Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

VARAM: Saeima 1.lasījumā pieņem likumprojekta grozījumus dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai

Sabiedrisko attiecību nodaļa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Dzīvesstils

2018. gada 25. oktobris 14:08

336
VARAM: Saeima 1.lasījumā pieņem likumprojekta grozījumus dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai

Saeima šī gada pirmajā lasījumā pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā likumprojekta grozījumus, kas nosaka dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. VARAM grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā sagatavoja jau 2017.gada decembrī. Likumprojekti paredz esošajai dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmai papildus ieviest arī obligātu depozīta sistēmu atkārtoti un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam.

VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, uzrunājot Saeimas deputātus, uzsvēra: “Depozīta sistēmas ieviešana ir Latvijas valstij, sabiedrībai, videi un arī dabai nozīmīgs jautājums vairāku iemeslu dēļ. Šī aprites ekonomiku veicinošā sistēma ne tikai ievērojami novērš apkārtējā vidē nonākušo dzērienu iepakojuma apjomu un veicina zaļās dzīvesveida popularizēšanu sabiedrībā, bet arī sekmēs Eiropas Savienības noteikto mērķu sasniegšanu atkritumu poligonos apglabājamo un atkārtoti pārstrādājamo atkritumu apjoma samazināšanā. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka depozīta sistēma veicinās plastmasas, stikla un skārda iepakojuma materiālu otrreizēju pārstrādi jeb materiālu ilgtspējīgu izmantošanu.”

Šā gada 4.jūlijā atkārtoti precizētie likumprojekti iesniegti izskatīšanai valdībā, taču līdz šim to tālāka virzība Ministru kabinetā nav notikusi, tādēļ Nacionālās apvienības deputāti šos likumprojektus iesnieguši Saeimā kā parlamentāriešu iniciatīvu. Un jau šī gada 16.oktobrī Saeimas komisija konceptuāli atbalstīja ieceri par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu.

Dzērienu iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot iztukšoto dzēriena iepakojumu tirdzniecības vietā, iepakojuma pieņemšanas punktā vai dalītas atkritumu vākšanas laukumā, kur būs izvietoti pieņemšanas automāti vai pieņemšana notiks manuāli. Depozīta maksa būs 10 centi par vienu iepakojuma vienību. Tirgotājiem, kas pārdod dzērienus depozīta iepakojumā, būs pienākums informēt patērētājus par iespējām nodot atpakaļ šo iepakojumu, norādot redzamā veidā tuvāko pieņemšanas vietu un darba laikus, ja iepakojuma pieņemšana nenotiks pašā veikalā.

Jānis Eglīts arī vērsa deputātu uzmanību uz skaudrajiem faktiem par vides piesārņojumu, ko rada plastmasa un citi vidē nonākušie materiāli: “Visā pasaulē jau notiek cīņa pret cilvēka radīto piesārņojumu – pret dzērienu pudelēm mežos, plastmasas salmiņiem publiskajos ūdeņos, kā arī citu ikdienā plaši izmantojamu materiālu nonākšanu apkārtējā vidē, kas negatīvi ietekmē vidi un dabas daudzveidību. Jaunākie pētījumi apstiprina, ka plastmasas mikrodaļiņas ir atrodamas ne tikai garnelēs un jūras zivīs, bet pat jūras sālī, kas nozīmē, ka mēs ēdam plastmasas mikrodaļiņas, kas nonāk vidē un ūdeņos, pat nemaz neēdot zivju produktus vai gaļu. Vēl šī gada oktobra sākuma kampaņas laikā, kas norisinājās 42 valstīs, brīvprātīgie attīrīja piekrastes no atkritumiem. Šīs kampaņas laikā tika secināts, ka lielākie plastmasas piesārņojuma vainīgie ir trīs starptautiski atpazīstami ražotāji, kuru preču klāstā ir tieši dažādi atspirdzinoši dzērieni. Turklāt šīs kampaņas rīkotāji vērsušies Eiropas Parlamentā, aicinot likt šīm kompānijām maksāt par radīto piesārņojumu. Arī tepat Latvijā šogad aizvadīts kārtējais “Vides fonds” piekrastes sakopšanas projekts “Piekrastes tīrrade”, kurā piedalījos arī es pats personīgi. Šī projekta ietvaros brīvprātīgie sakopa Latvijas piekrasti vairāk nekā 500 km garumā. Un rezultāti nebūt nav iepriecinoši – šogad savākti 1345 maisi atkritumu, un no tiem vairāk nekā pusi – 753 maisus, veidoja plastmasas atkritumi.”

Depozīta sistēmas ieviešanas ieguvumi ietver atkritumu šķirošanas veicināšanu mājsaimniecībās, sniedzot iedzīvotājiem viegli pieejamu un saprotamu atkritumu šķirošanas iespēju. Turklāt, ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas pieredzi – līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ. Kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt. Depozīta sistēma veicina iepakojumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, samazinot PET pudeļu, stikla un skārda iepakojumu nonākšanu poligonos  vai  apkārtējā vidē.


Kategorijas

Kategorijas