Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Jaunajai paaudzei jāizvairās no politisko šovu makšķeres

Sandra Pētersone
Mediju projekti 2018

2018. gada 5. oktobris 11:54

861
Jaunajai paaudzei jāizvairās no politisko šovu makšķeres

Par šodienas jauniešiem bieži saka, – viņi ir Latvijas nākotne. Taču jaunā paaudze var ietekmēt procesus valstī jau tagad, tiklīdz sasniedz 18 gadu vecumu, proti, piedaloties Saeimas vēlēšanās un izdarot savu izvēli par labu kādai konkrētai partijai un tās deputātu kandidātiem, ja vien ir Latvijas Republikas pilsoņi.

Jaunieši, kuri mācās, pieder sabiedrības izglītotākajai daļai, taču mūsdienās var manipulēt ar ikvienu, jo propagandas un manipulācijas metodes ir palikušas ļoti gudras un viltīgas – ielien zem ādas tā, ka cilvēks to pat nepamana, uzskata Smiltenes vidusskolas vēstures skolotāja Daina Zelmene.

Mācās no vēlēšanu simulācijas

“Ar izglītotiem jauniešiem varbūt klaji manipulēt arī nevar, taču reizēm propagandu ir grūti atpazīt. Turklāt daudziem no viņiem pietrūkst zināšanu, ko katra partija darījusi iepriekš, kāds ir katras partijas CV, lai izvērtētu, kuri solījumi ir melīgi un kuri – reāli. Jauniešus var paņemt arī ar priekšvēlēšanu kampaņas šovu,”  no novērotā secina D. Zelmene.

Lai izglītotu un informētu, Smiltenes vidusskolas 12. klašu skolēniem šo pirmdien, 1. oktobrī, viņu skolā tika sarīkota 13. Saeimas vēlēšanu simulācija ar mērķi pievērst jauniešu uzmanību vēlēšanu procesam, iepazīstināt ar noteikumiem, vēlēšanu sarakstiem un programmām. Viss bija nopietni un pamatīgi – ar skolas zālē atvērtu vēlēšanu iecirkni, ar vēlēšanu novērotājiem un tamlīdzīgi, ko visu ar skolotāju palīdzību noorganizēja vidusskolas 10.b klase. Proti, vēlēšanu simulācija ir mācīšanās metode, kas māca visu darīt kā īstajā dzīvē – izdarīt izvēli, doties uz vēlēšanu iecirkni, nobalsot un arī organizēt vēlēšanu procesa norisi vēlēšanu iecirknī. Saeimas vēlēšanu simulācijas mērķis ir mācīt piedalīties sabiedrības dzīvē un mācīt pilsonisko līdzdalību ar praktisku darbošanos. Tas saskan ar aktuālo izglītībā, kad valstī notiek pāreja uz kompetenču jeb prasmju pieejas ieviešanu.

13. Saeimas vēlēšanām ir reģistrēti 16 partiju un partiju apvienību iesniegtie deputātu kandidātu saraksti. Iepriekš vēstures stundās 12. klases skolēni izlasīja visu 16 sarakstu priekšvēlēšanu programmas un tās izvērtēja, tiesa, nepaužot attieksmi, jo izglītības iestādē aģitēt nedrīkst, drīkst tikai informēt.

“Tēma bija demokrātija Latvijā. Mums tika uzdoti astoņi jautājumi testa veidā, uz kuriem vajadzēja sameklēt informāciju. Bija interesanti, jo mani interesē, kas notiek valstī,” “Ziemeļlatvijai” teic Smiltenes vidusskolas 12.a klases skolniece Una Dombrovska. Savu izvēli 13. Saeimas vēlēšanu simulācijā Una neatklāj, taču norāda, ka tā bijusi partija, kuru vislabāk zinājusi pēc nosaukuma un pēc deputātu kandidātu vārdiem un uzvārdiem un kura Unas skatījumā ir labākā Latvijas valstij. 

Jauniete ir pārliecināta, ka viņa uz viltus ziņām un manipulācijām gan saistībā ar vēlēšanām, gan citiem procesiem valstī neiekritīs, jo māk šādas viltus ziņas atpazīt. 

“Biju kursos, kur tieši mācīja, kā to izdarīt. Ir jāmāk skatīties kritiski un reāli uz situāciju. Es domāju, jaunieši  to māk, jo mēs daudz uzturamies interneta vidē un skatāmies paši, kuri fakti ir taisnība un kuri nav. Jaunajai paaudzei tas ir plusiņš. Varbūt gados vecākiem cilvēkiem gan tas varbūt ir mīnuss,” piebilst Una Dombrovska.

Ja nebalso, tad nevari kunkstēt

Par sevi pārliecināts viltus ziņu atpazīšanā ir arī viņas skolasbiedrs Edmunds Zālītis no 12.b klases. Tas nemaz neesot grūti, – uz viltus ziņām, ko cits citam iesaka Facebook lietotāji, vispirms norāda šokējoši virsraksti, turklāt uzreiz var redzēt, kas tā par interneta vietni, kurā šādas ziņas publicētas, un var pārbaudīt, vai tas ir viltus portāls vai nav, stāsta Edmunds.

Savukārt par savu izvēli 13. Saeimas vēlēšanu simulācijā jaunietis atzīst, – bija grūti, “jo solījumi ir viens, bet jāsaprot, cik tie ir reāli”.  “Labi, ka  šis ir tikai izmēģinājums un man vēl nav jāpieņem lēmums,” piebilst Edmunds, jo viņam šobrīd ir 17 gadi un Saeimu vēlēt viņš vēl nevar.

13. Saeimas vēlēšanu procesam līdzi seko arī gados jaunāki skolēni. Krišjānis Graudiņš no 10.b klases pamanījis tendenci vienām partijām sevi izcelt, nopeļot citas, ko atzīst par tikpat negatīvu parādību kā viltus ziņas. Tās Krišjānis interneta vietnēs atpazīst pēc tā, ka šajās ziņās viss esot sarakstīts galīgi šķērsām. 

Vērtējot savu 12. klases balsstiesīgo audzēkņu attieksmi pret 13. Saeimas vēlēšanām, skolotājai Dainai Zelmenei simpatizē tas, kas viņi rīt, 6. oktobrī, negrasās stāvēt malā, bet ies un balsos.

“Jaunieši saka, – kā es varu kunkstēt, ka viss ir slikti, ja pats nepiedalos vēlēšanās. Trāpīgi pateica kāds puisis, – ar vēlēšanām ir tāpat kā ar radu saietiem. Ja reizēm uz radu saietiem negribas iet, ir jāiet obligāti, un arī ar vēlēšanām ir tāpat, – ja reizēm negribas iet, jāiet obligāti. Apgalvojums “mani politika neinteresē” ir bīstams, jo tā savu līdzatbildību par notiekošo ļoti vienkārši ir pāradresēt citiem,” domā D. Zelmene.  

Viņa arī rosina vēlētājus būt vērīgiem un gudriem, jo mūsu izvēle 13. Saeimas vēlēšanās noteiks, kādā Latvijā dzīvosim turpmākos vismaz četrus gadus.


Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem.
Kategorijas

Kategorijas