Ap Plāņu skolu – emocijas un skaitļi

2009. gada 12. augusts 10:28

6118

Būt vai nebūt? - uz tādu hamletisku jautājumu pirmdienas vakarā Plāņu pamatskolā centās atrast atbildi mācību iestādes bērnu vecāki un Strenču novada domes vadība un deputāti, runājot par skolas turpmāko likteni.

Novada vadītāji un deputāti bija uzaicinājuši Plāņu bērnu vecākus uz sapulci, lai uzklausītu viņu priekšlikumus un vēlmes, jo skaidrs ir tas, ka mācību iestādes pilnvērtīga darba nodrošināšanai nav naudas.

Kā "Ziemeļlatvijai" paskaidroja Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons, pamatskolā audzēkņu skaits ir nepietiekams, lai tā varētu strādāt pēc valdības noteiktā modeļa "nauda seko skolēnam".

"Lai nodrošinātu tikai mācību darbu, nerunājot nemaz par direktora darba apmaksu un citiem izdevumiem, mums mēnesī skolai jādod vairāk nekā 400 latu. Pagaidām nezinu, kur lai tos budžetā atrod. Plāņu pamatskolā ir 50 skolēnu jeb mazāk par pusi, lai iestāde spētu pašfinansēties," saka J. Pētersons.

Kā zināms, valdība noteikusi, ka skolā nedrīkst būt mazāk par 100 audzēkņiem, lai tā neradītu zaudējumus un sekmīgi darbotos modelis "nauda seko skolēnam".

Sanāksmē emociju netrūka. Vecāku sāpe par bērnu nākotni mijās ar sauso skaitļu statistiku, ko atnākušajiem atklāja J. Pētersons. Viņš paskaidroja, ka izglītības finansējumā ir notikušas būtiskas izmaiņas.

"Pērn septembrī valsts finansējums bija apmēram 90 lati uz skolēnu, šogad mums sola ievērojami mazāk. Esam apsvēruši vairākus variantus. Novadā varētu būt viena vidusskola ar vienu vai divām filiālēm. Es domāju, ka Plāņu bērniem nebūtu slikti atrasties Strenču vidusskolā, viņi noteikti būtu ieguvēji. Viņiem būtu iespēja izmantot skolotāju palīdzību pēc stundām, darboties pulciņos," apliecina J. Pētersons.

Viņš piebilda, ka Plāņu mācību iestādē papildu nodarbības un konsultācijas nebūs iespējamas, ja arī izdosies atrast trūkstošo naudas summu, jo ar to varēs nodrošināt tikai mācību plānā paredzēto stundu norisi.

"Iespējams, mēs vēl spēsim pavilkt garumā Plāņu skolas pastāvēšanu, bet, spriežot pēc daudzajiem normatīvajiem aktiem, nākamgad gaidāms jauns līdzekļu samazinājuma vilnis," prognozē J. Pētersons.

Viņš un arī citi novada vadošie darbinieki piedāvāja bērnus no Plāņiem ar autobusu bez maksas nogādāt Strenčos un atvest mājās.

Sanāksmes gaitā atklājās, ka problēmu netrūks gan likvidējot, gan atstājot skolu. Kā izteicās novada deputāte Jekaterina Jeremejeva, katram variantam ir savi plusi un mīnusi.

"Viens no variantiem bija veidot Strenču novada vidusskolu ar filiāli Sedā un otrs - ar divām filiālēm Sedā un Plāņos. Ja filiāle būs arī Plāņos, tad jāmeklē klāt finansējums, lai vismaz kaut ko te varētu nodrošināt, turklāt bērniem tad notiktu vienīgi plānā paredzētās mācību stundas. Apspriedām arī variantu, ja bērnus no Plāņiem vestu uz Strenčiem. Mēs saprotam, ka tas nav vienkārši.

Vasarā viss izskatās skaisti, bet bērni jāvadā arī ziemā un pavasarī, kad lauku ceļi nereti ir neizbraucami. Patiesībā jādomā, kā bērnus droši nogādāt pilsētas skolā. Viens no mūsu priekšlikumiem ir piedāvāt autobusu un vajadzības gadījumā izveidot maršrutu līdz katrai mājai, kurā dzīvo skolēni," saka J. Jeremejeva.

Vecākiem un Plāņu pamatskolas pedagogiem bija daudz pretargumentu novada domes piedāvājumam. Kāda mamma izteica bažas, vai transporta izdevumi nebūs pārlieku lieli, jo Plāņu teritorija ir plaša, un vai tiešām dome domājot, ka bērniem ērtāk būs braukāt ar autobusu nekā atnākt kājām uz vietējo skolu.

"Jūs te runājat par skaitļiem, bet vai par bērniem esat padomājuši? Strenčos skolēni vēl gulēs, bet Plāņos bērni jau ziemas salā stāvēs uz ceļa un gaidīs autobusu. Savukārt pēcpusdienā pilsētnieki mājas uzdevumus būs izpildījuši, bet mūsējie vēl ceļos mājup.

Ko līdz pagarinātā grupa, ja mūsu bērni, agri cēlušies, pēc pusdienas būs noguruši un tajā grupā gulēs," izteicās kāds vīrs.

Vēl kāda mamma pauda neizpratni, kādēļ jaunāko klašu bērniem būs jānīkst un jāgaida, līdz stundas beigsies vidusskolēniem un tikai tad viņiem būs iespēja braukt mājās. J. Pētersons gan iebilda, ka jānīkst nevienam nebūs, jo būs paredzētas ārpusklases nodarbības.

Savukārt novada domes izpilddirektors Aivars Auniņš skaidroja, ka līdzīga situācija bijusi arī Jērcēnos, kur tagad vairs nav skolas. Neviens neapmierinātību ar situāciju nav izteicis. Daļu sanāksmes dalībnieku gan tāds salīdzinājums neapmierināja, jo Jērcēni atrodas tuvāk pilsētai, bet Plāņu centrs ir tālāk, un pagasta teritorija ir daudz plašāka. No Plāņu centra līdz Strenčiem vien ir 15 kilometri.

Daži vecāki atgādināja, ka skaitļi visu neizsaka.

"Vēl ir tāda lieta, ka vairāki mūsu jaunieši un viņu vecāki ir sava pagasta patrioti. Ja skolu nolikvidēs, tad būs tā, it kā Plāņiem buldozers būtu pārbraucis. To vairs nebūs. Te sabiedriskais centrs ir skola, tajā kopā ar skolotājiem un bērniem esam svinējuši visus svētkus. Ja mūsu bērni mācīsies Strenčos, tad viss notiks tur un te nekā vairs nebūs. Plāņus aizmirsīs arī mūsu bērni. Nu jāpadomā, ko darīt, varbūt arī vecāki kaut ko var maksāt?" savu viedokli izteica Sarmīte Caune.

Vēl daži piebilda, ka novadam tiek Plāņu meži un vai tad tādēļ vien nevarētu atrast līdzekļus skolas uzturēšanai.

To, kāds liktenis sagaida vietu, kur likvidēta skola, pastāstīja pirmsskolas pedagoģe Viktorija Juste. "Es te strādāju neilgi, jo atbraucu no vietas, kur skolu likvidēja. Pirms kāda laika man ar bijušajām audzēknēm notika salidojums. Izteicu vēlēšanos apskatīt mūsu skolas ēku. Meitenes gan lūdzās, lai to nedarot.

Piecstāvu ēkai bija izsisti logi, vecajā muižā viss iespējamais noskrūvēts, ēkā bija nozāģēti pat radiatori. Visapkārt pavērās postaža. Pagastā, kur pirms tam strādāju, izveidoju divus deju kolektīvus. Tagad to vairs nav. Sabiedriskā dzīve skolas trūkuma dēļ apstājusies," stāsta V. Juste.

Ēkas likteni pēc skolas slēgšanas par būtisku problēmu uzskata arī Strenču novada amatpersonas. "Tas tiešām ir svarīgs jautājums, ko nevar atstāt bez atbildes - kas notiks ar šo ēku, ja skolu likvidēs?" saka A. Auniņš.

No emocijām nevarēja izvairīties arī domes priekšsēdētājs. "Ne jūs, ne mēs neesam vainīgi. Vai jūs neredzat, kas notiek visapkārt. Vienkārši notiek tas, ka ar mūsu rokām grib likvidēt neizdevīgus objektus un piespiež pieņemt nepopulārus lēmumus," saka J. Pētersons.

Dodoties projām, pie skolas satiku vairākus bērnus, kuri gaidīja, ko nolems sapulcē. "Mēs negribam citu skolu. Mums šeit pat patīk," apliecināja 4. klases skolniece Madara Kalniņa.

Skaidrs, ka kultūras un sabiedriskā dzīve zaudēs, ja likvidēs skolu, jo runa jau nav tikai par nepietiekamo bērnu skaitu. Taču arī skaitļu valoda ir nepielūdzama un to pausto patiesību ar emocijām nevar izmainīt.

Sanāksmes dalībnieki nolēma, ka vecāki vēl pāris dienas padomās, kā rīkoties, bet J. Pētersons "Ziemeļlatvijai" izteicās, ka, iespējams, vajadzēšot atrast iespējas mācību darba turpināšanai skolā.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ap Plāņu skolu – emocijas un skaitļi

Kategorijas