Maestro fenomens

2019. gada 18. janvāris 13:04

369

Maestro Raimonds Pauls 12. janvārī svinēja savu dzimšanas dienu un gribas viņam vēlēt veselību un možu garu vēl daudzus gadus.
Katru reizi, kad kāds medijs publicē sarunu ar latviešu mūzikas ģēniju, ar lielu interesi izlasu viņa teikto un vienmēr aizdomājos – kur slēpjas Maestro fenomens? Domāju, ka katram latvietim ir kāda īpaša, tikai viņam tuva Raimonda Paula komponēta dziesma vai melodija, kuru klausoties, grūti noturēties, jo asaru un aizkustinājuma kamols spiež vai nost.

Maestro dziesmas zinu kopš bērnības, mīlu kopš jaunības un cienu viņa talantu visu mūžu. Atceros, ka septiņdesmitajos gados vecāki pirka visas tobrīd pieejamās Raimonda Paula plates un mēs ar brāli simts un vienu reizi drellējām dziesmu par lauku gurķi Rīgas tirgū. Mums, bērniem, tā tik ļoti patika! Teikšu godīgi, man patīk tik daudzas Raimonda Paula dziesmas – “Mežrozīte”, “Dāvāja Māriņa”, “Manai Dzimtenei” ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem, kas uz mani iedarbojas bezmaz vai kā buramvārdi. Tomēr mana visvisvis...Maestro dziesma ir “Nepasauc, nepiesauc mani vēl”. Šajā dziesmā ar dzejnieces Annas Rancānes vārdiem un Igo balsi ir pateikts pilnīgi viss tieši tas, ko jūtu es. Tā nav dziesma, kuru klausoties var dungot līdzi. Tā tiešām ir īpaša.

Kādā sarunā, atbildot uz jautājumu, kas ir tas, kas jūs visu laiku dzen uz priekšu, Maestro godīgi atzīst, ka viņam tāds raksturs – ka nevar un negrib nemaz apstāties. Tad jūt – gals ir klāt. Tāpēc viņš gandrīz katru dienu kaut ko dara ierakstu studijā un, protams, spēlē klavieres. Maestro vienmēr ir uzsvēris, ka, lai kaut ko dzīvē sasniegtu, ar talantu vien nepietiek, ir smagi jāstrādā. Darbs vainagojies ar dziesmām un mūziku, kuru klausās ne tikai Latvijā, bet visā plašajā pasaulē. Mēs varam būt lepni, ka Latvijai ir savs Maestro – Raimonds Pauls.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Maestro fenomens

Kategorijas