Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Sešas no astoņām partijām paraksta LTRK aicinājumu par darāmajiem darbiem 13.Saeimai

Rūta Grikmane, sabiedrisko attiecību konsultante
Eiropā

2018. gada 3. oktobris 09:03

43
Sešas no astoņām partijām paraksta LTRK aicinājumu par darāmajiem darbiem 13.Saeimai

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTKR) sagatavoto aicinājumu par Latvijas vīziju, mērķiem un stratēģiju, kā arī veicamajiem uzdevumiem 13.Saeimas deputātiem atbalstījušas sešas partijas – četras bez piebildēm vai nelielām atrunām, bet divas ar vairākām atrunām –, tādējādi apliecinot gatavību veikt izvirzītos darbus, lai attīstītu Latvijas ekonomiku. Divas partijas aicinājumu neparakstīja. 

LTRK rīkotajās politisko partiju (apvienību) premjera amata kandidātu debatēs, kur piedalījās astoņas partijas, kuru reitingi augustā pārsniedza 2,5% barjeru, par pamatu ņemot SKDS un Latvijas Fakti  veikto aptauju rezultātus, LTRK sagatavoto aicinājumu, ar minimālām atrunām , parakstīja: Jaunās Vienotības premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš, Jaunās Konservatīvās partijas - Jānis Bordāns, Attīstībai/Par! – Artis Pabriks, kā arī Reģionu apvienības – Edvards Smiltēns.

Ar atsevišķām atrunām jeb aicinot uz plašākām diskusijām par aicinājuma tekstā noteiktajiem uzdevumiem parakstīt bija gatavs arī Zaļo un Zemnieku savienības premjera amata kandidāts un pašreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis, kā arī partijas „Saskaņa” Vjačeslavs Dombrovskis.  

Pašreiz parakstīt aicinājumu nebija gatavs Nacionālās premjera amata kandidāts  Roberts Zīle, kurš norādīja uz nepieciešamību dokumentu saskaņot ar partijas biedriem, savukārt KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems sacīja, ka pamatā piekrīt izvirzītajiem uzdevumiem, taču parakstīt dokumentu atteicās vispār. 

Aicinājuma teksts, ar visu partiju atrunām, ir publicēts mājas lapā www.chamber.lv. 

Aicinājums paredz, ka vīzija 2030 ir Latvija – vieta, kur pulcējas talanti. LTRK iecere paredz, ka nedaudz vairāk kā desmit gados jāsasniedz mērķis, ka Latvija ir gudra nācija, neatkarīgi no dažādiem faktoriem, lai atrastu labākos risinājumus u balstītu nākotni zināšanās. Par sasniedzamajiem galvenajiem mērķiem izvirzīti divi priekšnoteikumi, pirmkārt, nepieciešams apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos, otrkārt, jāsasniedz Latvijas dzīves līmenis TOP 10 Eiropas Savienībā. 

Lai sasniegtu LTRK sagatavoto vīziju un mērķus nepieciešams noteikt arī četras pamatvērtības, kur pirmā ir Latvijas un latviešu valodas mūžīgu pastāvēšanu, otrā – mērķtiecīga zināšanu un prasmju pilnveidošana, trešā – turīgums jeb fokuss uz ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi, bet ceturtā – mērķtiecīgs darbs pie demogrāfiskās krīzes pārvarēšanas. Par stratēģiskajiem mērķiem noteikts, jārada priekšnoteikumi, lai Latvija būtu kā magnēts un izaugsmes platforma, pirmkārt, zinošiem un izaugsmes iespēju alkstošiem cilvēkiem, otrkārt, eksportējošiem un produktīviem uzņēmumiem. 

„Ir skaidrs, ka tās partijas, kuru premjeru amatu kandidāti bija gatavi parakstīt aicinājumu ar Latvijas lielāko uzņēmēju organizāciju, ir daudz vairāk vērstas uz ekonomikas attīstību, lai valsts naudu ne tikai tērētu, bet arī meklētu veidus, kā kopējo „maku” arī piepildīt. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam vajadzētu saprast, ka tikai tad, ja uzņēmējiem šeit klāsies labi, būs līdzekļi, ko tērēt pensijām, veselībai, izglītībai un drošībai,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis, „aicinu kritiski izvērtēt katras partijas piedāvājumu, dotos solījumus un citas darbības, lai vēlēšanās izdarītu pareizo izvēli."

Būtiskākie uzdevumi, kas jāpaveic 13.Saeimas deputātiem ir deviņi:

  • Konkurētspējīga nodokļu politika – strādājot pie nodokļu politikas jautājumiem, politiķiem jāvadās pēc principa, ka Latvijā nodokļi ir konkurētspējīgi reģionā un darbaspēks tiek atzīts par vērtīgāko Latvijas resursu, mazinot nodokļu slogu visas algu grupās; 
  • Energoresursu izmaksu konkurētspēja – visās maksātāju grupās tām jābūt zemākajām reģionā, nodrošinot OIK apmēra samazināšanu, kā arī sadales un pārvades izmaksu samazināšanu; 
  • Darbaspēka pieejamība – jārod elastīgi risinājumi, lai iekļautu darba tirgū esošos iedzīvotājus, veicinot nodarbinātības forumu elastību, nestrādājošo cilvēku kvalifikācijas celšanu utt.;
  • Pašvaldību motivācija un rīcības brīvība – motivēt vietvaras investoru un uzņēmēju piesaistīšanā, piešķirot daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, piešķirot daļu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa pēc darba vietas, pakāpeniski samazinot pašvaldību izlīdzināšanās fondu, kā arī veicot citas izmaiņas; 
  • Limitēta publiskā sektora komercdarbība – limitēt valsts un pašvaldību iesaistīšanos tirgū, kur nav konstatēta tirgus kļūda, tādējādi nekropļojot konkurenci; 
  • Godīga konkurence – jānodrošina stipra, neatkarīga un kompetenta Konkurences padome, paplašinot pilnvaras uzraudzīt arī publiskos komersantus; 
  • Valsts budžets ar pārpalikumu – valsts parāda samazināšana, lai tas neapgrūtina Latvijas izaugsmi un nerada problēmas tautsaimniecībai sarežģītās situācijās; 
  • Efektīva publiskā pārbaude – deregulācija, birokrātijas mazināšana, publiskā sektorā strādājošo skaita samazināšana; 
  • LTRK iesaiste – jāpieņem LTRK likums, kā tas ir citās Eiropas un pasaules valstīs, kā arī jāveido īpašs sadarbības formāts, lai kopā meklētu veidus kā attīstīt ekonomiku. 
Kategorijas

Kategorijas