Šodien Latvijā notiek cīņa par cilvēkiem
Pēdējā laikā kaut kā sanācis domāt par cilvēka piederības sajūtu vietai, kurā viņš uzaudzis, par to, kā vēlāk veidojas viņa attiecības ar savu dzimto pilsētu vai pagastu.
Vispirms tas sākās kādas patīkamas ziņas iespaidā. Ir noslēgusies lidsabiedrības “airBaltic” akcija ar aicinājumu ikvienam balsot par kādu no 76 Latvijas pilsētām, lai noskaidrotu 14 populārākās un iemīļotākās pilsētas, kuru nosaukumi tiks iekļauti “airBaltic” jauno lidmašīnu “Airbus A220-300” vizuālajā noformējumā. Balsošana par Latvijā mīlētākajām pilsētām ir noslēgusies. Viena no lidmašīnām pasaulē nesīs arī manas dzimtās pilsētas Smiltenes vārdu, jo Smiltene ar 4338 balsīm balsošanas akcijā ierindojusies 5. vietā, to apsteigušas tikai Cēsis, Alūksne, Valmiera un Kuldīga. Vēl 14 populārāko “lidmašīnu pilsētu” sarakstā iekļuvušas Ogre, Līvāni, Bauska, Gulbene, Rīga, Jelgava, Liepāja, Jūrmala un Sigulda.
Manā skatījumā šis balsojums pat ļoti uzskatāmi parāda to, kurās Latvijas pilsētās dzīvo vai no kurām nāk savas vietas patrioti un kuras pilsētas prot veidot tādu vidi, kurā cilvēki jūtas labi un tādēļ arī stāv un krīt par savu pilsētu.
Taču nesen saskāros arī ar citu, bēdīgāku stāstu, kad cilvēks ir vīlies savā dzimtajā pilsētā, proti, rakstīju par kādu jaunu ģimeni, kura no ārzemēm pārcēlās uz Strenču novada Sedu, taču nejutās tur gaidīta, proti, neizjuta Sedas pilsētas pārvaldes atsaucību un palīdzību mājokļa meklēšanā. Sedu dzīvošanai Latvijā jaunā ģimene izvēlējās apzināti, jo tā ir šās ģimenes vīra un tēva Marius dzimtā pilsēta, kurā viņš pavadījis bērnību un pusaudža gadus.
Nepiekrītu komentētājam, kurš šās publikācijas sakarā rakstīja: “Patīk visi šie cilvēki, kuri atbrauc atpakaļ un sūdzas, – redz, mums dzīvokli neiedod, darbu nenodrošina. Nu bet, lūdzu, – pats aizbrauci, pats atbrauc atpakaļ. Kāda tur valstij vai pašvaldībai daļa?”
Nepiekrītu tāpēc, ka tieši valsts un gan jau arī ne viena vien pašvaldība ir tās, kas aicina atgriezties savus ārzemēs dzīvojošos tautiešus. Liela mēroga emigrācija, ko Latvija pārdzīvojusi pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, ir galvenais iemesls, kas arvien pasliktina demogrāfiskos rādītājus un nu jau rada problēmas pašmāju ekonomikas tālākai attīstībai. Kopš 1991. gada no Latvijas ir aizbraukuši 600 tūkstoši iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, un, visticamāk, realitātē šis skaitlis ir vēl lielāks.
Faktiski šodien Latvijā notiek cīņa par cilvēkiem – par skolēniem skolās, par kvalificētiem speciālistiem uzņēmumos un iestādēs un tā tālāk. Iegūst tie novadi, kuri mērķtiecīgi domā par savējiem, lai viņiem, nākotnē arī viņu bērniem un mazbērniem te būtu laba dzīve.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19