Piena otrā dzīve

2018. gada 31. oktobris 10:52

155

Piens un tā produkti laikam gan ir tie, ko var izmantot milzum daudzās receptēs, pat ja tie jau ir mazliet apstāvējušies un nav baudāmi svaigā veidā. Kurš gan nav cepis pankūkas no biezpiena, kas vairs nav pirmā svaiguma un vienkārši tāpat ar krējumu samaisīts nešķistu gana garšīgs.

Ne vienu vien recepti var atgūt no senākiem laikiem, kad taupīgu un pārdomātu variantu katrā mājā bija ne mazums. Gluži vienkārši nevarēja atļauties īpaši šķērdēties ar produktiem, jo nebija nedz bagātīga piedāvājama, nedz tie arī bija pieejami.

Man vēl dzīvā atmiņā, ka pāri palikusī piena zupa vienmēr otrā dienā pārvērtās par pankūkām. Tolaik makaroniem piemita nelāgs paradums, izmirkstot šķidrumā, pārvērsties par nepievilcīga skata salipušu masu, tāpēc sildītu šo zupu neviens vairs negribēja ēst. Mamma vēl bieži vien šo pankūku mīklu papildināja ar ābolu gabaliņiem. Vienu dienu tik ļoti sakārojās tieši šādas pankūkas, ka pagatavoju vakariņās krietnu porciju piena zupas, lai nākamajā rītā varētu no tās pārpalikuma izcept pankūkas.

Daudzās receptēs ļoti labi izmantojams rūgušpiens. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc iestāvējušos pienu neliet ārā, bet nolikt vēl istabas temperatūrā, lai pārvērstos rūgušpienā.

No paveca biezpiena (bet nevajag pārspīlēt – ja tas apaudzis ar pelējuma kažoku, tad pavisam noteikti jau ir nokavēts) var pagatavot ļoti vienkāršus, bet garšīgus cepumus, vienādās daļās liekot biezpienu, aukstu mazos gabaliņos sagrieztu sviestu un miltus. To visu sastrādā mīklā un vismaz uz pusstundu ievieto ledusskapī. Mīklu izrullē un izgriež ripas, apvelkot neliela izmēra šķīvītim, tās pēc tam sadala trīsstūrīšos, uz kuriem liek pēc izvēles sāļu (desas, gaļas un (vai) siera stienīšus) vai saldu (ābola stienīšus, ievārījuma piciņas u.tml.) pildījumu. Cepumus sarullē un apsmērē ar sakultu olu. Saldajam variantam pārkaisa ar cukuru un kanēli, sāļajam – ar sāli un ķimenēm. Cep cepeškrāsnī, kamēr zeltaini brūni. Garšo ļoti labi, un neviens pat neiedomāsies, ka mīklā izmantotais biezpiens nebija pirmā svaiguma.

Pastāvējušu biezpienu var izmantot arī sacepumam, plātsmaizei vai plācenīšiem, bet to nebūtu ieteicams likt neceptos saldajos ēdienos, tad gan būs jūtama piegarša.

Saimniecēm noteikti zināmas dažādas kēksu un plātsmaižu receptes ar rūgušpienu sastāvā, bet vēl viena garda iespēja, kur to izmantot, ir beļģu vafeles. Šim kārumam arī ir visdažādākās receptes, bet mūsu mājā tieši šīs, ar rūgušpienu sastāvā, tiek vērtētas kā visgaršīgākās.

Beļģu vafeles

Nepieciešams

• 2 olas
• 400 ml rūgušpiena
• 200 g kviešu miltu
• 60 ml eļļas
• ēdamkarote cukura
• šķipsniņa sāls
• 2 tējkarotes cepamā pulvera

Pagatavošana

Bļodā viendabīgā masā saputo olas. Pievieno rūgušpienu, eļļu, cukuru un sāli. Iesijā miltus un cepamo pulveri. Sajauc mīklu viendabīgā masā.
Sakarsē vafeļu pannu. Lej mīklu uz pannas un izlīdzina. Cep, līdz vafeles kļuvušas zeltaini brūnas.
Vafeles visgardākās ir siltas, papildinātas ar kausētu šokolādi un (vai) putukrējumu, kā arī svaigām ogām vai augļiem.

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

20181031-1045-latvijas-vides-aizsardziba

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Piena otrā dzīve

Kategorijas