Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Krūts vēzis – biežākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm

Indra Ēķe-Začeste
Dzīvesstils

2018. gada 4. oktobris 12:24

184
Krūts vēzis – biežākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm

Onkoloģiskās saslimšanas ir vienas no izplatītākajām veselības problēmām pasaulē, arī Latvijā jautājumiem par tām regulāri tiek pievērsta uzmanība. Tomēr joprojām saslimšanas gadījumu apjoms ir milzīgs. 2017. gadā Latvijā tika atklāti teju 12 000 vēža saslimšanas gadījumi, un sieviešu vecuma grupā 35-64 gadi biežākā onkoloģiskā saslimšana ir piena dziedzera vēzis. Šī diagnoze ir arī galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis attiecīgajā vecuma grupā. Lai vērstu sabiedrības uzmanību uz regulārām veselības pārbaudēm un slimības riskiem, oktobris daudzviet pasaulē tiek aizvadīts kā Krūts veselības mēnesis.

“Diemžēl tas lielā mērā ir jautājums par pašu cilvēku attieksmi pret savu veselību, un tā Latvijā ir vieglprātīga. Piemēram, tikai 30% sieviešu atsaucas aicinājumam bez maksas apmeklēt valsts apmaksātos onkoloģiskos izmeklējumus. Statistika ir gana skaudra – 2016. gadā no 1169 diagnosticētajiem krūts vēža gadījumiem katrs ceturtais tika atklāts novēloti,” skaidro farmaceite Ieva Zvagule.

Krūts vēzis attīstās krūts audos un pirmajās stadijās visbiežāk nekādu sevišķu simptomu nav, tādēļ krūšu kontrole jāveic mērķtiecīgi, pirms radušās jebkādas sūdzības. Izmeklējumu mērķis ir pēc iespējas ātrāk konstatēt izmaiņas ķermenī. Ja sieviete veidojumu atrod nejauši, tad tā izmēri visdrīzāk ir jau 3-3,5 cm vai vairāk. Ja sieviete regulāri katru mēnesi veic pašizmeklēšanu, veidojumus var konstatēt jau ap 2 cm diametrā. Savukārt, lai veidojumus atrastu vēl ātrāk, tiek veikta mamogrāfija. Veicot pirmreizēju nejaušu mamogrāfiju, veidojuma izmērs vidēji ir ap 1,5 cm, bet, veicot to pašu izmeklējumu kā ikgadēju skrīningu, veidojumu var atrast jau, sākot no 1 cm diametra.

Ārsti apgalvo, ka ir divas pacientu grupas, kam iespējama krūts audzēja attīstība. Viens no ierosinātājiem ir iedzimtība – tā tiek atklāta aptuveni 10% no visiem pacientiem. Parasti šiem pacientiem vairākiem ģimenes locekļiem ir bijis vēzis vai ir ģenētiska mutācija. Par pārējiem 90% gadījumu nav precīzi zināms, kādēļ attīstās vēzis. Ir pierādīts, ka cilvēkiem ar aptaukošanos un nepareizu uzturu, hormonālām problēmām vai lietojot hormonālos preparātus, ir nedaudz palielināts risks krūts audzēja attīstībai. Turklāt, ja skatām visu sabiedrību kopumā, varbūtība sievietei Latvijā saslimt ar krūts vēzi ir diezgan liela – ap 10%. Tas nozīmē, ka katra desmitā sieviete dzīves laikā var saslimt ar krūts vēzi. 

Ieva Zvagule atgādina svarīgākos principus, kas būtu jāievēro katrai sievietei:

  • Krūšu pašizmeklēšanu ir vērts sākt jau no 20 gadu vecuma, un tā jāveic regulāri – reizi mēnesī.
  • Ja tiek konstatētas jebkādas audu blīvuma izmaiņas, iespējami veidojumi, izdalījumi no krūts gala, ādas vai krūts gala izmaiņas, tajā pašā dienā ir jāpiesakās vizītei pie ārsta, un šo gājienu uz klīniku nekādu iemeslu dēļ nedrīkst atcelt, arī tad, ja konstatētās pazīmes pēkšņi pazudušas.
  • 35-40 gados veikt pirmo mamogrāfiju, bet 40-50 gadu vecumā mamogrāfiju ir vēlams veikt katru otro gadu. 
  • Nevajag ignorēt no Nacionālais veselības dienesta saņemto uzaicinājuma vēstuli uz mamogrāfijas veikšanu. To organizē un apmaksā valsts katru gadu sievietēm, kurām šajā gadā paliek 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66 un 68 gadi. Vizīti mamogrāfijas veikšanai ieteicams pieteikt jau tajā dienā, kad uzaicinājuma vēstule saņemta, jo papīri mēdz pazust, bet to, kas nav acu priekšā, var viegli aizmirst.

Savukārt tām sievietēm, kuras ir saskārušās ar diagnozi krūts vēzis, Ieva Zvagule aicina atbildīgi izturēties pret ārstēšanas procesu, precīzi pildīt sava ārstējošā ārsta norādījumus, noteikti izmantot palīdzību, t.sk. psiholoģisko atbalstu, ko piedāvā nevalstiskās organizācijas, kā arī akli nesekot dažādiem mītiem. Jāatceras, ka valsts kompensējamie medikamenti ir iegādājami visās aptiekās, nevis tikai kādās konkrētās. “Neizglītotība un dažādi maldi diemžēl joprojām ir izplatīti sabiedrībā, un tieši smagu slimību diagnozes gadījumos tas var novest pie traģiska rezultāta vai būtiski apgrūtināt ārstniecības procesu. Taču tādā situācijā ir svarīgi, ka pacients kritiski izvērtē informāciju, ko saņem,” uzsver farmaceite.

Valsts apmaksāts skrīnings onkoloģiskajām saslimšanām Latvijā ir pieejams kopš 2009. gada, un krūšu mamogrāfiju valsts apmaksātas programmas ietvaros ir iespēja veikt 50-69 gadu vecām sievietēm. 


Kategorijas

Kategorijas