Atkritumus šķiro arvien vairāk iedzīvotāju

2018. gada 31. oktobris 10:40

453

Atkritumus šķiro arvien vairāk iedzīvotāju

Vai tukšu eļļas pudeli drīkst izmest konteinerā, kas paredzēts plastmasai, vai drīkst izmest stikla traukus stiklam paredzētā konteinerā, un kā ir ar stikla zāļu pudelītēm un ampulām?

Uzņēmumā “Latvijas Zaļais punkts” skaidro, ka atkritumu šķirošana ir pārstrādājamu materiālu atdalīšana no tiem atkritumiem, kas vairs nav izmantojami un tiek nogādāti atkritumu poligonā apglabāšanai. Šķirojot atkritumus, mēs saglabājam tīru vidi un saudzējam dabas dotos resursus.

SIA “AP Kaudzītes” valdes loceklis Aldis Amantovs novērojis, ka šķirotie atkritumi diemžēl paliek netīrāki. Piemēram, konteinerā, kas domāts plastmasas izstrādājumiem, met visu ko citu.

Nedrīkst izmest eļļas pudeles, rotaļlietas

“Latvijas Zaļais punkts” savā mājaslapā ir publiskojis informāciju, ka plastmasas iepakojumam paredzētajos šķirošanas konteineros drīkst izmest tukšas PET pudeles, kārbiņas, plēves, maisiņus, šampūna un citas cietās plastmasas pudeles. Izmest drīkst tikai tīru un izskalotu iepakojumu bez pārtikas produktu atliekām. Pirms izmešanas plastmasas pudeles jāsaplacina, lai tās aizņem mazāk vietas un konteiners nepiepildās tik ātri. Nedrīkst izmest netīrus plastmasas izstrādājumus, eļļas pudeles, rotaļlietas, saimniecības preces, sadzīves priekšmetus, kā arī vienreizlietojamos traukus. Der zināt, ka viena plastmasas pudele dabā sadalās piecas reizes ilgāk, nekā pastāv mūsu valsts. Plastmasu var pārstrādāt līdz pat 30 reizēm. No pārstrādātā plastmasas iepakojuma ražo jaunas PET pudeles, lietussargus, džinsa bikses, telefonu vāciņus un citas lietas.

Tikai ne laminētus

Latvijā ikviens iedzīvotājs vidēji gadā patērē 80 kilogramu papīra. Papīru var pārstrādāt līdz pat septiņām reizēm. Pārstrādātu to izmanto kastēs, tualetes papīrā, burtnīcās, grāmatās un siltumizolācijā.

Papīra un kartona šķirošanas konteinerā drīkst mest visu veidu papīra iepakojumu, kartona kastes, avīzes, žurnālus, brošūras, katalogus un citus reklāmas materiālus, kas nav laminēti. Drīkst izmest tikai tīru un sausu papīra un kartona iepakojumu bez pārtikas produktu atliekām. Pirms izmešanas arī kartona kastes un dzērienu iepakojums jāsaplacina, lai tas aizņemtu mazāk vietas. Atsevišķos papīram paredzētajos konteineros drīkst mest arī dzērienu kartona iepakojumu. Jāseko līdzi informācijai uz konteineru uzlīmēm!

Papīra un kartona šķirošanas konteinerā nedrīkst izmest slapju vai netīru papīru un kartonu, kas satur pārtikas piejaukumus, kā arī laminētus papīra izstrādājumus.

Stiklu var pārstrādāt bezgalīgi

Stikls dabā nesadalās vispār – tikai nodilst. Baltijas valstīs 80 procentus no sašķirotā stikla pārstrādā jaunā iepakojumā (pudelēs, burkās). Pārstrādājot stiklu, gaisa piesārņojums samazinās par 20 procentiem, ūdens – par 50 procentiem. Šķirojot stiklu, to var pārstrādāt bezgalīgi. Stikla šķirošanas konteineros drīkst izmest stikla burkas, burciņas un pudeles. Tām jābūt bez pārtikas produktu atliekām. Stikla pudeles un burkas var būt ar etiķetēm un alumīnija foliju, jo otrreizējās pārstrādes procesā tās tiks atdalītas. Bet nedrīkst izmest porcelāna un stikla traukus, spoguļus, logu stiklu, spuldzes, māla pudeles un traukus. Tukšas un tīras zāļu pudelītes un ampulas var izmest stiklam paredzētajos konteineros

Pieci soļi līdz šķirošanas konteineriem tavā dzīvesvietas tuvumā

1. Sāc šķirot atkritumus un aicini to darīt kaimiņus. Jo vairāk būsiet, jo ātrāk tiksiet pie šķirošanas konteineriem sev ērtākā vietā.
2. Uzzini www.zalais.lv, kur tavas dzīvesvietas tuvumā ir tuvākie publiskie šķirošanas konteineri.
3. Pārāk tālu? Zvani, raksti vai kā citādi sazinies ar savas mājas vai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, aicinot uzstādīt konteinerus atkritumu šķirošanai.
4. Ja mājas pārvaldnieks vai atkritumu apsaimniekotājs nav atsaucīgs, vērsies savā pašvaldībā, jo tās atbildībā ir veidot iedzīvotājiem ērtu un pieejamu atkritumu šķirošanas infrastruktūru.
5. Kamēr gaidi šķirošanas konteinerus dzīvesvietas tuvumā, izmanto iespēju stiprināt savu veselību un sportisko formu – pastaigā, skrējienā vai izbraucienā ar velosipēdu nogādā sašķirotos atkritumus uz šķirošanas konteineriem vai laukumiem, kas varbūt nav tavu durvju priekšā.

AS “Latvijas zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis

Mūsu veiktā aptauja rāda, ka jau 57% iedzīvotāju apgalvo, ka viņu mājsaimniecībā šķiro atkritumus. Pērn tie bija 53%. Tas liecina, ka atkritumu šķirošana kļūst par ikdienu arvien lielākam iedzīvotāju skaitam. Turklāt jau 83% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka šķirot atkritumus ir svarīgi. 47% ir norādījuši, ka informācija par šo procesu ir pietiekama, 54% atzinuši, ka ir pietiekams informācijas apjoms, kur nodot šķirotos atkritumus. Vēl lielāka sabiedrības daļa uzsver, ka ir diezgan daudz informācijas, lai šķirot varētu pareizi, – tādu ir 64%.

Šie dati rāda, ka, turpinot attīstīt dalīto atkritumu konteineru sistēmu, izvietojot jaunus konteinerus atkritumu šķirošanai un veidojot iedzīvotājiem ērti sasniedzamus šķirošanas laukumus visā Latvijā, varam būtiski samazināt atkritumu apjomu, kas tiek apglabāts poligonos. Pavisam svaigs piemērs ir Daugavpils, kur, uzstādot 33 jaunus stikla šķirošanas konteinerus, mēneša laikā iedzīvotāji sašķiroja jau astoņas tonnas stikla taras. Tas pierāda, ka, tiklīdz ir šķirošanas infrastruktūra, cilvēki to aktīvi izmanto.

Mūsu skatījumā, koncentrējot visus spēkus uz dalīto atkritumu konteineru sistēmas attīstību, izvietojot jaunus konteinerus atkritumu šķirošanai un veidojot iedzīvotājiem ērti sasniedzamus šķirošanas laukumus visā Latvijā, jau pārskatāmā periodā var būtiski samazināt atkritumu apjomu, kas tiek apglabāts poligonos. Ir pierādījies, ka dalītā atkritumu vākšana ir viena no efektīvākajām atkritumu šķirošanas sistēmām pasaulē gan izmaksu, gan pieejamības, gan sašķirotā iepakojuma dažādības, kvalitātes un apjoma ziņā.

Protams, iedzīvotājiem joprojām rodas jautājumi, kurā konteinerā un kāda veida atkritumi ir jāšķiro. Mēs, “Latvijas Zaļais punkts”, ļoti aktīvi veicam darbu ar iedzīvotājiem un savu iespēju robežās sniedzam nepieciešamo atbalstu un informāciju. Taču arī pašvaldībām un atkritumu apsaimniekotājiem būtu vēl aktīvāk jāiesaistās, jo dažādās pašvaldībās un dažādiem operatoriem prasības ir atšķirīgas.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

20181031-1045-latvijas-vides-aizsardziba

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Atkritumus šķiro arvien vairāk iedzīvotāju

Kategorijas