Par redzi atguvušo meiteni interese ir visā Latvijā

2009. gada 27. augusts 22:56

2210

Par redzi atguvušo meiteni interese ir visā Latvijā

Nu jau pagājis krietns laiks, kopš Sarkanā Krusta Valkas komiteja sāka vākt ziedojumus, lai palīdzētu atgūt redzi Valkā dzīvojošās Astras Ābelītes nepilnus divus gadus vecajai meitiņai Kristīnei Tappo.

"Ziemeļlatvija" jau informēja, ka pēc divām veiksmīgām operācijām Sanktpēterburgā Kristīne ir sākusi redzēt. Tomēr cilvēki joprojām nav aizmirsuši Astras un meitenes tēva Denisa Tappo rūpes par bērna likteni un interesējas par Kristīni Sarkanā Krusta Valkas komitejā, vēloties zināt, kā viņai un ģimenei klājas. Pirms dažām dienām iestāde saņēma dāvanu pakas sūtījumu mazajai Kristīnei no Neretas iedzīvotājas Evitas Apiņas.

Uzdāvina rotaļlietas un saldumusVakar komitejā saņemt sūtījumu bija ieradusies Kristīne ar abiem vecākiem."Kādu dienu man piezvanīja sieviete un teica, ka zvanot no Neretas. Viņa masu medijos esot izlasījusi par Kristīnes problēmām un apvaicājās, vai nevarot meitenei nosūtīt paciņu. Teicu, ka tas ir iespējams," stāsta komitejas izpilddirektore Gaļina Sokolova. Tētis atver dāvanu paku, un tajā saliktas dažādu saldumu pakas un krāsainas rotaļlietas. Šķiet, Kristīne ātri vien saprot, ka mantas domātas viņai, jo ar interesei sāk tās aplūkot.

Izmantojot izdevību, apvaicājos, kā tagad mazā Kristīne jūtas. Meitenes mamma stāsta, ka abas ar bērnu nupat esot atbraukušas no Gaiļezera bērnu rehabilitācijas centra. "Tur Kristīnei veica dažādas masāžas, atbilstoši viņas spējām notika ar fizkultūras nodarbības," stāsta K. Ābelīte.

Pagaidām galvenais darbs ir rūpēties, lai mazā pierod skatīties. "Tas viss jādara pamazām. Rādījām mantiņas, citus tuvākos priekšmetus. Nu jau Kristīne pati atrod vajadzīgās lietas istabā. Aizskrien līdz kādai rotaļlietai, paņem to rokās un tad nes man parādīt. Pazīst arī puķes, paskatās uz ielu un pasaka, ka mašīna aizbrauc," stāsta mamma.

Šis gads bijis grūtsA. Ābelīte atzīst, ka šis gads bijis ļoti grūts - pilns bažu un arī cerību. Sanktpēterburgas Bērnu klīnikā Kristīnei acu operāciju veica divas stundas. Mammai tās šķitušas kā mūžība. "Tomēr jāatzīst, ka mana meita ir ļoti stipra. Visu pacieta un izturēja. Pēdējā operācija notika 1. jūnijā. Pirms tam operācija bija februārī," stāsta Astra.

Viena actiņa mazajai ir vesela. Otru parādīt ārstiem vēl vajadzēšot braukt novembrī. Ja viss būs labi, tad vēl vienu operāciju nevajadzēšot veikt. Dienas gaismu Kristīne ir ieraudzījusi, un vecāki domā, ka ar briļļu palīdzību viņa var redzēt tikpat labi kā visi. Vajadzīgs vienīgi skatīšanās treniņš. Cerības ir piepildījušās, un smags slogs no vecāku pleciem ir novēlies. Izrādās, arī tā ir laime, ka bērns var ieraudzīt savus vecākus un pazīt tos. Astra to ir piedzīvojusi.

"Prieks bija liels, uzzinot, ka meita redzēs. Pirms tam bija grūti. Neizturami bija klausīties meitenes raudas, kad ārsti pārbaudīja viņas actiņas, jo sākumā neviens nevarēja zināt, vai viss izdosies. Mani stiprināja arī daudzie laba vēlējumi, kuru internetā bija ļoti daudz. Paldies visiem šiem cilvēkiem! Morālais atbalsts mūsu ģimenei ļoti noderēja," stāsta A. Ābelīte.

Sabiedrības palīdzība bija noteicošāSabiedrības palīdzība ģimenei ļoti noderēja, jo ģimenes materiālie apstākļi joprojām nav spīdoši. Astra rūpējas par meitu, bet tētis strādā gadījumu darbos. Šoruden atspaidu deva arī mežs, piedāvājot dāsnu ogu ražu. Ģimene izmanto katru izdevību, lai kaut ko nopelnītu.

Tālākajai ārstēšanai un rehabilitācijai naudas pietiks. Par to ir parūpējušies daudzie ziedotāji. G. Sokolova stāsta, ka Kristīnei redzes atgūšanai kopumā bija saziedoti apmēram 12 000 latu. Visa summa vēl nav iztērēta. "Pateicoties cilvēku atsaucībai, mēs ģimenei vēl varam segt ne tikai turpmākās ārstēšanās izdevumus. Varam nosegt arī ceļa izdevumus, parūpēties par apdrošināšanu, samaksāt par rehabilitāciju, kā arī nopirkt vajadzīgos medikamentus un brilles Kristīnei," saka G. Sokolova.

Viņa ģimenei atbalstu palīdzēja organizēt no paša sākuma un arī ievērojusi jūtamas pārmaiņas mazās Kristīnes veselībā. "Kristīne jau sākusi stabili staigāt. Pirms kāda laika gan vēl gadījās ieskriet sienā," stāsta G. Sokolova.

Brillles gan vajadzēšot valkāt visu mūžu. Meitenes mamma piebilst, ka Kristīne nu jau gluži labi zina to nozīmi. "No rīta, ja vēl neesmu tās paguvusi mazajai iedot, viņa atsēžas un tad prasa, lai padod brilles," saka Astra.

Mūsdienās itin bieži dzirdam, ka sabiedrība ir slima, ļauna, ka tajā ir daudz cietsirdības. Notikušais ar mazo Kristīni apliecina, ka ir vēl ļoti daudz labestīgu un izpalīdzīgu cilvēku, un tas dod spēku ticēt labajam.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Par redzi atguvušo meiteni interese ir visā Latvijā

Kategorijas