Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ar dažiem cilvēkiem manipulēt ir vieglāk nekā ar citiem

Sandra Pētersone

2018. gada 5. oktobris 12:18

191
Ar dažiem cilvēkiem manipulēt  ir vieglāk nekā ar citiem

Tikai pēc tam, kad šovasar internetā izlasīja šausminošu vēsti par to, ka Rīgā sabrucis  tirdzniecības parks “Alfa” un simtiem cilvēku gājuši bojā, kāda seniore uzzināja, – ne visam, kas publicēts internetā, var ticēt, jo tur tiek ievietotas arī viltus ziņas un arī šī par tirdzniecības centra sabrukšanu ir tāda.

“Ziņa, ka Rīgā sabrucis lielveikals, mani tik ļoti šokēja, ka sazvanījos ar meitu un meita teica, ka tās ir viltus ziņas” “Ziemeļlatvijai” stāsta sieviete (savu vārdu publikācijā viņa lūdz nenorādīt) un atzīst - agrāk  par tādu viltus ziņu eksistenci pat nebija dzirdējusi un iepriekš nekam tādam attiecīgi arī  nepievērsa uzmanību.

Ikdienā sieviete dzīvo Valkā, ir pensijā un viņai ir brīvs laiks, lai ik pa brīdim ielūkotos internetā. Seniore ir arī aktīva sociālā tīkla tīmekļa Facebook lietotāja un regulāri ar citiem lietotājiem dalās  ar izlasīto, bet, kā atzīst “Ziemeļlatvijai”, nekad neskatās, kādā interneta vietnē šī ziņa ir publicēta, jo izlasa tikai virsrakstu un, ja tas piesaista, – tad arī pašu publikāciju.

To, ka “redzams.net”, kur bija publicēta viltus ziņa par lielveikala sabrukšanu, “kosjauns.lv”, delffi.lv un vēl daži citi ir viltus portāli, sieviete pat nav atskārtusi. 

“Tam, kas publicēts internetā, ticēju, bet tikai tagad, pēc tās trakās ziņas par “Alfu”, sāku domāt un konsultējos ar citiem, vai tā tas var būt,” atzīst seniore. Turklāt viņa nav vienīgā pensionāre, kurai viltus ziņu eksistence interneta vietnēs bija jaunums. “Ziemeļlatvijai” nejauši uz ielas uzrunājot vecākās paaudzes cilvēkus, līdzīgi atbild ne viens vien seniors, kurš lieto internetu.

Viltus ziņām ir liela ietekme uz Latvijas sabiedrību,  atzinuši  iedzīvotāji aptaujā par Latvijas medijpratību, ko pēc Valsts prezidenta kancelejas pasūtījuma veica pētījumu centrs SKDS. Cilvēki ar pamatizglītību biežāk savas prasmes atšķirt viltus ziņas novērtējuši kā drīzāk vājas un ļoti vājas, savukārt vērtējums par savām spējām atšķirt viltus ziņas no patiesām pieaug līdz ar izglītības līmeni. 

“Par to, kas ir viltus ziņu mērķauditorija, var spriest pēc tā, kā šīs viltus ziņas tiek veidotas un izplatītas,” intervijā “Ziemeļlatvijai” atzīst Latvijas Universitātes profesore politoloģe Žaneta Ozoliņa.

Žaneta Ozoliņa: – Šeit var izdalīt vismaz trīs mērķa grupas. Viena mērķa grupa ir cilvēki, kuri regulāri neinteresējas par politiskajiem jautājumiem, ir neapmierināti ar to, kas notiek apkārt, un neiedziļinās tajā, kādi ir problēmu cēloņi. Šie cilvēki ir gatavi paķert jebkādu viedokli, jebkādu interpretējumu, kas atbilst viņu neapmierinātības pakāpei. Otra grupa ir auditorija, kura tiek ļoti mērķtiecīgi atlasīta, zinot, ka attiecīgi viens vai otrs vēstījums šos cilvēkus sasniegs un varēs ietekmēt arī viņu rīcību.  Ja pirmās mērķa grupas cilvēki ir viegli manipulējami – varbūt pie televizora  sēdētāji un līdzīgu viedokļu meklētāji, tad otra  grupa ir tāda, ar kuru pēc tam var rīkoties. Piemēram, šīs viltus ziņas sabūvē tādā veidā, ka šās mērķa grupas cilvēki nolemj iziet ielās, nolemj atbalstīt kādu politisko grupējumu un tā tālāk. Pirmsvēlēšanu laikā nav labi pieminēt konkrētas partijas, taču šobrīd Latvijas politiskajā telpā ir parādījusies atklāti populistiska partija, kuras manipulācijas tehnikas un veids kā reiz atbilst šādai otrajai mērķa grupai. Trešā mērķa grupa ir cilvēki, kuri ir apjukuši procesos, kas notiek viņiem apkārt. Varbūt viņi nemaz nav tajās pašās pozīcijās, kāds ir šīs viltus ziņas vēstījums, taču varbūt kaut kādā konkrētā kontekstā, piemēram, emocionālā stāvokļa dēļ šī viltus ziņa rezonē viņu apziņā. Tā būs nejaušā mērķgrupa, kurai varbūt speciāli viltus ziņas nebūvē, bet izrādās, ka tās nostrādā. Jo īpaši interesanta auditorija manipulētājiem ir krieviski runājošie jaunieši.

– Kā uzrunāt šīs mērķauditorijas, lai atvērtu cilvēkiem acis un lai viņi saprastu, ka ar viņiem publiskajā informācijas telpā tiek arī manipulēts, lai manipulētājs sasniegtu savus mērķus? 

– Šo jautājumu, ko darīt, uzdod ļoti daudzi cilvēki – gan tādi, kuri profesionāli nodarbojas ar informācijas telpu, gan arī tādi, kuri jautā intereses pēc. Tādas vienas formulas, ko darīt, nav, jo mēs dzīvojam ļoti atvērtā pasaulē, kurā ikviens no mums jebkurā diennakts stundā var noklikšķināt interneta pogu vai telefona pogu un piekļūt klāt ļoti daudziem informācijas kanāliem. Līdz ar to nevar izveidot vienu mācību programmu, kuru apgūstot, pēkšņi visi kļūsim izglītoti un zināsim, kas ir viltus ziņas. Taču izglītošanai noteikti ir jānotiek un jānotiek tādā veidā, ka cilvēki tiek brīdināti, iepazīstināti un varbūt viņiem tiek piedāvāta salīdzinoši vienkārša formula, kā šajā daudzveidīgajā informācijas klāstā orientēties. Ir jāizglīto ikviens, kuru var izglītot un kurš vēlas kaut ko uzzināt par viltus ziņām. Iespējams, ka to var darīt caur televīziju vai arī veidojot īsus atraktīvus blogus vai  īsas pamācošas filmas YouTube. Cilvēki nejauši kaut ko uzklikšķinās, tās redzēs un aizdomāsies. 

– Kā cilvēkiem pašiem jau tagad būt piesardzīgiem? Kam pievērst uzmanību, lasot, kas publicēts dažādās interneta vietnēs, it īpaši 13. Saeimas priekšvēlēšanu laikā?

– Pirmkārt, ja tiek pavēstīta kāda ziņa, ka  viss ir bezgala slikti un kāds zina, ko viņš darīs, tad  uzdot jautājumu, kurš darīs un ko darīs. Taču uz šo jautājumu mēs atbildes priekšvēlēšanu laikā neesam saņēmuši. Ir vēl kāds jautājums, ko bieži vien jauniešiem aicinu uzdot, pirms viņi izdara kādu lēmumu, – pavaicāt, kādā kompānijā jūs vēlaties būt un padomāt, vai tie cilvēki, ar kuriem gribat būt vienā kompānijā, ir tādi, kuri gribēs ar jums sadarboties. Vēl, piemēram, ja vēstījumi ir  “likvidēt”, “iznīcināt”, “pārtraukt”, tad tie rada piesardzību, jo politika ir stāsts par sadarbību, par to, kā spēs atrast kompromisus un kā spēs būvēt koalīciju. Un man ir bažas par to, cik rīcībspējīga būs valdības koalīcija 13. Saeimā. Būs jāveido daudzpartiju koalīcija, un tad ir jautājums, kādi cilvēki būs ievēlēti Saeimā un kā viņi spēs vienoties par valstij svarīgiem lēmumiem.


Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem.