā. Šis ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu prioritārajiem projektiem. Apvienība sola Latvijai lielākus pieejamos ES fondus, lai tos izlietotu reģionu līdzsvarotai attīstībai. Domājot par lauksaimniecības attīstību, “Jaunā Vienotība” sola lauksaimniecības tiešmaksājumus tuvināt ES veco valstu līmenim. Sadaļā “Iekļaujoša sabiedrība” apvienība pievērsusies pēdējos gados aktuālai tēmai – pašvaldības slavinošie preses izdevumi. “Jaunā Vienotība” uzskata, ka pašvaldību informatīvajiem izdevumiem jābūt brīviem no komercreklāmas un politiskās reklāmas. Apvienība domājusi arī pieņemt faktiskās kopdzīves tiesisko regulējumu.

“Jaunā Vienotība” savā programmā vienīgie sola ieviest aprites ekonomiku, arī dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu. Dzīvojot Latvijas – Igaunijas pierobežā, valcēnieši zina, ko tas nozīmē, jo igauņiem šī sistēma veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus.

“Attīstībai/Par!” sola atbalstīt arī viena vecāka ģimeni

Lai gan pēc SKDS datiem politisko partiju apvienība “Attīstībai/Par!” (AP) ieguvusi vien 3,1 procentu vēlētāju atbalstu, jārēķinās, ka tās popularitāte Latvijas pilsoņu vidū vēl var augt.

AP ir šogad aprīlī izveidota politisko partiju apvienība. Tās deklarētais mērķis ir veidot modernu un taisnīgu Latviju vienotā Eiropā.

AP savā programmā atsevišķi ir izdalījusi savu plānu: ievērojami samazināt pacientu līdzmaksājumus un atcelt veselības aprūpes ierobežošanas likumu; palielināt minimālo algu (šogad minimālā alga ir 430 eiro mēnesī) un neapliekamo minimumu līdz 500 eiro mēnesī; divkāršot medicīnas māsu algas; desmit gados divkāršot vidējo pensiju; noteikt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamu minimumu; likvidēt bērnunamus un dot iespēju ikvienam bērnam dzīvot ģimenē; pilnveidot skolu tīklu, celt skolotāju meistarību un atalgojumu; atvērt augstskolas profesoriem un zinātniekiem no visas pasaules; reformēt un koncentrēt zinātnisko darbību, trīskāršot tās finansējumu; divkāršot Valsts Kultūrkapitāla finansējumu; samazināt pašvaldību skaitu vismaz trīs reizes; novērtēt visu lēmumu iespējamo ietekmi uz nevienlīdzību un neatbalstīt tos, kuri to var padziļināt; piešķirt Latvijas pilsonību visiem nepilngadīgajiem Latvijas nepilsoņu bērniem; kāpināt nodokļu ieņēmumus līdz 35 procentiem IKP, ievērojami samazinot ēnu ekonomiku, paplašinot nodokļu bāzi, atceļot izņēmumus un padarot nodokļu sistēmu progresīvāku un caurspīdīgāku.

Programmā ir rīs sadaļas – “Taisnīga Latvija”, “ Moderna Latvija” un “Vienota Eiropa”. AP par taisnīgu uzskata to, ka visas ģimenes ir vienlīdzīgas. Programmā uzsvērts, ka valsts atbalsta arī viena vecāka ģimenes, aizsargā pret vardarbību un pieņem Kopdzīves likumu. AP skatījumā pensijas pensionāriem pieaug stabili un notiek pāreja uz garantētu pamatpensiju.

Kas attiecas uz reģionu attīstību, AP uzskata, ka modernā Latvijā ražošana vairāk attīstās reģionos, bet eksportējami pakalpojumi – Rīgā. Valsts un Eiropas investīcijas iegulda sabiedriskajā infrastruktūrā, inovācijās un digitalizācijā. Attīstību pārdomāti koncentrē 30 centros.

“Modernā Latvijā lauki zeļ, vidi un ainavas saudzē un kopj, nevis noplicina ar pesticīdiem. Visi bērni skolās saņem ekoloģisku pārtiku, mežu bagātības un bioloģiskā daudzveidība pieaug, atkritumus sašķiro un pārstrādā, bet par pārmērīgiem izmešiem soda ar nodokļiem,” uzsvērts programmā. Skaisti, lai neteiktu vairāk, taču, lai īstenotu šādus ambiciozus mērķus, tāls ceļš ejams. Ja AP to izdosies paveikt, apsveicami.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

“Ziemeļlatvija” ielūkojas populārāko partiju priekšvēlēšanu programmās

Kategorijas