Pilsoniskā līdzdalība jāmāca jau skolās

Mediju projekti 2018

2018. gada 5. oktobris 13:51

163

Informatīvās pretnostatīšanas apstākļos personības attīstība nav iespējama bez mediju lietošanas pratības. Tālab 2018. gada prioritāšu klāstā Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons ir iekļāvis vēlēšanu pratības izpēti jauniešu, it īpaši vidusskolēnu, vidū un pedagogu izglītošanu vēlēšanu pratības jautājumā.

Jau pavasarī Latvijas reģionu skolās Tiesībsarga biroja pārstāvji un pieaicinātie eksperti tikās ar skolotājiem un skolēniem, savukārt augustā tika organizēti seši apmācību semināri sociālo zinību, politikas un tiesību, kā arī vēstures skolotājiem, kurā tika apmācīti 174 pedagogi.

Ģimenēs par politiku ar bērniem runā maz

Tiesībsargs Juris Jansons projekta “Vēlēšanu pratība” noslēguma konferencē, kas septembrī notika Latvijas Universitātē, uzsvēra – lai Latvija kļūtu par plaukstošu valsti un sabiedrība spētu stiprināt valsts demokrātisko iekārtu, būtu nepieciešams pievērst uzmanību tam, kā mūsu jaunieši apgūst pilsonisko izglītību un līdzdalības tiesības. Proti, demokrātijā ikviena balss un viedoklis nes absolūto labumu, bet jāiemācās to darīt atbildīgi, apzināti un aktīvi, apzinoties, ka katrs lēmums, katra nodotā balss vēlēšanās rada sekas īsākā vai ilgākā laika periodā.

Vēlēšanu pratības jautājumam tiesībsargs uzmanību šogad pievērsis ne tikai tādēļ, ka 2018. gads ir Saeimas vēlēšanu gads. Šis jautājums tika iekļauts prioritāšu klāstā arī tā iemesla dēļ, ka situāciju sabiedrībā Juris Jansons neuzskata par normālu.

“Ja sabiedrības uzticība valsts varai krīt un kritika un neapmierinātība pārsver atzinību un prieku par dzīves līmeni, iespējams, iemeslus vajadzētu meklēt pašu izvēlēs un uzdot jautājumu – vai atbildīgo lēmumu un attīstības stratēģijas izvēlei izvēlamies atbilstošākos pretendentus un kad un kā iemācāmies šīs izvēles izdarīt. Secīgi mēs nonākam līdz atbildei – skola un ģimene! Starptautiskais pilsoniskās izglītības pētījums parāda, ka Latvijā ģimenēs politiskos jautājumus ar bērniem pārrunā maz, tādēļ mana uzmanība tika pievērst skolām, izprotot, ka skolas ir vieta, kur ieliekam pilsoniskās kompetences pamatus Latvijas nākotnei,” savā ziņojumā projekta “Vēlēšanu pratība” noslēguma konferencē uzsvēra tiesībsargs.

Sākumā var būt nedrošība un neziņa

Īstenojot projektu, par tēmu “Kad skolēniem būtu jāsāk stāstīt par vēlēšanu pratību?” secināts, ka pilsoniskā līdzdalība būtu jāapgūst pakāpeniski vispārējās izglītības sistēmas ietvaros. Tiesībsargs uzsver, ka vēlēšanu pratību veido prasme iegūt, analizēt, saprast un pielietot informāciju par politiskajām partijām, par politisko līdzdalības nozīmi sabiedrības un valsts veidošanā, politiskajiem uzskatiem, idejām un režīmiem. Jaunā pilsoņa vēlēšanu pratība ir balsot pratība, respektīvi, zināšanas par balsošanas kārtību un prasme aizpildīt balsošanas zīmi. Tiem, kas piedalās vēlēšanās pirmo reizi, šis process var radīt nedrošību un neziņu.

Plašākā nozīmē vēlēšanu pratība ir izpratne par partijām, demokrātisku sabiedrību un valsti, vēlēšanu mērķiem un uzdevumiem. Apgūstot vēlēšanu pratību, ir jāpanāk, lai skolēni izprastu brīvās gribas veidošanās nozīmi un tās brīvu izpausmi vēlēšanās. Jauniešu interese par pilsonisko līdzdalību ir, bet pilsoniskās izglītības pilnveidē būtu jāpastrādā ar pedagogiem, palīdzot viņiem šīs tēmas mācīšanā skolās, rosina tiesībsargs.

Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no valsts budžeta līdzekļiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pilsoniskā līdzdalība jāmāca jau skolās

Kategorijas