Daži pasaules jaunumi

2009. gada 7. augusts 09:13

1094

Pasauli aplidojusi ziņa, ka ASV radīts pirmais ar plazmu darbināms dzinējs. Par šādu tehnisko risinājumu lasīts saistībā ar nākotnes lidojumiem uz citām planētām, bet praktisks īstenojums pat fantastiem likās tālas nākotnes uzdevums.

Par dzinēja parametriem un lietojuma iespējām pāragri spriedelēt, domājams, unikālā izgudrojuma modifikācijas radīs zinātnieku un konstruktoru biroji, skaidrs tikai tas, ka radusies patiešām reāla alternatīva ar degvielu darbināmiem dzinējiem.

Mums svarīgi pieminēt to, ka dzinēju radījis jauns krievu izcelsmes amerikānis, kurš, nerazdams atbalstu savām idejām dzimtenē, emigrējis uz visu iespēju zemi ASV. Krievijā nesen Kremlim uzticamie jaunieši pie Seligera ezera sarīkojuši gadskārtējo nometni, kur cita starpā iekārtoja savdabīgu "memoriālu" - garum garu rindu ar simboliskām kapa plāksnēm, no kurām katra veltīta kāda nerealizēta izgudrojuma piemiņai.

Man šķiet, arī Latvijā varētu izveidot ne mazāk iespaidīgu uzskaitījumu, jo gan naudas trūkuma, gan ierēdņu nesapratnes un neatsaucības dēļ liels skaits inovāciju ekonomikā nav ieviestas. Birokrātiskā cīņā starp intelektu un stulbumu visbiežāk uzvar stulbums.

Runājot par plazmas dzinēju, gribas pieminēt faktu, ka PSRS laikos šādus pētījumus veica daudzi zinātnieki, programmas finansēja Maskava, proti, Aizsardzības ministrija. Šādus pētījumus veica arī Latvijā, piemēram, lai radītu plazmas kaujas ieročus.

Personīgi pazīstu vienu šādu zinātnieku - vēl pirms PSRS sabrukuma viņš savus atklājumus iznīcināja un pievērsās citam nodarbes veidam. Dabā sastopamie jonizēto gāzu veidojumi daudzkārt cilvēku uztverē saistīti ar mistiku (maldugunis, spoki, lielie plazmoīdi jeb NLO), tāpēc vien atzīstams jaunā izgudrojuma izcilais raksturs.

Vairāki dzīvnieki, tostarp tītari, lai iebiedētu potenciālo pretinieku, mēdz piepūsties lielāki. Līdzīgi rīkojas arī dažu valstu vadītāji. Varam minēt bijušo Irākas diktatoru Huseinu, kurš pasaules sabiedrībā uzturēja pārliecību par masu iznīcināšanas ieroču, ieskaitot atombumbas, krājumiem - lai baidītu Irānas militāristus un ajatollas. Tas beidzās traģiski pašam Huseinam, jo mītam noticēja ASV valstsvīri.

Tītarisma komplekss piemīt mūsdienu Ziemeļkorejai, arī Irānai. Pavisam savādi, ka šajā uzskaitījumā jāmin lielvalsts Krievija, kura nepārtraukti plātās ar jaunu un nepārspējamu ieroču radīšanu. Sevišķi daudz runāts par starpkontinentālo raķeti "Bulava", kuru var palaist no atomzemūdenes un kura spēj nest līdz desmit kodolgalviņām.

Jau pirms vairākiem gadiem šādas raķetes izmēģinājumu vēroja pats Putins - eksperiments beidzās nesekmīgi, un Putins šķaidīja dusmu zibeņus. Nesen nesekmīgs izrādījās arī desmitais izmēģinājums, jebšu sekmīgiem pieskaitāmi tikai divi mēģinājumi. Nu skandāls tik liels, ka no amata atteicās raķetes ģenerālkonstruktors. Kur meklējama vaina?

PSRS laikos raķešu detaļas un mezglus ražoja simtām rūpnīcu, arī VEF Latvijā. Pēc 1991. gada visu vajadzīgo nācās izgatavot Krievijas uzņēmumos, kas ne vienmēr strādāja kvalitatīvi. Papildus sarežģījumus radīja lēmums apvienot vienā divus raķešu konstruktoru birojus, kuri strādāja ar atšķirīgām modifikācijām. Bet galvenais varbūt tas, ka naudas taupīšanas nolūkos tika pārtraukti stenda izmēģinājumi.

No veselā saprāta viedokļa vispār nav saprotams, kāda velna pēc Krievijai vajadzīgas modernizētas raķetes kodoluzbrukuma veikšanai. Nekāds atomkarš taču ar ASV nav iespējams, bet sīkmaņu atturēšanai no avantūrām pietiek ar faktu, ka šādi ieroči glabājas noliktavās.

Krievijas baņķiera Pjotra Avena intervijā korekti pateikts, kāds iemesls Latvijas krīzei. Tika sacīts par ekonomikas pārkaršanu, uzņemot pārāk strauju attīstības tempu. Tas pareizi, tikai vajadzīgs mazs precizējums.

IKP pieaugumu var sasniegt divējādi: palielinot ražošanu un uzskrūvējot cenas, nekustamā īpašuma tirgū iepludinot banku izsniegtos kredītus. Latvija gāja otro ceļu, un tas ir visas dižķibeles pamatā.

Tagad vajadzīgs aizņemties no pasaules gudreļiem, lai segtu budžeta deficītu. Situācija nav apskaužama, un Dombrovska valdība līdz šim vienīgo risinājumu meklē izdevumu samazināšanā. Reformas un pārkārtojumi rada jucekli, jo nelaimīgā kārtā viss notiek vienlaicīgi.

Pavisam nelaikā nācās veikt administratīvo un pašvaldību reformu, kuru vajadzēja īstenot jau pirms gadiem trim četriem. Un nu esam pietuvojušies situācijai, ka daudzviet cilvēki paliks bez mediķu palīdzības - šāds stāvoklis nav bijis pat kara laikos.

Nebūtu pareizi visu reducēt uz partiju cīņām. Valstī ir divi vīri, kuri var dalīt naudu citiem - Dombrovskis un Repše. Visi pārējie ministri ir tādi, kuriem dod. Veselības ministres prasības lielā mērā pamatotas, bet tur maza loma ministra partijas piederībai.

Premjeru var kaitināt cienījamās profesores maniere prasot finansējumu medicīnai, - reizēm tas atgādina izlutinātas dāmītes cenšanos no vīra izkaulēt naudu jaunam kažokam.

Vairums partiju, kuras ietilpst valdības koalīcijā, nav mierā ar "Jaunā laika" pasivitāti izdaudzinātajā ekonomikas sildīšanā. Tas ļoti būtisks aspekts. Pat vairāk - Dombrovskim ne visai patīk uzklausīt ministru viedokļus.

Rezultātā komunikācijā ar sabiedrību aktīvs vienīgi premjers, jo ministriem faktiski nav iespējams aizstāvēt apšaubāmus Dombrovska nolēmumus. Varam atcerēties daudz pelto Kalvīša valdību, kad televīzijas ekrānos bieži redzējām četrus piecus kabineta locekļus.

Lai cik stulbi tas liktos, bet mums jāpaslavē premjers Dombrovskis par to vien, ka viņš uzņēmies valdības vadību faktiskā bezizejas situācijā. Vieglāk būtu bijis mest "plinti krūmos".

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Daži pasaules jaunumi

Kategorijas