Lai apceļotu Igauniju ar velosipēdiem, jauniešiem daudz naudas nevajag

2009. gada 29. jūlijs 08:36

1940

Lai apceļotu Igauniju ar velosipēdiem, jauniešiem daudz naudas nevajag

Vai par trijiem latiem trīs dienās var apceļot Igauniju? Var, ja to dara ar velosipēdu, turklāt draugu kompānijā.

Jau trīs gadus pēc kārtas Smiltenes jauniešu domubiedru apvienība "Lieliskie", aktīvi riteņbraucēji, vasaras brīvlaikā vismaz pāris dienas velta kopīgai Latvijas apceļošanai.Šovasar pirmo reizi viņi savam veloceļojumam izvēlējās ārzemes. Kaut arī tā bija tuvējā Igaunija, trijās dienās gūts gana daudz pozitīvu iespaidu.

"Lielisko" maršruts no Smiltenes veda uz Otepē un Munameģi un tad atpakaļ caur Api uz mājām. 11 jaunieši - Rūta Pauloviča, Anete Mežkaza, Inga Ērgle, Inga Labsvīra, Maija Kudlāne, Krišs Rezins, Valdis Bērtiņš, Emīls Vīksna, Toms Knostenbergs, Rūdis Dauksts un Jānis Pētersons - pedāļus mina aptuveni 280 kilometrus.

"Man lielākais pārsteigums bija tas, ka visu Igauniju izbraucu bez pases," smaida smiltenietis, Vidzemes augstskolas students Jānis Pētersons. Svarīgo dokumentu viņš bija atstājis mājās.

Jānis piepulcējās "Lielisko" bariņam pirmo reizi un ir gandarīts par izvēli. Viņš juties ļoti labi, jo izvēlējies mammas velosipēdu ar ērtu sēdeklis, tāpēc problēmu tādā ziņā nebijis.

"Vienīgi laiks bija karsts. Taisnie posmi bija viegli, it īpaši pirmie kilometri līdz Valgai, bet otrajā dienā no Otepē uz Munameģi jau bija jābrauc pa kalnainu apvidu. Tad gan bija sajūta, ka minies, bet uz priekšu vispār nekusties," atceras Jānis.

Viņš nolēmis kopā ar "Lieliskajiem" braukt arī nākamajā vasarā. Tad kompānijai padomā ir ceļojums pa Latgali Daugavpils pusē.

Jānis arī novērtē brauciena lētās izmaksas. Šajā ceļojumā viņš ticis cauri ar aptuveni trijiem latiem. Tas gan atkarīgs no tā, cik daudz naudas katrs ceļotājs izdod pārtikai.

Ceļojuma organizatores pienākumus uzņēmās smilteniete Inga Ērgle, nu jau Smiltenes ģimnāzijas šā gada absolvente. Izvēle par labu Igaunijai un tās augstākajai virsotnei Munameģim bijusi par labu tāpēc, ka daudzi jaunieši to nebija redzējuši.

Saplānoto maršrutu Inga un viņas draugi atzīst par labu un iesaka arī citiem, galvenokārt skaistās dabas un labo ceļu dēļ. Otepē var arī izbaudīt piedzīvojumu parku, līdzīgi Latvijas "Meža kaķim", ko ceļotāji arī darīja.

Inga secina, ka kaimiņu zemē velosipēdistiem ir radīti labāki apstākļi, nekā Latvijā. Igaunijā ir daudz veloceliņu. Labākā stāvoklī ir asfaltētās šosejas - gludas un bez bedrēm - un ceļi ar grants segumu.

"Vēl Igaunijā šoferi ir pieklājīgāki, nekā Latvijā. Ja redz riteņbraucējus, tad samazina ātrumu un pa pretējo joslu brauc gandrīz pa grāvi, lai tikai neuzbrauktu mums virsū. Ja redz, ka priekšā ir līkums, tad mūs neapdzen, bet brauc aizmugurē," brīnās velosipēdiste.

Kaimiņu valsts pārsteigusi arī ar labiekārtotajām atpūtas vietām ezeru krastos, par kuru izmantošanu nav jāmaksā. Gan pie Otepē, gan pie Munameģa jaunieši sameklēja kempingus ezera krastā, kur celt teltis. Tur jau bija vieta ugunskuram, aprīkojums, kur uzkārt katlu un cept desiņas, galds ar nojumi un sausa malka. "Ideāli," priecājas Inga.

Teltis, guļammaisus un pārtiku jaunieši veda līdzi un vakariņas gatavoja paši. Kaut arī iepriekšējos braucienos pieredzi guvušie velosipēdisti liekas mantas līdzi neņēma, tik un tā somas bija pamatīgas. Jaunieši smejoties tās iesauca par "lielajiem dibeniem". Braucot augšā Munameģa apkārtnes kalnos, bijusi sajūta, ka somas velk atpakaļ.

Dodoties vairāku dienu ilgā veloceļojumā, Inga iesaka neaizmirst velosipēdistu cimdiņus un īpašos šortus. Būšot vieglāk.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lai apceļotu Igauniju ar velosipēdiem, jauniešiem daudz naudas nevajag

Kategorijas