Pamet galvaspilsētu, lai dzīvei pievienoto vērtību radītu laukos

2018. gada 19. oktobris 09:16

2122

Pamet galvaspilsētu, lai dzīvei pievienoto vērtību radītu laukos

Teicieni “nekad nesaki nekad” un “dzīvē viss ir iespējams” precīzi raksturo to, kas noticis ar Andreju Niku pēdējo gadu laikā. Uzņēmējs no Ādažiem ar divām augstākajām izglītībām ir kardināli mainījis savu dzīvi – pārcēlies uz dzimtas īpašumu Smiltenes novada Variņu pagastā, kur savā ģimenes uzņēmumā “Amber Farm” audzē smiltsērkšķus un pārstrādā to ogas. Pats sevi un sievu Zitu raksturo kā pirmgājējus, jo viss šis process abiem ir liels, aizraujošs izaicinājums.
Ne bez pamata Andreja dzimtas īpašumu, kur strādā viņa ģimenes uzņēmums, sauc “Liepūdrupi”, tas atrodas netālu no Ūdrupes ciema un šajā pirmās Latvijas brīvvalsts laikā izveidotajā saimniecībā kādreiz auga lielas liepas. Tagad visu “Liepūdrupu” lauksaimniecībā izmantojamo zemi – 10 hektārus – aizņem uzkalnā iekopti smiltsērkšķu stādījumi. Lejā, viensētas pagalmā, slejas neliels mājražošanas cehs, kurā saimnieks pārstrādā smiltsērkšķu ogas gan nepasterizētā sulā, gan eļļā, kā arī sasaldē veselas ogas.
Pagalma vidū mastā plīvo Latvijas valsts karogs. Ar karogu vien ir par maz, lai varētu runāt par patriotismu, redzot, ka uz to skatos, nosaka Andrejs. Viņaprāt, patriotisms ir kaut kas vairāk, sava mīlestība pret tēvzemi jāapliecina ne tikai ārišķīgi, bet arī ar reālu darbu.
–Tas nebūtu par skaļu teikts, ja es uzsvērtu, ka jūsu ģimenes patriotisma izpausme, Andrej, ir vienas Latvijas viensētas izglābšana no izzušanas.
– Tas, kas “Liepūdrupos” tagad redzams, ne tuvu nav tas, kā šeit izskatījās pirms 11 gadiem, kad iegādājāmies saimniecību. No manis un sievas tas prasījis un joprojām prasa lielu darbu un upurus – gan finanses, gan laiku. Citi brīvdienās brauc atpūsties uz Grieķiju vai citām siltajām zemēm. Mēs ar sievu tur neesam bijuši, jo nav laika, esam savā uzņēmumā ierakušies darbos. Taču tā ir mūsu apzināta izvēle, jo “Liepūdrupi” ir vieta, kur rodas dvēseliski laba sajūta.
– Kas deva impulsu jūsu izvēlei pārcelties uz šejieni?
– Tas ir emocionāls lēmums, saistīts ar dzimtu un laukiem. Pats esmu no Valkas, bet manas mammas dzimtai saknes ir Variņu pagastā. Kad brālēns pārdeva mūsu dzimtas īpašumu, abi ar sievu nolēmām izmantot šādu izdevību un to nopirkām. Sākām katru nedēļas nogali braukt uz šejieni un pakāpeniski kopt “Liepūdrupus”, pa stūrītim vien. 2014. gadā izdomājām, ka īpašumam ir jāpievieno vērtība. Apmeklējām dažādus kursus un seminārus, lai saprastu, kas tā varētu būt, līdz apstājāmies pie augļkopības. Neko lielāku un saturīgāku ierobežotās zemes platības dēļ nevaram šeit izdarīt. Sākumā domājām par ābeļu audzēšanu, tad par cidonijām vai avenēm, līdz beigās nonācām pie smiltsērkšķiem kā, mūsuprāt, vislabākā varianta. Sāku braukāt uz kursiem un konsultācijām. Sākumā visi kursu rīkotāji saka, – smiltsērkšķis ir mežonīgs augs, neko nevajag kopt, slimību nav, kaitēkļu nav, bet ar laiku redzam, ka ir gan kaitēkļi, gan slimības. Ir visu laiku jāmācās, lai zinātu, kā tās ierobežot. Pirmos divus hektārus iestādījām 2015. gadā. Stādus nopirkām no Latvijā slavena smiltsērkšķu selekcionāra Andreja Brūveļa. Tagad mums ir divi ražojoši un astoņi neražojoši hektāri, jo smiltsērkšķis tā pa īstam sāk ražot pēc četriem līdz pieciem gadiem no iestādīšanas brīža. Mums ir trīs šķirnes, katra ienākas savā laikā, – pavisam aptuveni 13 tūkstoši stādu. Šajā karstajā un sausajā vasarā stādu laistīšana bija roku darbs. Gan es pats sūknēju ūdeni un laistīju, gan mani darbinieki.
– Un kā ir ar ogu nolasīšanu? Esmu dzirdējusi stāstus par asiņainiem skrāpējumiem, ko uz ādas atstāj smiltsērkšķu asie dzelkšņi.
– Esam izmēģinājuši visādas metodes – gan lasot ogas ar rokām, gan griežot zarus, gan notraucot ar skrāpjiem, kādus izmanto Krievijā. Taču tur smiltsērkšķi ir dabā augoši mežoņi, izturīgāki nekā Latvijā selekcionētās šķirnes. Mūsu šķirnēm skrāpis sabojā mizu. Pašai ogai nav nekas, bet augs var kļūt uzņēmīgāks pret slimībām. Manuprāt, optimālākais risinājums ir nogriezt zarus ar ogām un sasaldēt, tad ogas nobirst pašas. Dzelkšņi pat nav noteicošais faktors, jo selekcionētajām šķirnēm tādu ir maz. Iemesls ir tas, ka ogu lasīšana ar rokām lielā platībā neatmaksājas, jo lasītājam aiziet lielākā daļa no produkcijas tirgus cenas.
– Esmu pirkusi gan smiltsērkšķu sulu, gan eļļu, un pie sevis prātojusi, kāpēc šie produkti maksā salīdzinoši dārgi. Vai roku darbs ir viens no iemesliem, kas nosaka cenu?
– Jā, jo smiltsērkšķu audzēšana Latvijā ir simtprocentīgi roku darbs. Mehanizācijas nav nekādas.
Vācijā ir kombainiem līdzīgi agregāti, kas nopļauj stādījumus, taču pēc tam tie vairs neražo. Vēl viens iemesls cenai ir smiltsērkšķa augļu – ogu vērtība. Es uz sava produkta nevaru likt vārdu “veselīgs”, jo uzņēmumam nav pētījuma, kas to apliecinātu. Taču cilvēki runā un arī pasaulē ir pētījumi, ka smiltsērkšķis ir dziedniecisks augs, acīmredzot balstoties uz pat gadsimtu laikā uzkrātu pieredzi. Smiltsērkšķa dziednieciskās īpašības augstu vērtēja gan Ķīnas un Tibetas, gan arī antīkās Grieķijas medicīnā. Dziednieki smiltsērkšķi galvenokārt izmantoja dažādu ādas slimību, aknu vainu un gremošanas trakta slimību ārstēšanai. Laikam ejot, atklāja arī smiltsērkšķu eļļas sāpes remdinošo un dziedniecisko iedarbību iekaisumu gadījumos. Smiltsērkšķa augļu antioksidantu daudzums ir veicinājis to izmantošanu audzēju profilaksē, savukārt pretiekaisuma ietekme ir pavērusi smiltsērkšķim ceļu uz ādas un gļotādas ārstēšanas līdzekļiem. Smiltsērkšķu sula un eļļa netieši palīdz pie visām infekcijas slimībām, jo paaugstina imunitāti. Tā ir arī dabīgu vitamīnu avots, kas regulē vielmaiņu, spēcina organismu un uzlabo pašsajūtu. Īpaši augsts smiltsērkšķa ogās ir C vitamīna saturs, pat 10 reižu vairāk nekā citronam. Mūsu produkcijai labākais noiets ir rudeņos un pavasaros, kad cilvēkiem sāk pietrūkt vitamīnu.
– Vai esat secinājis, kas Latvijā ir smiltsērkšķu ogu un to produktu patērētājs? No personīgās pieredzes varu teikt, ka smiltsērkšķa ogas ir jāmāk ēst. Reiz nopirku lielveikalā kastīti ar saldētām ogām, pieredzes trūkuma dēļ atlaidināju visas, secināju, ka ilgi uzglabāt nevar, un tad skābās ogas ēdu kā zāles uzdzerot ūdeni, lai neiet zudībā. Citi mājās vispār atteicās ēst.
– Smiltsērkšķis nosacīti ir jauns produkts, tāpēc ir vajadzīga patērētāju izglītošana. Tie cilvēki, kuri ir sapratuši un pamēģinājuši (viņiem varbūt bijušas problēmas ar veselību vai nogurums), sāk interesēties vairāk un pie smiltsērkšķa arī paliek. Teiksim tā, tie ir intelektuāli cilvēki, kuri rūpējas par sevi un savu ģimeni. Ir tādi patērētāji, kuri grib dabūt no smiltsērkšķa ogām ārā maksimālo. Jauc kopā ar biezpienu, izmanto desertos, liek iekšā biezpienmaizēs rozīņu vietā, lai iemānītu bērniem. Sulu jauc kopā ar citām sulām, jogurtu, kefīru vai pienu. Man pašam no sākuma negaršoja smiltsērkšķi, līdz nogaršoju smiltsērkšķu jogurtu. Taču, ja lielveikalā vienkārši stāvēs pudelīte ar smiltsērkšķu sulu, cilvēks bez iepriekšējām zināšanām to nenopirks. Tas, ko mūsu uzņēmums “Amber Farm” šobrīd piedāvā, ir saldētas ogas un saldēta, nepasterizēta koncentrēta smiltsērkšķu sula bez konservantiem un cukura. Sulu nesaldinām, lai pircējs pats varētu izvēlēties, ko likt klāt, – cukuru vai medu. Jaunums ir saldēta smiltsērkšķu sula kubiņos. No klientiem esmu dzirdējis, ka viņi nopērk saldētu sulu pudelē, atlaidina, iedzer, tad noliek ledusskapī, aizmirst, bet, kad atceras, sula jau ir sarūgusi. Ar kubiņiem ir ērtāk, paņem no iepakojuma tik, cik vajag, bet pārējo liec atpakaļ saldētavā. Sula ir jāšķīdina ūdenī, kas ir istabas temperatūrā. Karstā ūdenī to darīt nav vēlams, jo tad vitamīni iet bojā. Tāpat notiek, sulu pasterizējot. Tāpēc arī ražojam saldētu sulu, kaut gan izmaksas attiecībā uz saldēšanu, transportēšanu, loģistiku un uzglabāšanu ir daudz lielākas, nekā būtu ar pasterizētu sulu. Daudz kas šobrīd gan ir testēšana un eksperiments ar ogu. Drīz būs smiltsērkšķu eļļa uz rapša eļļas bāzes. Pavasarī mēģināšu izvārīt no smiltsērkšķa ogām ievārījumu.
– Kāds jūsu produkcijai ir noiets?
– Vietējais tirgus ir ļoti mazs. Piegādāju savu preci Rīgas kafejnīcām, kā arī pēc pieteikumiem. Rīgā man ir arī viens tirdzniecības punkts. Smiltsērkšķu audzētāji pārsvarā iziet uz pusfabrikātu eksportu, saldētas ogas lielos maisos eksportē uz ārzemēm, kur noņēmējs ir farmācijas kompānijas. Latvijā un Igaunijā audzētās smiltsērkšķu ogas ir ļoti pieprasītas, jo tām ir specifiska garša un smarža reģiona dēļ. Eiropā smiltsērkšķi pārsvarā ir mežoņi. Tie nav selekcionēti, ir mazāki pēc izmēra, mazāks ir sulas iznākums un nav arī tādas garšas un smaržas. Eiropā ņemtu pretī vairāk, nekā spējam iedot. Latvijas problēma ir kooperācija. Diemžēl audzētāju nesaliedētība traucē būt nozīmīgam spēlētājam.
– Tad jau varētu teikt, – audzējiet smiltsērkšķus, kooperējieties un pelniet! Taču tas ir tāds vairāk pasaku variants, dzīve nav tik rožaina. Jebkam ir vajadzīgs starta kapitāls, drosme riskēt un vēlme strādāt.
– Būt uzņēmējam laukos nav vienkārši. Lai nopelnītu vienu eiro, laukos ir jāstrādā vairāk un ilgāk, nekā, lai to pašu vienu eiro nopelnītu pilsētā. Naudu vajag nenormāli daudz – vai nu bankas, vai savējo. Turpināt ir vieglāk, nekā uzsākt. Ceru, ka jaunajā plānošanas periodā būs lielāka tendence mazo lauku uzņēmēju atbalstam, nekā šobrīd. Nevaru gan teikt, ka atbalsta mums nav nekāda. Mūsu uzņēmums ir īstenojis divus Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstītus projektus, vienu caur Smiltenes novada biedrību “Abulas lauku partnerība” par fasētāja iegādi, otru caur Lauku atbalsta dienestu par stādu iegādi. Tagad jādomā, kur dabūt jaunas telpas ražošanai, jo ar šo mazo cehu varēšu izvilkt, maksimums, vēl tikai divus gadus. Kad sāks ražot visi 10 hektāri, pārstrādes apjoms ievērojami palielināsies. Esmu jau Variņos meklējis telpas apstrādei, bet šobrīd piemērotu variantu nav, jo vajag ēku ar ūdeni un kanalizāciju. Ja jābūvē pašam, tās ir lielas investīcijas. Tā ka mūsu uzņēmumam viss vēl ir priekšā.
– Izturēsiet? Neatmetīsiet ar roku, ja šķēršļi ceļā būs lieli?
– Es neesmu avantūrists, bet man piemīt azarts un man patīk ražot, radīt un būt darbībā. Un man ir bijuši labi skolotāji un labas izglītības, kas iemācījuši vairākas vērtības. Esmu absolvējis Valkas vidusskolu un tagad saku paldies diviem saviem pedagogiem – bioloģijas skolotājai un klases audzinātājai Vitālijai Voliņai, kura bija ļoti stingra un man iemācīja disciplīnu un pamatzināšanas bioloģijā, un ekonomikas skolotājam Vitoldam Krieviņam. Viņu nopelns ir tas, ko esmu sasniedzis un ko šobrīd daru. Savukārt mana pirmā augstākā izglītība, ko ieguvu Latvijas Universitātē, man iemācīja godīgumu, jo esmu teologs. Tam nav saistības ar baznīcu, tā ir akadēmiskā humanitārā izglītība ar ievirzi pētniecībā dziļāk iepazīstot reliģiju kultūras kontekstā. Otra augstākā izglītība – mārketings un tirdzniecība – man devusi drosmi uzsākt jaunas lietas, virzīties un cīnīties. Savukārt dzīves pieredze man ir devusi gudrību. Esmu vadījis vairākus uzņēmumus, citos bijis vadošs darbinieks, bet nekad nebiju domājis, ka reiz dzīvē nonākšu laukos. Taču dzīvē viss ir iespējams. Šeit laukos, savā uzņēmumā, visu daru pats – braucu ar traktoru, vācu ogas, spiežu sulu, organizēju tirdzniecību un veidoju lietišķās attiecības. Ja kāds palasītu manu CV, tad neticētu, ka es to daru. Taču man patīk tas, ar ko nodarbojos. Šeit, laukos, ir tāds radīšanas process, kad esmu gandarīts par sava darba rezultātu. To nejutu, strādājot citos savos uzņēmumos poligrāfijas nozarē un ugunsdrošības nozarē, lai arī konsultēju par to, ja kādam nepieciešams. Te, “Liepūdrupos”, tagad ir arī mana pastāvīgā dzīvesvieta.

Ko pagatavot no smiltsērkšķiem
Iesaka “Amber Farm”

Smiltsērkšķu ievārījums
Sastāvdaļas: 6 glāzes smiltsērkšķu sulas, 6 glāzes cukura, paciņa pektīna
No smiltsērkšķiem izspiež sulu, izmantojot sulu spiedi vai sablendējot ogas un izspiežot sulu caur marli. Katlā lej smiltsērkšķu sulu, pieber pektīnu. Uzvāra. Noņem no uguns, pieber cukuru un izmaisa, līdz tas izkusis. Liek atpakaļ uz uguns, atkal uzvāra un pavāra aptuveni
1–2 minūtes. Iegūto masu lej iepriekš sagatavotās (izmazgātās un sterilizētās) burciņās. Liek karsta ūdens peldē un karsē apmēram 10 minūtes.

Ābolu pīrāgs ar smiltsērkšķiem
Sastāvdaļas: 90 g miltu, 6 ēdamkarotes cukura, 100 g sviesta, 2 ēd. k. auksta ūdens, 4 āboli, 200 g smiltsērkšķu, 1 ēd. k. kartupeļu cietes,
1 tējkarote kanēļa
Mīklai vienā bļodā samaisa miltus un cukuru. Pievieno gabaliņos sagrieztu aukstu sviestu. Sajauc visu ar rokām, līdz tiek izveidotas drupačas. Pievieno aukstu ūdeni un samaisa mīklu. Veido no tās bumbu, aptin ar pārtikas plēvi un ieliek ledusskapī apmēram uz
20 minūtēm. Samīca mīklu 3–4 mm biezā slānī un uzliek uz cepampapīra, veidojot nelielas malas. Cep pamatni krāsnī 200 °C temperatūrā apmēram 10 minūtes.
Ābolus sagriež plānās šķēlēs un novieto pa apli uz apceptās pamatnes. Pievieno smiltsērkšķus.
Bļodā samaisa cukuru, cieti un kanēli. Uzber uz āboliem un smiltsērkšķiem. Virsū uzliek sviesta gabaliņus. Cep kūku 200 °C temperatūrā vēl 15–20 minūtes. Ļauj kūkai atdzist un pārkaisa ar pūdercukuru.

Cūkgaļas fileja ar smiltsērkšķu mērci
Sastāvdaļas: cūkgaļas fileja, sviests, olīveļļa, sīpoli, ķiploki, brūnais cukurs, Provansas/itāļu garšvielas, piecu piparu maisījums, smiltsērkšķu ogas
Cūkgaļas fileju sagriež biezās šķēlēs, cep pannā ar sviestu un olīveļļu un tad uzglabā 80 °C cepeškrāsnī, lai turētos silta, kamēr top mērce. Mērcei pannā sviestā apcep ripiņās sagrieztus sīpolus un sakapātus ķiplokus. Pieliek nedaudz brūnā cukura, Provansas vai itāļu garšvielas, piecu piparu maisījumu un smiltsērkšķus. Sautē uz lēnas uguns. Kad mērce sakaramelizējusies, tā ir gatava. Uzlej uz gaļas un servē.

Salāti ar vistu un smiltsērkšķiem
Sastāvdaļas: 100 g smiltsērkšķu biezeņa, 50 g cukura, sīpols (1/4),
2 vistas stilbi, tomāts, 1 krustnagliņa, 1 ēdamkarote grauzdiņu,
1 tējkarote medus, salātu maisījums, ķirbju sēklas pēc garšas, sāls, pipari, eļļa
Vistas stilbus ieberzē ar sāli, pipariem un eļļu. Cep krāsnī, līdz gaļa kļūst zeltaini brūna.
Baltmaizi sagriež kubiņos, pieliek eļļu un žāvē cepeškrāsnī. Sarkano sīpolu apcep, līdz tas kļuvis mīksts. Smiltsērkšķu biezeni kopā ar cukuru un krustnagliņām pavāra, līdz tas kļūst silts, un izberž caur sietu. Atdala vistas gaļu no kauliem un sajauc bļodā ar saceptiem sīpoliem. Pievieno salātu maisījumu, grauzdiņus un tomātu šķēles. Pieliek medu, smiltsērkšķu biezeni un viegli samaisa. Salātus liek uz šķīvja, pievieno ķirbju sēklas pēc garšas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pamet galvaspilsētu, lai dzīvei pievienoto vērtību radītu laukos

Kategorijas