Uzņem Krievijas delegāciju

2009. gada 25. augusts 09:43

1222

Lai iepazītu Latvijas lauksaimnieku pieredzi un spriestu par varbūtēju sadarbību lauksaimniecībā un kokapstrādē, piektdien Smiltenes, Strenču un Beverīnas novadā viesojās Krievijas Federācijas Pleskavas apgabala uzņēmēju un rajona administrācijas delegācija.

Viņus atbildes vizītē ielūdza Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Šogad jūnijā Pleskavā jau tika uzsāktas sarunas par sadarbības iespējām, ciešāku kontaktu veidošanu vairākās lauksaimniecības nozarēs starp Latviju un Krieviju un abpusēji izdevīgu lauksaimniecības tirgu veicināšanu.

Gaida kapitālu, nevis precesApvaicātie Krievijas uzņēmēji gan atzīst, ka viņu valsts tirgū pietiek vietējo lauksaimniecības produktu un tas var iztikt bez Latvijas pārtikas preču importa. Sadarbību krievu biznesmeņi saredz Latvijas kapitāla investēšanā Krievijā, piemēram, kopīgu pārstrādes uzņēmumu celtniecībā.

"Ja Latvijas iedzīvotājiem, pilsoņiem ir vēlēšanās strādāt Krievijā, laipni lūdzam. Zemes mums ir daudz. Nav kam visu apstrādāt," "Ziemeļlatvijai" atzīst uzņēmuma "PskovAgroInvest" ģenerāldirektors Aleksandrs Bratčikovs.

Viņa vadītā firma apstrādā 4,5 tūkstošus hektāru zemes. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 600 darbinieku. Tas specializējies cūkgaļas ražošanā (aptuveni 30 tūkstoši cūku), piena lopkopībā (aptuveni 300 slaucamu govju), graudkopībā, kokapstrādē un metālapstrādē.

Bijušā Valkas rajona teritorijā Pleskavas apgabala delegācija viesojās akciju sabiedrībā "Smiltenes piens" un "Trikātas siers", zemnieku saimniecībā "Rožkalni" un akciju sabiedrības "Stora Eno Timber" Launkalnes kokzāģētavā, kā arī devās uz pieņemšanu pie Smiltenes novada domes priekšsēdētāja Aināra Mežuļa. Vizīte bija plānota arī valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" Strenču kokaudzētavā. Grib izpētīt tehnoloģijasPleskavas rajona administrācijas pirmais vietnieks Aleksandrs Juhno informē, ka ar Latvijas austrumu rajoniem ir parakstīta vienošanās pašvaldību sadarbībā dažādās jomās."Tagad atbraucām iepazīties, kā jūsu rajonos attīstās lauksaimniecība, kādas mūsdienu tehnoloģijas tajā izmanto un kādi ir jūsu rezultāti un pieredze," skaidro A. Juhno.

Administrācijas pārstāvis uzsver, ka delegāciju galvenokārt interesē tikai latviešu zemnieku pieredze. Kaut arī Krievijas tirgū savas nišas meklēšana nevienam nav liegta, krievu lauksaimnieku ražošanas apjomi ir pietiekami, lai paēdinātu savus iedzīvotājus.

"Vēl tikai neesam iemācījušies strādāt eiropeiski," pasmaida A. Bratčikovs. "Esam gatavi sadarboties ar Latviju piena un gaļas pārstrādē, ja tas notiks Krievijas teritorijā. Jūsu pienu mums nevajag, bet labprāt kopā ar latviešu uzņēmējiem no tā taisītu kvalitatīvus produktus."

Piena iepirkuma cenas Krievijā gan ir salīdzinoši zemas. Pārrēķinot Latvijas naudā, A. Juhno informē, ka Pleskavas apgabalā kombināti iepērk kilogramu piena vidēji par 13 santīmiem.

Skatās uz AzerbaidžānuNeraugoties uz konkrētu sadarbības priekšlikumu trūkumu, apvaicātie Latvijas piensaimnieki tomēr cer, ka pirmie kontakti ar pleskaviešiem nākotnē atmaksāsies.

Smiltenes piensaimniekiem jau ir iestrādes Krievijas tirgū, uz kurieni tiek eksportēts a/s "Smiltenes piens" ražotais siers - 40 līdz 60 tonnas mēnesī.

"Mēs Latvijā protam daudz ražot, bet ir jāmeklē saražotā realizācija. Tuvākie kaimiņi ir krievi, lietuvieši un igauņi, un ar viņiem jāprot ekonomikas jomā sadzīvot un sastrādāties. Krievu fermeri gan ir savas valsts patrioti un negrib mūsu piena produktus," secina akciju sabiedrības "Smiltenes piens" valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece.

Nesen viņa kopā ar Latvijas uzņēmēju delegāciju bija vizītē Azerbaidžānā, kur perspektīvā saredz noietu Latvijas piena produktiem. "Atsevišķi žurnālisti saistībā ar vizīti pauž savu skatījumu, ka uzņēmēji lidmašīnā piedzērušies un ālējušies. Tas ir aplam. Es nedzirdēju nevienu rupju vārdu," savu viedokli pauž G. Mūrniece.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Uzņem Krievijas delegāciju

Kategorijas