Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Strenčos noskaidro šogad sakoptāko sētu

Sandra Pētersone

2009. gada 5. augusts 08:27

3574
Strenčos noskaidro šogad sakoptāko sētu

Tik lielas korintes krūma ogas, kā ķirši. Lazda ar sarkaniem riekstiem. Milzīga priedes vējslota. To un daudz citu "odziņu" vērtēšanas komisija šovasar ieraudzīja Strenčos, meklējot pilsētas sakoptāko sētu.

Tagad konkurss "Sakoptākā sēta 2009" ir noslēdzies. Šo titulu un galveno balvu individuālo māju grupā - koktēlnieka Guntara Brieža veidoto plāksni - ieguva Maijas un Aigara Ancveriņu ģimene Raiņa ielā 7.

"Ļoti kopts dārzs, - kārtīgs, skaists. Nav kur piesieties," atzīst komisijas pārstāve dārzniece Zaiga Rožlapa.

Individuālo māju grupā izvēlētas arī piecas sakoptākās sētas. Tajās saimnieko Celmiņu ģimene Rīgas ielā 15; Lilija Bērziņa Gravas ielā 1; Jansonu ģimene Trikātas ielā 10; Čukuru ģimene Parka ielā 2 b; Šjaudinu un Vēveru ģimenes Gaidu ielā 7.

Sakoptākais daudzdzīvokļu nams Strenčos šogad ir māja Jāņa Ziemeļnieka ielā 1; sakoptākā pašvaldības iestāde - Strenču vidusskola.

Veicināšanas balvas piešķirtas: Skrīveļa ģimenei Avotu ielā 7 par sīkstumu un neatlaidību plašā zāliena un podu puķu kopšanā; Jurim Ābolam Upes ielā 7 par meistarību ogu (krūmmelleņu) audzēšanā; Jānim Kaģim Valkas ielā 3 par neizsīkstošu enerģiju mājas apkārtnes uzturēšanā; Polīšu ģimenei Beverīnas ielā 8 par veiksmīgi izveidoto terasējumu; Jirgensonu ģimenei Krasta ielā 6 a par mūsdienīgāko un videi draudzīgāko sētu. Šajā mājā siltumenerģiju ražo zemes siltuma sūknis.

Visi laureāti saņēma pašvaldības pateicību un Strenču kokaudzētavas dāvinātos stādus.Iestāžu, organizāciju un uzņēmējsabiedrību grupā šogad laureātu nav. Konkursa komisija secināja, ka to apkārtnes sakoptībā nav jaunumu, salīdzinot ar pērno gadu.

Savukārt daudzu privātmāju dārzos un pagalmos komisija ievēroja interesantus stādus vai dekorus. "Strenčos ir vairāk nekā 300 māju, un to var teikt par kādām 80 sētām," secina konkursa komisijas priekšsēdētāja Gita Siliņa.

52 individuālo māju īpašnieki izmantoja piedāvāto iespēju un atteicās no līdzdalības konkursā.

Ancveriņu ģimenes sētā Raiņa ielā dārzkopības lietpratēju ievērību visvairāk piesaista uz sētas "uzgūlies" pīpes koks ar platām lapām un milzīgs raskrēsliņš, kam blakus pļavās augošie sugas brāļi izskatās, kā pundurīši.

Zālienā mājas saimniece Maija Ancveriņa iekopusi daudzkrāsainu puķu dobes. Sakņu dārzs aiz saimniecības ēkām ir viņas vīramātes Hertas pārziņā.

Pagalma tālākajā stūrī ir izrakts dīķis, ko rotā lieli ūdensrožu ziedi. Savs stūrītis ar batutu atvēlēts ģimenes jaunākajai atvasei Pēterim.

Mājas saimnieki uzsver, ka viņiem ir daudz citu interešu, piemēram, patīk ceļot, tāpēc dārzs un pagalms veidots tā, lai tiktu ar darbiem galā.

"Veidojot apstādījumus, galvenā doma ir, lai tie būtu skaisti, bet nebūtu ļoti jākopj, jo brīva laika nav tik daudz, cik gribētu. Taču māja visu laiku prasa darbu," atzīst M. Ancveriņa.

Ikdienā viņa strādā Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā par personāla daļas vadītāju, bet Aigars - Valsts meža dienesta Strenču mežniecībā par mežsargu.

Saimniece atzīst, ka, vakaros, atnākot mājās no darba, vislabākā relaksācija viņai ir puķu dobju ravēšana un apčubināšana, un zāles pļaušana. To viņa negrib uzticēt nevienam citam, arī vīram ne, kaut gan viņš esot amatnieks ar "zelta rokām" uz visiem darbiem.

Konkursu par sakoptāko sētu Ancveriņi vērtē atzinīgi. "Tas ir ļoti vērtīgs, jo, gaidot ierodamies vērtētājus, cilvēkiem ir mērķis sapurināties. Rezultātā sētas paliek arvien vairāk sakoptākas," saka saimnieki un piebilst, ka laureāta tituls uzliek atbildību.