Kādu valdību ievēlam, tādu paši esam pelnījuši

Vineta Skutāne (sociālo zinātņu maģistra grāds politikas zinātnē)

2018. gada 2. oktobris 08:08

642

Kādu valdību ievēlam, tādu paši esam pelnījuši

Sveiks, lasītāj! Šoreiz “Ziemeļlatvijas” kolektīvs mani ir smagi „izaicinājis” – uzdodot pašlaik tik svarīgo jautājumu: „Par ko tu balsosi?” Laikam nekad man nav bijis tik grūti atbildēt. Saprotu, ka mans pilsoņa pienākums ir doties uz vēlēšanām, bet ... kura partija tad mani uzrunā?

Kā veikt izvēli? Kā izanalizēt partiju programmas? Mēģināšu, bet tas noteikti nav uzskatāms par objektīvu viedokli, drīzāk subjektīvs meklējums, jo arī es vēl joprojām savu izvēli neesmu izdarījusi. Ceru, ka tieši šis meklējumu ceļš man palīdzēs, bet apsolu, ka savu izvēli neatklāšu, jo katram ir tiesības un pienākums uz brīvām, vienlīdzīgām un aizklātām vēlēšanām.

Runājot par politisko ētiku, parasti to attiecinām uz valsts vadītājiem, deputātiem, amatpersonām, bet politiskā ētika attiecas arī uz mums – kā mēs veicam izvēli, kā pieņemam lēmumus. Vai domājam par savu viedokli izvēles veikšanā, vai paļaujamies uz „smukāko”, varbūt vienīgo redzēto un dzirdēto reklāmu, vai darām tāpat kā radi, draugi, paziņas. Vēl ir variants – tas mani neskar un man ir vienalga. Nu tad tiešām īstenojam šo nostāju un nākamajā rītā pēc vēlēšanām nemēģinām nosodīt citu izdarīto izvēli ar nosodījumu skandinot „Ārprāts, ko atkal esam ievēlējuši!”, jo kādu valdību ievēlam, tādu paši esam pelnījuši. Varam jau šausmināties par „tiem pašiem vēžiem jaunā kulītē”, bet kur tad ir jaunā paaudze politikā? Kāpēc viņi neinteresējas, kur nu vēl līdzdarbojas Latvijā notiekošos politiskajos procesos. Jā, jā, zinu un nenoliedzu – skolai jāmāca, bet kā ar ģimeni un ikdienas sarunām, kur veidojas jauniešu pieredze, par savu vietu un nozīmi savā valstī. Noteikti jau pēc vēlēšanām būs daudz pētījumu un diskusiju par šo tēmu, tomēr pašlaik ir tā, kā ir.

Savām pārdomām izmantoju datus no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapas – www.cvk.lv. Iesaku visiem šo mājaslapu, kur ir daudz un dažādi dati, lai mēs varētu izdarīt savu izvēli. Vecākās paaudzes pārstāvjiem, kuri ar datoru ir uz Jūs, aicinu draudzēties ar bērniem un mazbērniem – kopā būs interesanti palasīt partiju programmas un ieraudzīt dažādu paaudžu skatījumu uz tām. Var būt arī riska moments – ļoti atšķirīga politiskā izpratne par valsts nākotni, bet tas paliek katra paša izvēlei.

Pirms sāku partiju programmu apskatu, kurā par savu uzdevumu izvirzīju vairāk jautājumu uzdošanu, nevis komentēšanu, kas tik un tā būs vairāk subjektīva, ne objektīva, vēlos precizēt dažus kopējus secinājumus. Partija ir organizācija, kuras uzdevums ir cīņa par varu – respektīvi, iekļūšanu Latvijas Republikas augstākajā likumdevējā – Saeimā, tātad, maksimums, 100 deputātu vietās, bet, ja sarakstos ir 22 deputātu kandidāti (Latvijas centriskā partija), tad pat ar 100% iekļūšanu Saeimā tas ir nedaudz vairāk par 1/5 daļu. Ko ar tādu balsu daudzumu ir iespējams izdarīt? Vai tiešām tas ir nopietni? CVK lapā ir dotas īsās programmas, ar noteiktu zīmju skaitu, bet partijām ir arī izvērstās, kaut gan saiti uz to ir norādījušas tikai trīs partijas. Reizi četros gados tās lasu, bet nu šoreiz tas bija īpaši grūti, jo palika sajūta, ka mani kā vēlētāju zināmā mērā uzskata par muļķi un kā „var nesolīt”, jo laikam jau taisnība – paši masveidā mēs šīs programmas, pat īsās, nelasām un, galvenais, neprasām partijām tās ievērot un atskaitīties, tātad tas ir jautājums par mūsu pašu politiskajām prasmēm un politisko ētiku.

Turpmāk par programmām atbilstoši vēlēšanu saraksta numuram. Citāti no programmām likti pēdiņās.

1. Latvijas Krievu savienība startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 83 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 51,2 gadi. Interesanti, ka „tā ir partija, kas aizstāv Latvijas krievu kultūrlingvistiskās kopienas intereses”, bet, apskatoties iespējā norādīt savu tautību, 43,4% sevi pozicionē kā krievus, tomēr 38,6% no deputātu kandidātiem tautību nenorāda. Paliek sajūta, ka neuzskata par svarīgu vai kaunas. Diezgan nesavienojami ar partijas nosaukumu. Viens no partijas mērķiem ir: “Mēs piedāvāsim nepilsoņu institūta likvidāciju, reģistrējot visus nepilsoņus kā Latvijas pilsoņus.” Tieši Latvijas nepilsoņu statuss mūsdienu pasaulē dod visizdevīgākos nosacījumus ceļošanai no Vladivostokas līdz Lisabonai, ko partija uzskata par savu nākotnes vīziju vienotai Eiropai. Programma paredz dažādus krievu valodas lietošanas paplašinājumus un Satversmes preambulas atcelšanu; risina pilsētniekiem aktuālas problēmas; skar nodokļu un likumdošanas problēmas, taču nav ne vārda par to, kā valsts attīstīs rūpniecību un/vai lauksaimniecību Latvijā. Subjektīvi spriežu, ka Latvija viņiem ir beigusies ar Rīgas robežām.

2. Jaunā konservatīvā partija startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 115 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 46,2 gadi.

Par katru jomu, kas minēta partijas programmā, ir atbildīgs konkrēts deputātu kandidāts – var pieņemt, ka potenciālais ministra posteņa kandidāts. Kopumā tas rada nopietnas partijas – gan skaitliski, gan saturiski – pieeju. Tomēr, lai cik programma būtu koncentrēta, nevajadzētu lietot daudzās organizāciju abreviatūras – nosaukuma saīsinājumus. Programma ņirb no tām, kā arī no dažādiem procentiem un daļskaitļiem. Izlasot jājūtas vai nu kā nezinošai (muļķei), vai pagodinātai, ka tik daudz gudru cilvēku centīsies iekļūt Saeimā. Sasolīts ir daudz un visās jomās, kas rada jautājumu, kā to visu pagūs četros gados izpildīt.

Ir solījumi jau nākamajam gadam: “minimālā pensija – 200 eiro mēnesī jau 2019. gadā”, jo nav jau noslēpums, ka pensionāri ir visatbildīgākie vēlētāji, kuri piedalās vēlēšanās un ir vairāk kā 1/3 no kopējā vēlētāju skaita. Principā šo jomu uzsver visu partiju programmas.

Manu subjektīvo izbrīnu izraisīja solījums: “Latgales novadmācības pasniegšana Latgales skolās.” Nu ko – tad jau arī pārējos novados, ar ko viņi sliktāki? Un, protams, atmetot kādu mācību priekšmetu, jo skolēnu slodzi palielināt neļauj likums. Savukārt “viskoncentrētākā” ir programma kultūrai: 17 vārdi trīs teikumos. Nu kaut kā tā nenopietni vai pavirši, bet atkal jau par izglītību un kultūru, kaut gan tautā saka, ka šajās jomās jau visi gudri.

3. Rīcības partija startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 75 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 48,8 gadi.

Kopumā solījumi rada ļoti vispārīgu solījumu virkni. Programmas sākumā tiek deklarēts: “Mēs esam par efektīvu ekonomiku un taisnīgu sociālo politiku, sabiedrības integrāciju un konsekventu cilvēku tiesību ievērošanu. Mēs veidosim sabiedrību, kuru vieno patriotisms un savstarpēja cieņa, kur visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no sociālās izcelsmes, tautības, dzimtās valodas vai dzimuma būs vienlīdzīgas iespējas. Mēs esam par Latvijas neatkarību un neitrālu politiku. Mēs esam par nacionālām interesēm.” Mēs pašlaik esam dalībvalsts ES un NATO, kā arī citās nozīmīgās starptautiskās organizācijās. Vai tāpēc, lai būtu neitrāla valsts, izstāsimies no visām šīm organizācijām? Kā var vienā rindkopā runāt par cieņu, vienlīdzību, ja turpat tālāk skaidri tiek paziņots, ka “mēs neatbalstām Stambulas konvencijas ratifikāciju un “Baltic Pride 2018” pasākumus”.

Partija apgalvo, ka ir par tautas vēlētu prezidentu, bet nav nekādu piedāvājumu, kā tiks reorganizēta valsts likumdošana, konkrēti Satversmes, jo tautas vēlētam prezidentam līdzi tiek nodota arī vara, kas jāpārdala – jāpārvirza no mūsu parlamenta – Saeimas.

Manī vispār lielu jautājumu rada partijas, kas startē uz augstāko likumdevējvaru (parlamentu) un deklarē, ka ir par varas pārdali par labu prezidenta institūcijai (par tautas vēlētu prezidentu). Šo solījumu dzirdam pirms katrām vēlēšanām, bet neviena Saeimā iekļuvusī partija to pat nav mēģinājusi darīt, jo tas nozīmē atņemt varu sev kā partijai, tomēr Latvijas iedzīvotāji arvien tic šādiem solījumiem (zināt savas valsts pamatlikumu arī ir politiskās ētikas sastāvdaļa).

4. Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 115 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 46,5 gadi.

Bieži par “nacionāļiem” dēvētā partija arī savā attieksmē pret ierakstu ailē tautība ir bijusi konsekventa – 114 no deputātu amata kandidātiem ir veikuši ierakstu latvietis/latviete. Vismaz skaidra pozīcija un vēstījums, kas saskan ar programmas sākumu: “Nacionālās apvienības galvenais mērķis vienmēr bijis un būs latviska Latvija.” Vienīgie, kuri ir sasaistījuši iepriekšējo darbību Saeimā ar nākamajām vēlēšanām: “Esam sasnieguši 80% no mērķiem, kurus izvirzījām iepriekšējo vēlēšanu programmā. Tas dod pamatu mūsu atbalstītājiem uzticēties, ka pratīsim īstenot arī jaunās apņemšanās.” Vēlētos gan uzzināt, kas ietilpst šajos 80 procentos, bet tas laikam neietilpa atvēlētajās rakstu zīmēs, žēl gan!

Programma skaidra un atbilstoša politiskā spēka nosaukumam, bet nav piedāvāts neviens konkrēts skaitlis, ko vēlāk izmantot kā atskaites kritēriju – ir izpildīts vai nav, kopumā radot deklaratīvu noskaņojumu. Tomēr atkal izbrīnu radīja frāze: “Latgaliskais ir latviskais. To atspoguļosim valsts attieksmē un lēmumos. Latgalisko vērtību izkopšanu noteiksim par vienu no jaunās simtgades prioritātēm.” Arī manas dzimtas saknes daļēji ir saistītas ar latgaļiem, bet ko tad darīt ar pārējiem senčiem, kuri šādā formulējumā sanāk nelatvieši. Ko teikt bērniem? Mazajā un vēstures procesos tik etniski jauktajā vidē, kā tas ir Latvijā, šādu apgalvojumu nudien nesaprotu.

5. Progresīvie startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 90 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 38,3 gadi.

Interesanti, ka neviens no deputātu amata kandidātiem nav norādījis ne ģimenes stāvokli, ne tautību. Var teikt, ka vienota attieksme vai arī kolektīva lēmums, bet jūtama kopīga darbība. Viena no trim partijām, kas norādījusi adresi, kur var atrast izvērstu partijas programmu. Apgalvo, ka nebaidās pārmaiņu, un, galvenais, kas ir svarīgi, nebaidās uzņemties šo pārmaiņu vadīšanu.

No visām partiju programmām atšķiras ar savu viedokli par “Jauna zaļā politika – Latvija kā patiesi zaļa valsts” un “Vieda ekonomika, kas padara Latviju laimīgu”. Tiešām bija interesanti izlasīt. Vēl interesantāk būtu, ja radītu nojausmu, kā to gatavojas sasniegt, bet jāatzīst, ka neesmu izlasījusi pilno programmu.

6. Latvijas centriskā partija startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 22 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 44,4 gadi.

Programma ar devīzi “Ne vārdi – darbi!”, taču, kā jau minēju, interesanti, kā ar tādu deputātu kandidātu skaitu to varēs veikt?! Dažas frāzes rada jautājumu: vai deputātu amata kandidātiem ir zināms, ko jau garantē saviem pilsoņiem Latvijas Satversme? Interesantas ir kandidātu pārstāvētās profesijas, bet, ja pirmie numuri sarakstos ir: Latgalē – bezdarbnieks, Vidzemē – students, tad laikam gan nav tā īsti nopietni. Ja salīdzina ar jau aplūkotajām partijām, tad šajā gadījumā Latvijas centriskās partijas programma izglītībai, kultūrai un sportam atvēlējusi vien divus teikumus ar 12 vārdiem situācijā, kad valstī tiek veikta vērienīga izglītības reforma.

7. LSDSP/KDS/GKL startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 66 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 51,7 gadi.

Programma sākas ar tekstu, kas atšifrē visus burtiņus: “Apvienībai “Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija”, “Kristīgi demokrātiskā savienība”, “Gods kalpot mūsu Latvijai” (SKG) ir mērķis attīstīt Latviju kā latvisku un nacionālu valsti, kurā galvenais ir cilvēks ar savām vajadzībām, kur tiek kopta un saglabāta tradicionālā kultūrvide, kristīgās vērtības un citu te dzīvojošu tautu kultūras vērtības.” Tālāk gan programmas izklāstā tiek lietots tikai viens – SKG – viedoklis, jo atsauču uz pārējām partijām nav.

Programmā ir frāze: “Ģimene, vīrieša un sievietes savienība, ir pamats, lai tauta turpinātos, un ir viena no formām dzīves jēgas īstenošanai. Citu pseido dzimumu ievazāšana sabiedrības dzīvē nav pieļaujama. Ģimenēm nepieciešams materiāls un morāls atbalsts, it īpaši bērnu audzināšanā. SKG aizsargās ģimenes no amorāla dzīvesveida uzspiešanas bērniem.” Tā arī neatradu skaidrojumu, kas ir pseido dzimums un kā tas ievazājas sabiedrībā. Rodas nojausma, ka cīņā pret homoseksualitāti ir sasniegta pakāpe, kad ļaunumu nevar nosaukt vārdā, tāpat kā lordu Voldemortu slavenajos darbos par Hariju Poteru. Vēl sapratu, ka jāsāk satraukties par saviem bērniem, kuriem laikam līdz šim brīdim tiek uzspiests tikai amorāls dzīvesveids, bet, kā pret to cīnīsies, arī nav skaidrs.

Biju gaidījusi ko vairāk no Latvijas pieredzējušākās partijas LSDSP, kas dibināta jau tālajā 1904. gadā. Bet, ja jāiekļūst Saeimā un pašiem spēku nav, tad jāapvienojas ar jaunajām partijām, kurām paldies par vēlēšanos un uzdrīkstēšanos, taču ar pieredzi var un vajag dalīties, citādi tāds humors vien sanāk + latviešu valodā jauns jēdziens, ko virzīt gada nevārda titulam.

8. No sirds Latvijai startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 104 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 45,5 gadi.

Citēju: “... partija NO SIRDS LATVIJAI, lai veicinātu ātrāku lēmumu pieņemšanu un būtiski ietaupītu līdzekļus, samazināsim Saeimas deputātu skaitu no 100 uz 60; Esam par tautas vēlētu prezidentu.”

Kaut kas tāds jau tika dzirdēts tieši pirms četriem gadiem. Kas no tā tika izdarīts? Kaut gan, citēju: “NO SIRDS LATVIJAI ir politiski atbildīga partija.” Partija bija pārstāvēta 12. Saeimā, bet pašlaik ar pirmo teikumu savā programmā deklarē: “NO SIRDS LATVIJAI ir pret valdošo eliti noskaņota konservatīva partija.”

Kāpēc partijai ir vajadzīgi 104 deputātu amata kandidāti? Nu labi, notiek brīnums un tās kandidāti tiek ievēlēti visās 100 deputātu vietās. Tālāk viņi pieņem lēmumu par referendumu, kas novedīs pie savu 40 cilvēku atbrīvošanu no Saeimas deputātu pilnvaru pildīšanas??? Kāpēc man jābalso par šo partiju? Tas pats par „Esam par tautas vēlētu prezidentu”, situāciju skaidroju jau pie Rīcības partijas! Programmā par tik lielām izmaiņām Latvijas pamatlikumdošanā NAV NEVIENA VĀRDA!

Liriski subjektīvā atkāpe. Šis ir tas gadījums, kad man ir skumji par Latvijas pilsoņu informētības līmeni, jo visvieglāk ir vadīt neinformētu sabiedrību. Kā var nesolīt! Kāpēc sola? Jo klausāmies kā Lutauši atvērtām mutītēm un balsojam par tiem, kas vairāk sola...

9. “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 112 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 46,6 gadi.

Partija ar pieredzi, atbilstoši veidotu korektu programmu. Nekas konkrēti un tajā pašā laikā diezgan pamatoti deklarēta nākotnes darbība (ne vīzija). Īpaši izcelta gan tiek Daugavpils lidostas attīstīšana. Vēl man jautājums par to, kā reizē tik mazā teritorijā kā Latvija var attīstīt gan bioloģiskās lauksaimniecības valsts zīmolu, gan turpināt rūpniecības un tranzīta attīstību?

Demokrātiju un lielu cilvēcību ieraudzīju pēdējā teikumā: “Visas nepieciešamās pārmaiņas veiksim ar sapratni, atbalstu un sadarbībā ar tiem, kurus skar šīs reformas!” Tomēr es zinu, ka pastāv arī polittehnoloģijas prasmes (tad, kad labi profesionāļi zina, kad un kā vajag komunicēt ar vēlētājiem). Visādā ziņā sajūta, ka profesionāli...

10. Attīstībai/Par! startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 115 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 40,6 gadi.

Programma rada pārdomas par to, ka mazāk, divkārt, labāk, labāks u.c. nav izmērāmi jēdzieni, tāpēc tos labi lietot partiju programmās, jo atskaitīties noteikti ir vieglāk – nav jau ciparu izteiksmē mērāmas lietas. Daudz lietoti profesionāli jēdzieni un svešvārdi, kas programmu padara sarežģītu un līdz ar to it kā labu, bet nepadara pieejamu un saprotamu visiem. Protams, tas var liecināt arī par nopietnu attieksmi – nesoli, ko nevari. Tāpat deputātu amata kandidātu sastāvs apliecina nopietnu pieteikumu Saeimai, žēl tikai, ka dažam tā jau ir n-tā partija, kurā kandidāts darbojas.

Šī ir otrā partija, kas nopietni pievēršas vides jeb zaļas Latvijas attīstībai. Lai izveidotu katram savu attieksmi, iesaku tomēr izlasīt ja ne visu programmu, tad plāna daļu un tad izlemt: balsot vai ne.

11. Latvijas Reģionu Apvienība startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 114 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 46,1 gads.

Izlasot programmu, var saskatīt, ka šī partija tiešām uzsver reģionu lomu Latvijas attīstībā un saskata, kā to darīt. Iesaku izlasīt!

Vienīgā partija, kas runā par “uzticības atjaunošana valstij un sabiedrības iesaisti”. Tāpat arī par “atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, paredzot sabiedrības iesaisti prezidenta izvēles procesā”.

Apgalvojums: “LRA biedri ir plaši pārstāvēti pašvaldībās. Esam kopā ar iedzīvotājiem ikdienā, tāpēc zinām viņu vajadzības un vērtības, un tās ir LRA programmas pamatā” ir pamatots ar deputātu amata kandidātu sniegtajām ziņām par darbavietām.

12. “Latviešu Nacionālisti” startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 70 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 56,9 gadi.

Šī partija sola: “Ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Jauna Satversme no 2022. gada. Valsts prezidents – Ministru kabineta vadītājs. Divpartiju parlaments pašreizējās nelietderīgās daudzpartiju Saeimas vietā.” To varētu skaidrot kā izcilu pārliecību par savām spējām vai zara zāģēšanu, uz kura paši sēž, vai arī tā jau sākotnēji ir partija viendienīte tikai vienam Saeimas sasaukumam.

Programmā vērienīgi dala valsts naudu sociālajām, izglītības, medicīnas jomām nekādā veidā nenorādot, kur tā tiks pelnīta.

Tālāk vēl interesantāk: “Pārskatīt neizdevušos izglītības reformu.” Bet vēl jau īsti nav sākta!

“Reģionālo augstskolu attīstība. Latviešu diasporas bērniem bezmaksas vasaras nometnes Latvijā un latviešu valodas kursi. Bērniem jāsāk iet skolā no septiņu gadu vecuma” – vai tad jau nav?

Drošībā apgalvo, ka “NATO – Latvijas drošības garants” un turpat blakus ārpolitikā “Visu Latvijas noslēgto starptautisko līgumu pārskatīšana”.

Visādā ziņā iesaku kopā ar partijas programmu, kas tā ļoti nosacīti saistās ar mūsdienu situāciju valstī, izlasīt arī ailīti par deputātu amata kandidātu nodarbošanos. Var izdarīt secinājumus, protams, katram savus.

13. Jaunā VIENOTĪBA startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 115 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 46,4 gadi.

Profesionāļi, laikam tāpēc arī jau pazīstamā situācija: konkrētu solījumu nav, ir vispārīgie vārdi: attīstība, izaugsme, dubultošana, palielinājums utt.

Bieži par mērķi tiek uzdota jau esoša situācijas attīstība. Piemēram, zinām taču, ka mums kā NATO dalībvalstij ir jāpalielina aizsardzības budžets līdz 2,5% no IKP un to darīsim pakāpeniski. Tas taču vairs netiek pat īsti apspriests. Tā arī kopumā programmā viss zināms, nekas jauns un, jāteic, arī nekas konkrēts. Tāda remdenība, bet varbūt stabilitāte? Kā uz to paskatās?

14. Par Alternatīvu startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 35 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 55,5 gadi.

Programma ar saukļiem! Izlasīju ... iepauzēju, vēlreiz izlasīju. Sapratu, ka nesapratu, kā kaut kas tāds tiek rakstīts mūsdienu Latvijā. Laikam jau galvenais, ka viņiem ir pārliecība, ka paši saprot (demokrātija taču!). Izvēlējos citēt punktus no programmas, tad nu domājiet paši.

6. punkts Teritoriāli administratīvā reforma: Rīgas pilsēta un reģioni – Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale.

14. punkts. Atcelt sankcijas pret Krievijas Federāciju. ASV Prezidents D. Tramps: “Tikai muļķis nedraudzējas ar Krieviju.”

Bet izlasiet paši! Ceru, ka sapratīsiet!

15. Politiskā partija “KPV LV” startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 115 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 40,1 gads.

Drosmīga partija, kas tiek apstiprināts arī partijas programmā: “Mēs ticam, ka, veicot drosmīgas reformas, Latvijas tauta spēs atbrīvoties no komunistiskā mantojuma un pārliecinoši pievienosies attīstītāko Eiropas valstu pulkam. Tikai ar skaidru mērķa apziņu un konkrētiem darbiem mēs apturēsim Latvijas tautas izmiršanu. Tādēļ aicinām ikvienu nepalikt malā un “sākt ar sevi” – piedalīties vēlēšanās un kopīgi uzlikt Latviju uz pārmaiņu ceļa.”

Programma uzrunā tieši un konkrēti katru no mums un “sit” pa sāpīgo, bet, kā kopumā domā attīstīt valsti, tomēr neieraudzīju. Ir labi būt drosmīgam un pilsoniski atbildīgam, bet pašlaik izskatās kā uzbrukums pret kaut kādu ienaidnieku, par kura sakaušanu domāsim, kad pieskriesim, jo galvenais ir pats skriešanas process, ar kuru partija ir aizrāvusies.

Jāpiebilst, ka šī gan ir viena no trim partijām, kas norādījusi saiti uz paplašināto programmu un aicina uz klātienes tikšanos, lai labāk izprastu partijas nostāju.

Laikam jau tāpēc, ka startē uz 13. Saeimu, ir izvirzīti 13 konkrēti izpildāmi uzdevumi. Piemēram “11. punkts. Reformēt VID”, bet, tāpat kā pārējos punktos, paliek neskaidrs: kad? kāpēc? kā?

16. Zaļo un Zemnieku savienība startē visos piecos vēlēšanu apgabalos ar 115 deputātu amata kandidātiem, kuru vidējais vecums – 50,8 gadi.

Trešā partija, kas norāda adresi uz paplašināto programmu. Programma pamatota, izvirzot trīs skaidras prioritātes – vienlīdzīgākas iespējas visiem, tautsaimniecības attīstība un valstiskuma stiprināšana, kas tālāk arī atšifrētas vispārīgā, konkrētā formātā, pārsvarā ar darbības vārdiem: īstenosim, paplašināsim, sadarbosimies, koncentrēsimies, turpināsim, aktīvi strādāsim. Prieks par darbības vārdiem, ko nākotnes formā lieto viena no lielākajām, vecākajām un stabilākajām Latvijas partijām. Gan mums, gan partijai ir arī bagāža – varam salīdzināt, ko solīja un ko izpildīja 12. Saeimas laikā.

Tā nu aplūkoti visi 16 saraksti. Protamsm tas bija subjektīvi. Centos analizēt, bet dažreiz tiešām emocijas ņēma virsroku – kā jebkuram cilvēkam, ko kāds cenšas uzskatīt par muļķi. Tāpēc arī vēlējums: domājam, pirms konkrēto vēlēšanu zīmi ieliekam aploksnē un iemetam urnā, bet domājam ar savu galvu. Vēl svarīgāk – sekojam savai izvēlei un esam pilsoniski aktīvi, jo plaisa starp viņiem un mums dramatiski pieaug. Dažreiz vajag „elpot pakausī”, lai virzība būtu nopietnāka un straujāka.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kādu valdību ievēlam, tādu paši esam pelnījuši

Kategorijas