Valkā atceras Baltijas ceļu

2009. gada 22. augusts 07:58

1702

Pirms 20 gadiem cilvēki izveidoja 600 kilometru garu ķēdi

"Tajā brīdī, kad mēs stāvējām caur trijām valstīm sadevušies rokās, man šķiet, mums bija pieauguši arī spārni," ar tādiem vārdiem atmiņu vakaru, veltītu akcijas "Baltijas ceļš" 20 gadu atcerei, ceturtdien Valkas novadpētniecības muzejā iesāka Sanita Eglīte, kura kopā ar savu ģimeni bija atbraukusi no Alūksnes, lai ar dziesmām vakaru padarītu emocionālāku.

Pasākumu organizēja Valkas rajona padome un novadpētniecības muzejs. Dalīties atmiņās par laiku, kad trīs Baltijas tautas sadevās rokās, nodemonstrējot tādu vienotību, kādai, iespējams, pasaulē joprojām nav precendenta, nebija atnākuši pārlieku daudz kādreizējo akcijas organizētāju, jo mainījusies ir dzīve un izmainījusies arī vairāku cilvēku attieksme.

Tomēr atnākušie atklāja, ka tas laiks daudziem nav aizmirsies un Latvija joprojām mūsu sirdīs ir lielākais dārgums. S. Eglīte atzina, ka šodien mums pietrūkst tik siltu rokasspiedienu un arī spārnu. "Tomēr mēs, visa ģimene, esam no tiem latviešiem, kuri uzskata - lai kā klātos dzimtenei, mēs paliksim šeit," apliecina S. Eglīte.

Klātesošos uzrunāja muzeja speciāliste Ligita Drubiņa, atgādinot, ka pirms 20 gadiem triju Baltijas valstu iedzīvotāji pēc Igaunijas iniciatīvas rīkoja akciju "Baltijas ceļš", kuras laikā divi miljoni cilvēku visās minētajās valstīs sadevās rokās, lai izveidotu caur Igauniju, Latviju un Lietuvu 600 kilometru garu dzīvo ķēdi un tā protestētu pret 1939. gada 23. augustā PSRS un Vācijas ārlietu ministru Vjačeslava Molotova un Joahima fon Ribentropa noslēgto paktu, kas paredzēja ietekmes sfēru sadalīšanu starp abām lielvalstīm un kura sekas bija Baltijas valstu okupācija. Šogad starptautiskā organizācija UNESCO akciju "Baltijas ceļš" iekļāva Pasaules atmiņas mantojuma sarakstā.

Akcijas atceres pasākumā notika arī fotomākslinieces Gunas Oškalnas-Vējiņas fotozistādes "Piemineklis" atklāšana, ko autore veltījusi Latvijas 90. gadadienai un tēlnieka Kārļa Zāles 120. dzimšanas dienai. Par izstādes tapšanu pastāstīja pati fotomāksliniece. "Izstāde tapa četru piecu gadu laikā. Viss radās diezgan spontāni.

Sākumā gluži nejauši Rīgas centrā nofotografēju kailus, apgrieztus kokus, jo šķita, ka tiem sāp. Tad pamanīju, ka visur starp kokiem redzams arī Brīvības piemineklis. Nojautu, ka tur slēpjas kāds zemteksts. Kaut kas man lika vēl un vēlreiz atgriezties pie pieminekļa. Tuvojās arī Latvijas apaļā jubileja un tas lika turpināt darbu pie izstādes," stāsta G. Vējiņa-Oškalna.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs atcerējās, ka toreiz visi pat nezināja Molotova - Ribentropa paktu un to saturu, bet visiem bija viens mērķis - Latvijas neatkarība. "Tagad ir sasniegti arī citi mērķi - Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā un NATO. Jautājums - vai tagad mums ir vēl kādi mērķi? Daži saka, ka nav. Mērķi ir. Mēs taču gribam dzīvot labāk un kļūt turīgi. Tāds ir mūsu mērķis, bet to vajag pareizi noformulēt," saka K. Albergs.

Akcijas "Baltijas ceļš" dalībnieks Alfonss Putniņš atzina, ka daudz no tā vairs laika neatceras. "Tajā vietā, kur es stāvēju, visiem nebija iespēja sadoties rokās. Tad izmantojām gan tautiskās jostas, gan jakas, lai ķēde būtu.

Atceros, ka ļoti baisi kļuva, kad izdzirdējām lidmašīnas motora rūkoņu. Tas bija laiks, kad PSRS vēl bija stipra. Tad parādījās "kukuruzņiks", pie kura, kā daži bija pamanījuši, plīvoja Igaunijas un Latvijas karodziņi. Tad kļuva silti ap sirdi," atceras A. Putniņš.

"Baltijas ceļa" atceres pasākumi novadā turpinās. 27. augustā Valkas bibliotēkā pulksten 18.00 notiks pasākums "Toreiz, pirms 20 gadiem un šodien."