Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Decembra sprintiņš

Ance Andrējeva-Empele

2018. gada 14. decembris 14:06

71
Decembra sprintiņš

Tuvojoties gada beigām, aizvien saspringtāks kļūst gan darbadienu, gan brīvdienu grafiks. Kā šajā tik steidzīgajā laikā nepazaudēt svētku sajūtu? Kā apturēt laika skrējienu un atkal sajust ilgošanos pēc svētkiem? Dažbrīd piezogas sajūta, ka dzīvojam starp Jāņiem un Ziemassvētkiem, jo gads tik ātri paiet, ka pat nepaspējam noilgoties pēc šiem nozīmīgajiem, sirsnīgajiem un ģimeniskajiem svētkiem – tie jau atkal ir klāt! Radio aizvien biežāk atskaņo Ziemassvētku dziesmas. Svētkiem tiek dekorēti mājokļi un darbavietas. Adventes vainagā iedegsim jau trešo sveci. Ir sākusies arī dāvanu gatavošana un iegāde tuvāko un līdzcilvēku iepriecināšanai. Jā! Iespējams, ka viens no veidiem, kā saglabāt svētku sajūtu šai pirmssvētku kņadā, ir apziņa, ka pati gatavošanās jau ir svētki.   

Īpaši ātri svētki atskrien tiem, kuri ir iesaistīti svētku pasākumu organizēšanā. Un Ziemassvētki nāk ar milzu lielu daudzumu pasākumu – koncerti, darba / bērnudārzu / skolu u.c. eglītes, tirdziņi, reklāmas, labdarības akcijas un vēl daudzi citi. Noteikti nežēlosimies, ka visa kā ir par daudz, jo šī prieka, svētku sajūtas un gaišuma radīšana (ko, nešaubīgi, katrs organizators vēlas cilvēkos sēt) it īpaši piederas pie Ziemassvētkiem. Bet, lai nenogurtu un lai varētu patiesi izbaudīt notiekošo, iesaku katram izvērtēt – kas man pašam ir svarīgākais un reizē patīkamākais šai pirmssvētku laikā, un visu lieko bez sirdsapziņas pārmetumiem atstāt citai reizei. Neiet uz pasākumiem, kuri apgrūtina, nevis priecē, nopirkt kādu dāvanu mazāk, uzvilkt bērnam pērnā gada “kostīmu” eglītes priekšnesumam, nevis gādāt atkal jaunu, lūgt pēc palīdzības, kaut nelielas, kas dotu laiku sakārtot nepieciešamās lietas vai domas. Koncentrēties uz savu mīļoto lietu pilnveidošanu vai vienkārši izbaudīšanu, ja tās jau šķiet ideālas. Darīt jēgpilnas lietas, kas nāk no sirds un kuras sniedz gandarījumu pašam un vēl kādam!

Kā reiz šovakar došos uz pasākumu, kuru katru gadu labprāt apmeklēju, jo tas ir domām bagāts un tieši tik sirsnīgs, cik Ziemassvētkiem pienākas. Novēlu mums visiem gaišus svētkus un daudz, daudz sniega, jo nekas tā nenomierina Ziemassvētku skrējienu kā baltums, kuram jābūt, jo lietus tomēr piederas Jāņiem.