Sapņi piepildās – māja sagaida īstos cilvēkus. Vijciemā jauns viesu nams "Bergervilla"

2018. gada 8. oktobris 15:03

21347

Sapņi piepildās – māja sagaida īstos cilvēkus. Vijciemā jauns viesu nams "Bergervilla"

^{Raksts publicēts laikrakstā 2018. gada 7. septembrī}

Braucot no Valkas uz Smilteni, pirms Vijciema ceļmalā uzstādīta jauna tūrisma objekta norāde – “Vijciema Medību pils. Viesu nams “Bergervilla””. Pēc 3,5 kilometru gara brauciena pa meža ieskautu ceļu nonākam galapunktā. To, iespējams, daudzi bijušā Valkas rajona iedzīvotāji atceras kā savulaik populāru ballīšu vietu. Sabrūkot padomju varai, bijusī slavenā uzņēmuma VEF atpūtas bāze piedzīvoja aizmirstības un pamestības periodu. Mainoties laikiem, mainījās arī saimnieki, taču nams nīkuļoja un knapi vilka dzīvību. Par laimi, pateicoties jaunajiem Vijciema Medību pils īpašniekiem – uzņēmīgai ģimenei – Agnetai Kītai un Arnim Smiļģim – vēsturiskā ēka atgūst savu spozmi. Viņi Medību pili iegādājās 2017. gada janvārī. Agneta un Arnis Vijciemā ir ienācēji, bet savu jauno īpašumu jau dēvē par otrajām mājām. Īstās mājas ir Valmieras pusē, Mūrmuižā, kur ģimene pirms vairākiem gadiem nopirka senu māju un to atjaunoja. Agneta atzīstas, ka viņai interesē muižniecības vēsture, senas muižas, veclaicīgas mēbeles un interjera priekšmeti, tāpēc jau kādu laiku klusībā sapņojusi par savu muižu.

Par to, ka sapņi īstenojas, Agneta pārliecinājās, pirmo reizi pērn sniegotā Ziemassvētku rītā ieraugot pasaku māju meža vidū. Agnetai bija skaidrs, ka tā ir ilgi meklētā nelielā, vēsturiskā muižiņa, kuru atjaunojot, varēs īstenot vēl vienu savu sapni – izveidot elegantu viesu namu. Jau sarunas sākumā atklājas, ka Agneta līdz pat vismazākajai niansei no pašas apakšas iztaustījusi viesmīlības “drēbi”. Turklāt jāteic, ka jau pirmajā brīdī varēja redzēt, cik ļoti viņa piestāv šai vietai, un arī māja ir pieņēmusi jaunos saimniekus.

- Atverot Vijciema Medību pils durvis, gribas iesaukties: “O, cik skaisti!”

- Arī es, pirmo reizi atbraucot uz šo vietu, iesaucos – cik skaisti! Meža vidū iznira brīnišķīgs pasaku namiņš. Tā bija pilnīgi sirreāla sajūta – visas lielās egles apsnigušas. Fantastiski! Man prieks, ka jums patīk. Lielākā daļa interjera iekārtota ar autentiskām 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma mēbelēm. Tas darīts ar nolūku, lai radītu īpašu vēsturisku atmosfēru. Esam izpētījuši, ka tuvākajā apkārtnē nav līdzīga viesu nama. Tie, kas ir, lielākoties ir padomju gados veidoti, līdz ar to – daudz vienkāršāki. Arī mūsu viesu namā viss vēl nav kārtībā, bet esam ieplānojuši, ka Latvijas simtgadē novembrī rīkosim “Bergervillas” atklāšanas pasākumu un tā būs mūsu dāvana Latvijai.

- Vai esat jau izzinājuši šī nama vēsturi?

- Jāatzīst, informācija par Medību pils vēsturi ir skopa. Ēka celta 1896. gadā. Tā bija koka divstāvu Medību pils, kuru 1905. gadā, kad zemnieki sacēlās pret vācu baroniem, nodedzināja. Tolaik te esot bijis kāds nešpetns pārvaldnieks. Tās vietā 1907. gadā uzcēla līdz mūsdienām saglabājušos mūra ēku. Īpašums piederēja Vidzemes bruņniecībai, un pēc 1918. gada pils pārgāja mežniecības rīcībā.

Noteikti jāpiemin vijciemietis Gunārs Kuga. Pateicoties viņam, 1989. gadā ēka piedzīvoja apjomīgu remontu un te tika izveidota atpūtas bāze. Nebūtu šī cilvēka un viņa uzņēmības, pieļauju, ka māja nebūtu šādā stāvoklī. Tolaik visam ēku kompleksam nomainīja jumtus, pilī izremontēja iekštelpas. Pirms mēs to iegādājāmies, nams daudzus gadus nebija apdzīvots. Cik man zināms – vismaz 17 gadus. Tā netika arī apkurināta. Blakus lielajai mājai atrodas guļbūves ēka, tur gan dzīvoja.

- No kuras puses jūs esat un ko pirms tam abi ar vīru darījāt?

- Patiesībā mani var saukt par klejotāju. Esmu dzimusi un augusi Kuldīgā, pēc tam ar ģimeni pārcēlāmies uz Limbažiem, bet par savu pilsētu uzskatu Valmieru, jo tur visilgāk esmu nodzīvojusi. Studiju gadus pavadīju Rīgā, studējot biznesa augstskolā “Turība”. Pēc tam devos uz Ameriku, kur nodzīvoju gandrīz trīs gadus. Tur ieguvu maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un strādāju viesmīlībā kūrorta pilsētas Palmbīčas lepnākajā viesnīcā “The Breakers” un vairākos smalkos restorānos. Iegūtā pieredze viesmīlībā ļoti palīdzēja, strādājot par direktori, jo bija daudz vieglāk izprast darbiniekus, kas veic vienkāršākos pienākumus.

Vīrs ir dzimis un audzis Rīgā. Iepazīstoties ar Arni, kādu laiku dzīvojām Pierīgā, tad piedzima dēls Elans. Tolaik kājām gaisā sagriezās visas dzīves vērtības. Radās vēlme dzīvot mierā un klusumā, lai bērnam būtu forši augt svaigā gaisā. Pārcēlāmies uz Valmieru. Tad arī sākām meklēt īpašumu. Netālu no pilsētas mazā ciematiņā Mūrmuižā iegādājāmies vēsturisku īpašumu. Atjaunojām dzīvojamo māju un tur arī tagad dzīvojam. No Mūrmuižas līdz Medību pilij Vijciemā mērojam aptuveni 45 kilometrus. Protams, tā ir braukāšana, bet tas nav nepārvarams attālums. Mūsdienās ir daudz cilvēku, kas katru dienu brauc uz darbu Rīgā.

Interese par vēsturiskām ēkām un to saglabāšanu radās, atjaunojot savu māju, vēlāk nostiprinājās, strādājot Dikļu pilī. Pēdējo gadu laikā manī ir modusies tāda kā misijas sajūta – dzīvot tā, lai aiz sevis atstātu kaut ko vērtīgu. Šogad man apritēs 40. dzīves gads, tāpēc ir vēlme kādai vēsturiskai ēkai dot iespēju dzīvot otru dzīvi. Sevī apzinos spēku to izdarīt, un, kur vēl simboliskāk, ja tas īstenojas Latvijas simtgadē. Tā ir mūsu dāvana Latvijai. Tāds ir mūsu sākuma stāsts.

- Viens ir, ko mēs izsapņojam, otrs –, kā viss īstenojas dzīvē. Uzsākot mājās remontu, bieži vien domājam, ka viss ritēs gludi un bez liekām izmaksām, bet visbiežāk tā nav.

- Pirms mūsu ienākšanas katrā telpā bija samūrētas ķieģeļu krāsnis. Vizuāli māja izskatījās labi. Taču, kā jau teicāt, ar vēsturiskām ēkām ir tā – tikko sāc kaut ko darīt, tā parādās visādas lietas, ko vizuāli no ārpuses nemaz nevar redzēt. Man jau bija pieredze ar ģimenes mājas atjaunošanu Mūrmuižā. Nopērkot pirmo īpašumu, vairums teica, ka vecā ēka jānojauc un turpat netālu pļaviņā jāuzceļ jauna. Vīram teicu – nē, šito gan mēs nejauksim nost. Izremontēsim un mums būs māja ar īpašu auru. Mums ir koka sijas, dēļu grīdas, atsegtas guļbaļķu un ķieģeļu sienas. Nekad, no jauna uzceļot māju, tādas auras nebūs. Visi ciemiņi ir priecīgi, novērtē un atzīst, cik pie mums ir mājīgi un jauki.

Arī te zināju, ka būs jārēķinās ar nezināmiem zemūdens akmeņiem. Protams, sanāca nedaudz vairāk, kā gaidīts, un tieši tāpēc viss mazliet ir aizkavējies. Cerējām, ka uz vasaras beigām “Bergervillu” varēsim atklāt un sākt uzņemt viesus, bet reāli tas notiks tikai novembrī. Viens ir tas, ka aizkavējās remontdarbi, otrs – daudz laika paņem dokumentācijas sakārtošana. Biju palaidusi garām, ka vajadzīgs pusotrs mēnesis, lai Zemes dienests sagatavotu jaunu inventerizācijas lietu. Tagad jāgaida, bet te vēl ir, ko darīt – durvīm jāpieliek rokturi, logiem – aizkaru stangas, pie griestiem – lustras. Vārdu sakot – jāpaveic dažādi sīki darbiņi.

- Lai uzsāktu remontdarbus, ir vajadzīga nauda. Bez tās taču neko nevar izdarīt. Kur ņēmāt starta kapitālu?

- Bez naudas nekur. Mēs neesam miljonāri, tāpēc rakstījām projektus. Ieguvām Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējumu apakšpasākuma “Darbības īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros aktivitātei “Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas”. Ar šo finansējumu pietika nama atjaunošanas pirmajai kārtai. Esam ierīkojuši centralizētu apkuri, uzstādījuši kombinēto apkures katlu, sakārtojuši ūdens un kanalizācijas sistēmu, kā arī izremontējuši iekštelpas. Māja būs apkurināma arī ziemā. Apzināti ēkā esam atstājuši vēsturiskos logus. Tas, protams, nozīmē siltuma zudumus. Logu ir daudz, un tie ir lieli. Lai ieliktu jaunus koka logus, tas izmaksātu tikpat, cik ieguldījām jau paveiktajos darbos. Daļa līdzšinējo logu ir padomju laikos likti, daļa saglabājušies kopš 1907. gada.

Protams, tas nav viss un pie sasniegtā nevaram apstāties, jo pilij ir jāmaina jumts, jāatjauno fasāde, jāiekārto teritorija. Darba vēl ļoti daudz. Šis ir tikai pats sākums, kas paveikts nepilna gada laikā. Sākām pamazām, un tā arī turpināsim. Par remondarbiem jāpasakās Valkas celtniecības firmai SIA “MJ Eirobūve” un personīgi Mārcim Jūgam. Katru dienu redzējām, cik daudz un kvalitatīvi viss ir izdarīts. Pēc darba vīri katru vakaru saslaucīja grīdu un aiz sevis atstāju kārtību.

Jāatzīst, šis ir mans lielais dzīves projekts un vīrs ļoti palīdz un atbalsta. Liels viņam par to paldies! Protams, ir cilvēki, kas saka, ka esam traki. Nopērkot jau pirmo veco māju, daudzi brīdināja, ka nemūžam to neatjaunosim kā dzīvošanai piemērotu. Kad to paveicām, visi acis vien iepleta. Arī te ir līdzīgi – daudzi uzskata, ka esmu traka, bet man šķiet, ka, nodzīvot dzīvi un nedarīt to, kas patīk, ir velti izniekots laiks. Tad labāk nedzīvot nemaz.

- Vai māja jūs – jaunos saimniekus – pieņēma uzreiz?

- Es jums izstāstīšu stāstu par mūsu sargu un talismanu. Kā radās nosaukums “Bergervilla”? Nosaukums – Vijciema Medību pils – ir vēsturisks, un mēs no tā netiksim vaļā. Gluži pretēji – stāstīsim un popularizēsim nama vēsturi. Taču mūsdienās, īpaši ārzemju viesiem, neko neizteiks nosaukums – Vijciema Medību pils. Tas viņiem būs grūti izrunājams. Mēs ar vīru esam ar medību lietām uz “jūs”. Apzināti neveidojam medību pilīm raksturīgu interjeru ar dzīvnieku izbāžņu galvām pie sienām, bet pāris telpās medību un meža tēma ir saglabāta. Tas darīts, lai sasaistītu vēsturisko Medību pili ar viesu namu. Dažādos avotos meklējot informāciju par to, kādi baroni te saimniekojuši vai braukuši atpūsties, neizdevās uzzināt nevienu uzvārdu. Iespējams, tas tāpēc, ka pilī saimniekoja Vidzemes bruņniecība, nevis baroni. Šis nebija kāda barona privāts īpašums. Vienīgais uzvārds, ko izdevās uziet informācijas avotos, bija Bergers. Viņš bija pārvaldnieks laikā, kad šeit nodedzinātās koka mājas vietā uzcēla jauno mūra ēku. Bergers bijis vietējais jaktmeistars. Ir informācija, ka viņš bijis liela auguma vīrs, ar milzīgu kumpu degunu un bargs pēc skata. Viņš apkārtējiem iedvesis bailes un bijību.

Pirmo reizi pavasarī, kad te sākām sakopt apkārtni, mums uz ceļa pretim iznāca alnis. Apstājās un vismaz piecas minūtes skatījās. Abi ar dēlu stāvējām, alnis no mums bija ne vairāk kā simts metru attālumā. Dēlam teicu: “Skaties, re kur Bergers ir iznācis un dod mums savu svētību, lai mēs te sāktu darboties!” Alnim arī ir liels augums un liels deguns. Tas viss kopā tā savijās, un kopš tā laika Bergers un alnis mums ir viens vesels. Katru reizi, braucot projām, saku: “Berger, sargā māju!” Viesu namā vienai telpai dots nosaukums “Bergers”.

Katram numuriņam ir savs vārds –“Alnis”, “Briedis”, “Pūce” un “Mednis”. Top viesu nama logo, kurā apzināti ievīta meža tēma. Pateicoties Valkas novada domes piešķirtajam grantam – 1000 eiro, būs arī viesu nama mājaslapa. Gribu pateikties novada domei par atsaucību, jo pašvaldība uz ceļa uzstādīja tūrisma objekta norādi. Esmu tikusies ar priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli, un viņš solīja atbalstu. Arī Vijciema pagasta pārvalde ir uzklausījusi un palīdzējusi.

- Vai jau izdomāts atklāšanas pasākuma scenārijs?

- Ir iecerēts uzaicināt kādu jauku mūziķi. Tie, kuri gribēs, varēs braukt ciemos, izstaigāt un apskatīt visas telpas. Pati visu izrādīšu un izstāstīšu. Esmu iecerējusi, ka te būs ne tikai viesu nams ar numuriņiem, kur pārnakšņot, bet veidosies sanākšanas vieta nelielai auditorijai ar akustiskiem koncertiem, tikšanās ar dažādiem interesantiem cilvēkiem, meistarklases un radošās darbnīcas. Skatīsimies, kāda būs atsaucība un interese.

Viesu namā būs pieejami četri numuri. Katrs ir iekārtots pilnīgi citādāks – ar atšķirīgu interjeru, sākot ar standarta divvietīgu līdz pat luksusa klases numuram. Tie, kuri gribēs lepni atpūsties, to te varēs darīt. Šajā ēkā nav lielu telpu, tāpēc vieta piemērota nelielām kāzām vai svinībām līdz 25 personām. Turklāt nākotnei ir potenciāls – viesu namam var izbūvēt trešo stāvu un blakus vēl ir guļbūve. Tur ar laiku varētu veidot lielāku banketu zāli ar istabiņām. Mums ir, kur attīstīties, tik vien kā loterijā jāvinnē miljons!

- Kāda ir jūsu vīzija, ko vēl “Bergervillas” apmeklētāji te varētu darīt bez pārnakšņošanas un svētku svinēšanas?

- Pēdējo pāris gadu laikā Latvijā ļoti attīstās tendence apceļot pašu zemi un iepazīt nomaļās un skaistās vietas, nevis braukt uz ārzemēm. To dara gan pārīši, gan ģimenes ar bērniem. Domāju, ka šī būs viena no mūsu viesu nama auditorijām, kurām būtu interesanti te atbraukt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka te desmit kilometru rādiusā ir padsmit dabas un kultūrvēsturisko apskates objektu. Tātad nosacīti nelielā teritorijā ir, ko redzēt. Apmeklētājiem piedāvāsim velosipēdu nomu. Ar laiku iztīrīsim dīķi un sakopsim teritoriju ap to. Tur varēs peldēties un makšķerēt. Ziemā plānojam uzstādīt āra kublu. Tie, kuri gribēs izbaudīt sēņošanas un ogošanas prieku, varēs to darīt, jo te ir bagātīgi sēņu un ogu meži.

Ir cilvēki, kuri grib atpūsties netraucēti, prom no pilsētas burzmas un sabiedrības acīm. Ceram arī uz igauņu apmeklētājiem. Piemēram, lai ģimene ar maziem bērniem no Igaunijas aizbrauktu vienā dienā līdz Rīgai, ir jāpārvar diezgan liels attālums. “Bergervilla” varētu būt pieturas punkts, kur pavadīt pirmo nakti, un pēc tam braukt tālāk. Atpūta “Bergervillā” piemērota tiem, kas vēlas uz mirkli sajusties barona vai baroneses lomā un atpūsties skaistā vidē. Gaidīsim apmeklētājus no visas Latvijas, arī jaunlaulātos un kāzu gadadienu svinētājus.

- Vai viesu namā varēs arī paēst?

- Noteikti. Mēs piedāvāsim gardas brokastis, jo mūsdienu tūrists, salīdzinot ar iepriekšējiem laikiem, ir izlepis un izlutināts. Tagad neviens neņem līdzi sviestmaizes un neguļ uz sava piepūšamā matrača. Mūsdienās cilvēki grib skaisti un komfortabli atpūsties – gulēt ērtās gultās un noteikti paēst garšīgas brokastis. Iesākumā brokastis gatavošu pati. Ja būs nepieciešams, ņemšu talkā palīgu. Padomā jau ir kāds cilvēks, kurš varēs to darīt. Arī vietējie ir izrādījuši interesi par darba iespējām, jo lauku reģionos ar darba vietām ir pašvaki. Pašlaik ir grūti prognozēt, kāda būs viesu nama apmeklētība. Ir jāsāk strādāt, tad redzēsim, kāds būs apjoms, – cik cilvēku vajadzēs palīgā vai arī ar visu tiksim galā paši. Mana komanda ir vīrs un dēls – trešklasnieks Elans. Šovasar mums neatsveramu palīdzību sniegusi kaimiņiene Sandra, bet teritorijas labiekārtošanas darbos – Vilītis. Tā mēs viņu mīļi saucam. Paldies viņiem par čaklajām rokām!

- Teicāt, ka Medību pili iegādājāties 2017. gada janvārī, bet remontdarbus uzsākāt šogad. Vai visu šo laiku nestrādājat algotu darbu?

- Iegādājoties šo īpašumu, sapratu, ka paies laiks – vismaz gads līdz pusotrs, kad reāli te varēšu sākt strādāt. Man vajadzēja ātri izdomāt, ko šajā periodā darīt, lai izdzīvotu. Kā zibens spēriens no debesīm nāca ideja par interjera salona izveidi Valmierā. Arī pašlaik tur aktīvi darbojos. Iekārtojot savu ģimenes māju, lielākoties mēbeles vedu no Zviedrijas, kur dzīvo mana mamma. Zviedriem ir ļoti skaistas un labi saglabātas mēbeles, jo viņus mazāk skāruši kari. Latviešiem antīkās mēbeles ir slikti saglabājušās. Tās ir ķirmju izēstas. Praktiski to nav. Savukārt Zviedrijā vecmāmiņas un vectētiņi ļoti rūpējušies par savām mēbelēm, tās saudzējuši un glabājuši.

Tagad aug jaunā IKEA paaudze, kura pārsvarā to nenovērtē un maina pret laminātu un saplāksni. Līdz ar to šīs skaistās masīvkoka mēbeles ir pieejamas par salīdzinoši lētu cenu. Man vēsturiskais ir sirdij tuvs, ieskaitot arī antīkās mēbeles, manā ģimenes mājā laukos arī ir šādas mēbeles. Iekārtojot māju, secināju, ka pusgada laikā no Zviedrijas uz Latviju atgādāto mēbeļu un interjera priekšmetu ir daudz par daudz, tāpēc sāku tās tirgot internetā un sapratu, ka cilvēkiem ir ļoti liela interese. Tad arī radās ideja par interjera salonu. Izveidoju gaumīgu salonu, jo negribējās skaistās lietas izvietot neapkurināmā angārā. Vēlējos, lai būtu skaisti, tāpēc uzdrīkstos to saukt par interjera salonu. Mēbeles ir ļoti rūpīgi atlasītas, ir labā stāvoklī un skaisti izkārtotas. Lieta ir aizgājusi, un nedomāju to pamest. Šobrīd tā ir mana pamatnodarbošanās, bet novembrī klāt nāks arī darbs “Bergervillā”.

+ 20

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sapņi piepildās – māja sagaida īstos cilvēkus. Vijciemā jauns viesu nams "Bergervilla"

Kategorijas