Vai augļiem un dārzeņiem ir savs skaistuma etalons?

2018. gada 13. novembris 09:59

467

Vai augļiem un dārzeņiem ir savs skaistuma etalons?

Ikviens zina, kā izskatās nogatavojies tomāts, ābols vai burkāns. Tomēr, ieejot veikalā vai tirgū, nereti var apjukt no piedāvātā labumu klāsta. Ir dažāda lieluma, formas produkti, un vien katra paša ziņā, kurus tad izvēlēties un atzīt par labu esam. Daudzi teiks, ka produktu izskats viņus neinteresē un noteicošā ir tieši garša, bet būs otra cilvēku daļa, kuriem šķitīs, ka jāizvēlas tieši glītākie šķirnes pārstāvji. Vai tiešām skaistuma etalonu var piedēvēt arī augļiem un dārzeņiem, un kur nonāk tie eksemplāri, kam mazāk paveicies?

Arī augļiem un dārzeņiem savi standarti
Zemkopības ministrijas (ZM) mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecībai Eiropas Savienībā ir savi standarti. Lai standarti tiktu ievēroti, pieņemti normatīvie akti, kas tos regulē. Proti, tā ir regula Nr. 1234/2007, ar ko izveidota lauksaimniecības tirgu kopīga organizācija un kas paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula). Tā nosaka, ka augļus un dārzeņus, kas minēti regulas IX daļā un kurus paredzēts pārdot svaigā veidā, drīkst tirgot vienīgi tad, ja tiem ir laba, tirdzniecībai atbilstīga kvalitāte. Standartus piemēro visiem tirdzniecības posmiem, tajā skaitā interneta tirdzniecībai, kā arī importam un eksportam. Augļi un dārzeņi, kuru kvalitātei stingri sekot līdzi paredz regulas prasības ir: āboli, citrusaugļi, kivi, salāti un endīvijas, persiki un nektarīni, bumbieri, zemenes, paprika, galda vīnogas un tomāti.

ZM mājaslapā minēts, ka tiem svaigajiem augļiem un dārzeņiem, kuri minēti regulas IX daļā un kuriem nav noteikti specifiskie standarti, jāatbilst vispārējam tirdzniecības standartam, kura prasības noteiktas regulas Nr.543/2011 1. pielikuma A daļā. Izrādās, ka šiem produktiem jāatbilst vien minimālajām kvalitātes prasībām. “Tiem jābūt veseliem, nebojātiem, tīriem, praktiski bez kaitēkļiem, bez pārmērīga ārējā mitruma, bez svešas smaržas un garšas un pietiekami attīstītiem un gataviem,” vēstīts ZM mājaslapā. Tirdzniecības standartus nepiemēro produktiem, kas paredzēti rūpnieciskai pārstrādei vai dzīvnieku barībai, produktiem, kurus ražotājs nodod patērētājiem savā saimniecībā viņu personiskajam patēriņam, produktiem, kas ir sagriezti vai sadalīti, ir gatavi ēšanai vai apstrādei virtuvē. Tāpat standarti neattiecas uz produktiem, kurus audzētājs pārdod vai piegādā sagatavošanas un fasēšanas punktos vai uzglabāšanas vietās vai kurus no ražotāja saimniecības nosūta uz minētajiem punktiem, produktiem, kurus transportē no uzglabāšanas vietām uz sagatavošanas un fasēšanas punktiem, savvaļas sēnēm, kaperiem, rūgtajām un lobītajām mandelēm, lobītiem lazdu riekstiem un valriekstiem, pīniju riekstiem un safrānam.

Vēlas atteikties no birokrātijas
2008. gadā gan notikušas nelielas izmaiņas attiecībā uz dārzeņu un augļu standartiem. Briselē ES dalībvalstis nobalsojušas par Eiropas Komisijas priekšlikumiem, kuru mērķis ir atcelt noteiktus tirdzniecības standartus 26 veidu augļiem un dārzeņiem. Šī iniciatīva paredzēja racionalizēt un vienkāršot ES noteikumus, kā arī atteikties no liekas birokrātijas. Tirdzniecības standarti tika saglabāti 10 veidu augļiem un dārzeņiem, tai skaitā āboliem, zemenēm un tomātiem. Taču arī attiecībā uz šiem 10 veidiem dalībvalstis pirmo reizi varēs atļaut veikalos tirgot nestandarta produktus, ja vien tie ir attiecīgi marķēti un tādējādi atšķirami no ekstra, 1. vai 2. šķiras produktiem.

“Tas nozīmē līkā gurķa un greizā burkāna atdzimšanu,” tolaik sacīja lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola, kura arī atzina, ka ir bezjēdzīgi izmest labus produktus tikai tāpēc, ka tiem ir “nepareiza” forma. Ar balsojumu lēma standartus atcelt 26 veidu produktiem: aprikozēm, arbūziem, artišokiem, avokado, baklažāniem, Briseles kāpostiem, burkāniem, cigoriņiem, galviņkāpostiem, gurķiem, kultivētajām sēnēm, ķiplokiem, ķiršiem, lobītiem lazdu riekstiem un valriekstiem, melonēm, plūmēm, pupiņām, puraviem, salātu selerijām, sīpoliem, sparģeļiem, spinātiem, tumšzaļajiem kabačiem jeb cukīni, ziedkāpostiem un zirņiem. Savukārt noteikti tirdzniecības standarti saglabāti 10 veidu produktiem – āboliem, bumbieriem, citrusaugļiem, dārzeņpipariem jeb paprikai, galda vīnogām, kivi, persikiem un nektarīniem, salātiem, tomātiem un zemenēm.

Kvalitātes pārbaude jāiztur
Kāda ir situācija šodien un vai tiešām veikalos iespējams iegādāties arī kādu līku burkānu vai gurķi, vaicājām Latvijā populāru veikalu tīklu – “Rimi” un “Maxima” – pārstāvjiem. Māra Tamane, “Rimi Latvia” kvalitātes departamenta vadītāja atklāj, ka gan augļiem, gan dārzeņiem ir noteiktas prasības, ko regulē ES likumdošana: “Tā paredz, ka partijā ir pieļaujamas kvalitātes un lieluma pielaides produktiem, kuri neatbilst konkrētās šķirnes vai šķiras prasībām.” “Rimi” veikalos nonākušajiem produktiem tiek veiktas pārbaudes. Tās veic veikalu tīkla kvalitātes kontrole. “Piemēram, runājot par produktu formu, novirzes nevar pārsniegt 10 procentu no izlases, kas tiek pārbaudīta,” kritērijus raksturo M. Tamane. “Rimi” pārstāve atzīst, ka veikala plauktos nereti var atrast arī kopā saaugušus kartupeļus vai kādu līku burkānu, ja visas citas kvalitātes prasības ir bijušas atbilstošas. Kas notiek ar tiem produktiem, kuri neiztur kvalitātes kontroli un pārsniedz pieļaujamos 10 procentus? “Kvalitātes kontrole notiek uzreiz mūsu izplatīšanas centrā. Ja novirzes pārsniedz 10 procentu, prece netiek pieņemta, proti, tā tiek atdota piegādātājam.”

Arī SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule apstiprina, ka visiem augļiem un dārzeņiem, kas tiek pārdoti Latvijas veikalos, tajā skaitā arī mazumtirdzniecības tīkla “Maxima” veikalos, vizuāli jāatbilst ES standartiem. “Šie standarti ir noteikti Eiropas Savienības līmenī, un mēs tos kā privāts uzņēmējs ietekmēt nevaram, līdz ar to, ja pat vēlētos pārdot nestandarta augļus un dārzeņus par zemāku cenu, to nevarētu,” teic L. Dupate-Ugule. Viņa gan uzsver, ka pavisam niecīga daļa nestandarta augļu un dārzeņu tiek nosūtīta uz SIA “Maxima Latvija” loģistikas centru, jo piegādātāji ir informēti par ES standartiem, kā arī “Maxima Latvija” striktajiem kvalitātes standartiem. Uzteicama gan ir SIA “Maxima Latvija” iniciatīva attiecībā uz tiem produktiem, kas prasības neiztur. “Lai samazinātu pārtikas apjomu, kas nonāk atkritumos, nestandarta augļus un dārzeņus “Maxima Latvija” ziedo zoodārziem,” atklāj veikalu tīkla pārstāve.

Gan politikas, gan pircēju vaina
Kristīne Kniploka saimnieko kafejnīcā, kur klientiem ik pa laikam ir iespēja iegādāties arī ģimenes piemājas saimniecībā izaudzēto produkciju. K. Kniploka atzīst, ka pati pārstāv to cilvēku daļu, kuriem svarīga garša, ne vizuālais izskats. “Mana filozofija, kas attiecas uz nestandarta dārzeņiem vai augļiem, ir ļoti vienkārša – visu izsaka garša. Esmu par veco šķirņu saglabāšanu un celšanu saulītē.” K. Kniploka ir pārliecināta, ka veikalos piekoptā standartu politika arvien vairāk apspiež vietējos zemniekus, jo nereti to produkcija tiek izbrāķēta. “Daļēji vainīgi arī paši pircēji,” pauž Kristīne un skaidro: “Cilvēks ātri pierod pie “standarta.” Piemēram, veikalā būs viena tomātu šķirne, parasti tas ir hibrīds, kam galvenās prasības ir lielums, svars, vienādība, krāsa, ātri nebojājas. Šādiem tomātiem ir pat savs apzīmējums – “long life” tomāti. Garša izpaliek. Veikalā “nestandartus” principā neatrast. Tad jāiet uz tirgu. Bet arī tur jāzina, pie kā pirkt. Labs rādītājs, ka tā ir sava prece, ir tie paši “nestandartnieki”. K. Kniploka neslēpj: tas, ka visā pasaulē lielā vairumā tiek izmesti nestandarta augļi un dārzeņi, ir bēdīgs fakts. Viņa iestājas par dažādību, tieši tāpēc cenšas produktus audzēt. Kristīnei šķiet, ka par audzēšanu un šķirņu dažādību latviešiem nav ko kaunēties uz pasaules fona. Vietējo zemnieku produkcijas piedāvājums ir gana liels.

Kafejnīcas saimniece, daloties savos novērojumos, teic, ka nestandarta augļu un dārzeņu likteni nereti nosaka ne tikai normatīvie regulējumi, bet arī pircēju izvēle. “Ļauju viņiem izvēlēties, kurš auglis vai dārzenis labāk patīk. Pie manis nāk un pērk, kaut vai to pašu tomātu, garšas dēļ. Būs jau, protams, arī tādi, kas pie nestandarta šķauda, bet zaudētaji ir tikai viņi paši,” uzskata K. Kniploka. Viņai šķiet, ka jāveicina ne tikai cilvēku izpratne par dažādiem produktiem, bet arī pirkšanas kultūra, tos izvēloties. Bieži vien pircējs katru augli un dārzeni pavāļās rokās, aplūkos no visām pusēm, pirms lems par tā iegādi. Šādu rīcību Kristīne uzskata par necienīgu: “Čamdīt visus dārzeņus un augļus pēc kārtas ir tāda padomijas nekultūra. Tas liecina par necieņu gan pret citiem pircējiem, gan pārdevēju, gan preci. Sev tīkamos dārzeņus vai augļus var vai nu pats izvēlēties pēc pārdevēja uzaicinājuma, vai pajautājot atļauju. Bet lielākoties pārdevējs tev ieliks vajadzīgo preci. Un sevi cienošs tirgotājs nedos to sliktāko dārzeni.” Kādi tad ir viņas pašas paradumi, izvēloties citu audzētāju produkciju? “To, ko neaudzēju, cenšos nopirkt tirgū, ievērojot sezonalitāti. Mani standarti, izvēloties produkciju? Katram dārzenim un auglim – savi.”

Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vai augļiem un dārzeņiem ir savs skaistuma etalons?

Kategorijas