Maisiņu, lūdzu, nē!

2018. gada 7. decembris 13:53

1070

“Neesmu tik vecs, lai līdzi nēsātu auduma maisiņu,” man priekšā pie kases stāvošs vīrietis saka pārdevējai, kad viņa piedāvā iepirkumus salikt veikala čaukstošajā maisiņā, un izvēlas to. Kad pienāk mana kārta, saku pārdevējai, ka laikam esmu veca, jo man gan līdzi ir pašai savs auduma maisiņš. Taču patiesībā ar vecumu tam nav nekāda sakara. Domāt videi draudzīgi mani iemācījusi tieši jaunā paaudze, konkrēti – mana divdesmitgadnieku paaudzei piederošā meita ar savu piemēru. Dzīvojot Rīgā, viņa iepērkas beziepakojuma veikalā “Burka”, bet, kad atbrauc ciemos uz Smilteni, ņem līdzi savus traukus pienam un krējumam, jo uz svara piena produktus mūsu pilsētā var nopirkt “Smiltenes labumu bodē”, tautā dēvētā par piena veikalu. “Un, mamma, to vienu plastmasas maisiņu var izmazgāt, nemet projām,” viņa vairākkārt man aizrādījusi.

Sākumā to uztvēru ar nelielu skepsi, bet tagad arī pati ik dienu somā līdzi nēsāju plastmasas maisiņu un trauciņu sveramajai precei, ko pēc izmantošanas izmazgāju un lietoju atkal. Tas gan ikdienā prasa ievērot zināmu loģistiku, lai vienmēr uz vietas līdzi būtu savi trauki vajadzīgajā daudzumā, tāpat arī iepērkoties nevar aizdomāties, jo, ja tā notiek, tikmēr pārdevēja jau ierasti preci pako plastmasas maisiņā.

Domājat, priekš kam tas viss? Bet vai esat pasekojuši līdzi, cik vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu iepērkoties izmantojat dienā, nedēļā, mēnesī? Vienā maisiņā tiek iesvērta gaļa, otrā – gaļas izstrādājumi, un vēl pārdevēja, labu gribēdama, uztaisa iepakojumu dubultā, vienu maisiņu ieliekot otrā, trešajā maisiņā tiek salikti tomāti, ceturtajā – paprika un tā tālāk, kaut gan augļiem un dārzeņiem tāds iepakojums nemaz nav vajadzīgs, mājās tie tāpat tiek mazgāti. Un kur tad vēl vienreiz lietojamās kafijas krūzes un trauki ēdienam līdzņemšanai? Un kur tas viss, pareizināts ar lietotāju skaitu, paliek?

Ne velti Eiropas Komisija šogad ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus vienreiz lietojamus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāsamazina plastmasas pārtikas taras un dzēriena glāžu un krūžu izmantojums. Valstis to varēs izdarīt, piemēram, pārdošanas vietās darot pieejamus alternatīvus izstrādājumus vai gādājot, ka vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nevar saņemt bez maksas.

Smiltenē šobrīd esmu uzgājusi divus veikalus, kur preci iepako papīrā, - jau minēto piena veikalu un “Pauzi” , tikai “Pauzē” preces iesaiņošana papīra maisiņā pircējam pašam ir jāpalūdz pārdevējai. Par šādu iespēju ir prieks, jo man nav vienalga, kas notiks ar mūsu planētu un kādā vidē dzīvos mazbērnu mazbērni, mazmazbērni un viņu bērni.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Maisiņu, lūdzu, nē!

Kategorijas