Mūžīgā modrība

2019. gada 7. februāris 14:24

234

Ir viena problēma, ar ko laikam kaut reizi dzīvē ir saskāries katrs pircējs. Proti, runa ir par situāciju, kad cena, kas pielikta pie konkrētas preces, atšķiras no tās, ko prasa pie kases. Nemainīgi situācija ir, ka cenas zīmē cena ir zemāka nekā to iesit čekā kasē. Protams, mēs visi un arī veikalā strādājošie ir tikai cilvēki un cilvēki mēdz kļūdīties, taču apjoms, ar kādu šīs kļūdas gadās, liek aizdomāties, ka īsti tīra tā lieta nav. Kāpēc nekad nenotiek otrādi, kad cena pie preces ir pielikta augstāka nekā uzrādās kasē? Kāpēc nav dzirdēts par šādu cilvēcisko kļūdu?

Visvienkāršākais veids, kā pārliecināties, vai minētā prece ir par norādīto akcijas cenu, ir salīdzināt svītru kodu. Ja ir švakas acis, tad tas ir grūti. Es parasti cenšos paskatīties, vai svītru kods uz preces sakrīt ar to, kas norādīts cenu zīmē, bet ir, kad nepaskatos un pie kases “pārsteigums” – cita cena. Tad kasiere skaidro – viņa cenas neliek, viņai ir šāda cena, un tev jāizvēlas – ņemsi preci vai atstāsi. Visbiežāk veikalā šādus misēkļus izskaidro, ka pārdevējas nepaspēj nomainīt veco cenu (lasi – zemāko un akcijas cenu) pret jauno. Iespējams, ka tieši tā arī ir, redzot, kāda slodze ir lielāko veikalu darbiniecēm. Bet nez kāpēc tomēr nepamet sajūta, ka tā varētu būt apzināta stratēģija. Vai tā ir, nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, to varētu izstāstīt vien lielveikalos strādājošie. Redakcija labprāt uzklausītu kādu pārdevēju, kā tad īsti ir. Varbūt tiešām mēs domājam slikti par veikala darbiniekiem, kuri ir pārstrādināti?

Un vēl viena lieta, ko piebilst šīs tēmas saistībā, proti, vienā no Valkas veikaliem man pienāca klāt sieviete un uzrunāja ar tekstu – uzrakstiet, ka te pārdevējas krāpjas un vienu preci iesit vairākas reizes. Viņa piedzīvojusi jau divus šādus gadījumus, kad, piemēram, pērkot vienu gurķi, mājās, čeku izpētot, ierauga – pirkti divi gurķi. Es, protams, paskaidroju, ka redakcija nav institūcija, kura var kādu bez pierādījumiem vai oficiālas informācijas apsūdzēt krāpšanā vai zagšanā, rosinot vērsties pie veikala vadības. Pēc kāda laika, stāvot šai pat veikalā pagarā rindā, dzirdēju, kā jau cita sieviete pie blakus kases ļoti emocionāli strīdējās, kāpēc viņai atkal pieskaitīta prece, ko viņa nemaz nav pirkusi. Viss beidzās labi, pateicoties sievietes uzstājībai un varbūt skaļajai balsij. Naudu par neiegādāto preci viņai atdeva. Bet arī šī sieviete apgalvoja, ka “šis ir jau otrais gadījums, kad mani apkrāpjat”. Ko par to visu domāt?

Jā, protams, var dot virkni padomu, skatīt tos pašus svītru kodus, sekot līdzi, ko iesit čekā, pārbaudīt, vai atdod pareizu atlikumu utt., bet pasakiet, kāpēc mums allaž ir jābūt gataviem, ka mūs apkrāps, apšmauks vai apčakarēs?

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mūžīgā modrība

Kategorijas