Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Sirds veselība: Ieklausies, ko sirds mēģina Tev pateikt

Agnija Greiziņa
Dzīvesstils

2019. gada 14. februāris 13:45

8923
Sirds veselība: Ieklausies, ko sirds mēģina Tev pateikt

Sirds ir mūsu organisma dzinējsēks – tās veselībai un darbībai ir jāpievērš īpaša vērība. Kādas pazīmes nedrīkst ignorēt un ko darīt, lai rūpētos par savas sirds veselību? Konsultē eksperts, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aritmoloģijas un kardiostimulācijas nodaļas kardiologs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Oskars Kalējs un farmaceite  Joanna Jeniņa.


Laikus pamanīt 

Jebkurš zina – katra organisma novirze no normas ir signāls, ka šajā unikālajā dabas veidotajā mehānismā kaut kas nav kārtībā. Gan sāpes, gan paaugstināta temperatūra, gan nespēks, gan sirds sažņaugšanās ir brīdinājuma signāls – uzmanies! Un par Dabas mātes brīdinājumu ignorēšanu jau izsenis cilvēks maksājis ļoti augstu cenu. Kā šos sirds raidītos signālus saklausīt? Visprātīgākais variants ir savlaicīgas profilaktiskās apskates. Cilvēkam, kuram ir 40 – 45 gadi un vairāk, tās būtu ļoti vajadzīgas – reizi gadā vai arī reizi divos gados, atgādina O.Kalējs.

Ieteicamās pārbaudes

1. Epizodiska asinsspiediena kontrole. Ideāli, ja cilvēkam pēc 35 – 40 gadu vecuma mājās ir pašam savs asinsspiediena mērāmais aparāts, jo tas spiediens, ko reizi pa reizei konstatē ārsta kabinetā un ko amerikāņu kardiologi dēvē par biroja spiedienu, ne vienmēr ir objektīvs. To ietekmē arī satraukums. 

2. Veloergometrija jeb slodzes tests. Tas ir labs, informatīvs izmeklējums, ko pēc 40 gadu vecuma ieteicams veikt reizi dažos gados. Proti, cilvēkam uz krūtīm piestiprina 12 elektrodus un viņam sparīgi jāmin veloergometra pedāļi, savukārt kardiologs un medicīnas māsa seko līdzi pacienta pašsajūtai, sirdsdarbībai un asinsspiedienam. Izmeklējums vidēji ilgst pusstundu. Ja pedāļu minējam parādās sāpes kājās vai krūtīs, izmeklējumu pārtrauc agrāk. Veloergometrija parāda, kāda ir sirds muskuļa apgāde ar asinīm un skābekli pie slodzes, proti, vai sirdij pietiek asiņu un vai tā spēj tikt galā ar fizisko slodzi. No tā var izsecināt, vai ir kāds nopietns sirds muskuļa bojājums, kāda ir organisma reakcija uz paaugstinātu asinsspiedienu, vai cilvēks ļoti ātri sasniedz pulsa robežu.

3. Asins analīzes – jānosaka gan holesterīna, gan cukura līmenis. Tās vajadzīgas, jo tad var paspēt atrast ko nelāgu, vēl pirms noticis kas dramatisks. 

4. Pievērst uzmanību iedzimtībai. Jāpaskatās arī, kas katram cilvēkam ticis mantojumā, – ja ir nelabvēlīga ģenētika, tomēr jāpārbaudās savlaicīgāk. Piemēram, cilvēkam ir 25–40 gadi, bet viņam sāk parādīties paaugstināts cukura līmenis asinīs un viņš ir apaļīgs. Protams, pirmais, par ko daudzi domā: “Ir nu gan negausīgs rīma, tāpēc arī analīzes sliktas.” Taču ne vienmēr tas ir īstais iemesls. Reizēm liekais svars jeb adipozitāte ir ģenētiski noteikta. Apaļīgums var parādīties arī pēc avārijām, traumām, kādām operācijām. Tāpat ir vērts pārbaudīt sirdi, ja zināms, ka ģimenē kādam pirmās pakāpes asinsradiniekiem bijušas sirds problēmas, ja kāds gados jauns tuvinieks nomiris pēkšņi. Vai arī labs peldētājs noslīcis – tas ir diezgan aizdomīgs simptoms. Respektīvi, māksla ir paskatīties ne tikai uz kalna galu, bet arī drusku aiz kalna un, vēlams, arī aiz otrā paugura – saskatīt koronārās sirds slimības, kā arī dažādu pārmantotu sirds elektriskās sistēmas saslimšanu riskus. 

5. Sirds ritma pārbaudes. Īpaša uzmanība savam sirds ritmam ir jāpievērš sportistiem. Ehokardiogrāfija un kardiogramma noteikti jāveic cilvēkam, kurš uzsāk pastiprinātu fizisko aktivitāti. Un nevis vienreiz, bet jāatkārto vismaz reizi gadā. 

Kā palīdzēt sirdij pašam?

Dzīves stila korekcija kā ārstēšanas metode ir vislētākā un tajā pašā laikā vissarežģītākā, jo nepieciešams gribasspēks. Tātad, lai nebūtu problēmu ar sirdi, sāc dzīvot citādi! Veselīgs uzturs, adekvātas fiziskās aktivitātes, sabalansēts darba un atpūtas ritms, pietiekams miegs, stabila nervu sistēma, patīkami hobiji utt. Un, tiklīdz parādās kādas sūdzības par sirdi, uzreiz jādodas pie ārsta. 


Brīdinošie signāli

1.Koronārā sirds slimība. Tā ir sirds asinsvadu kaite, kad rodas neatbilstība starp sirds muskuļa jeb miokarda prasībām pēc skābekļa un sirds apgādi ar to. Respektīvi, vainagartērijas, kas sirdi apasiņo, ir bojātas (ateroskleroze) vai tās spazmējas. Sirds asinsvadu slimības biežākās formas ir stenokardija un miokarda infarkts. Cilvēkam koronārā sirds slimība var izpausties kā sāpes krūtīs pie fiziskas slodzes – tā dēvētā slodzes stenokardija, kas parasti ilgst 3–5 minūtes. Neārstēta tā bieži vien noved arī pie miokarda infarkta. Arī tā dēvētais kamols kaklā standartvariantā ir tā pati sirds asinsvadu sažņaugšanās jeb stenokardija. 

BET – tikpat iespējams, ka kamola sajūta kaklā – šķiet, it kā gaļas gabals tur būtu iestrēdzis – rodas no aritmijas. Vēl šādi var izpausties problēmas barības vadā vai kuņģī. Tāpēc bez ārsta neiztikt.

2. Mirdzaritmija. Tas ir viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem. Ja cilvēkam ir mirdzaritmija, viņa sirds priekškambari saraujas haotiski un neritmiski – (vizuāli tas atgādina ņirboņu uz ūdens virsmas), radot nepareizu sirds ritmu. Mirdzaritmijas laikā sirds priekškambari saraujas līdz 400 un vairāk reizēm minūtē, lai gan cilvēks pats to var arī nejust. Sirds uzvedas kā kolibri – putniņš spārnus vicina tik žigli, ka šķiet – tie stāv uz vietas! Sirds dobumiem anatomiski ir dažādas struktūras: vārstuļi, stīgas un austiņas – mazas kabatiņas... Intensīvajā vibrācijā arī tās tikpat kā nekustas. Kabatiņā uzkrājas asinis, kas ar laiku veido asins recekli jeb trombu. Izkustoties trombam no vietas, tas nonāk asinsritē. Turklāt trombi var aizceļot uz abām pusēm – gan no sirds labās puses un vēnu sistēmas, radot plaušu artērijas trombemboliju, gan pa artēriju ceļiem, kas asinis nes uz galvas smadzenēm, un nosprostot šīs artērijas. Tad veidojas liela apjoma, smags un bieži vien arī letāls smadzeņu infarkts jeb insults. Mirdzaritmija ir bīstama arī tāpēc, ka tā veicina sirds mazspējas attīstību.

Mirdzaritmijas epizodes mēdz noritēt bez simptomiem – cilvēks nejūt haotisko sirdsdarbību. Šis ir sliktākais scenārijs, jo viņš nemaz nezina, ka jālieto medikamenti, lai sirdī neveidotos trombi. Vieglāk atpazīstamā un biežākā pazīme, kas liecina par mirdzaritmiju, ir neritmisks pulss, kas var izraisīt asinsspiediena svārstības. Var būt arī sirdsklauvju un sirds kūleņošanas sajūta, pārsitieni, pastiprināts vājums un nespēks, kuri iepriekš nav bijuši, elpas trūkums, diskomforts krūtīs, galvas reiboņi. Ja kas tāds parādās, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kura galvenais uzdevums ir izmērīt asinsspiedienu un pulsu, paklausīties sirdstoņus. 

Novest sevi līdz aritmijai cilvēks var arī tad, ja ir augsts asinsspiediens, kuru ilgstoši neārstē, un tas rada izmaiņas sirdī. Tāpēc augsts asinsspiediens būtu noteikti jāārstē. 

Īpaši bīstami simptomi ir samaņas zudumi. Jā, cilvēks var noģībt, ilgi stāvot kājās vai redzot nepatīkamus skatus, un tas ir pavisam nevainīgi. Taču, ja viņš ir noģībis bez kāda īpaša iemesla, un it sevišķi, ja tas noticis sēdus vai guļus, tad gan noteikti jāvēršas pie ārsta. Šādi ģīboņi var liecināt par dzīvībai bīstamiem sirds ritma traucējumiem, uzsver kardiologs.

3. Veģetatīvā distonija. Šie cilvēki parasti sūdzas par sirdsklauvēm. “Gandrīz katru nakti mostos no tā, ka pēkšņi sirds sitas ļoti strauji.” Vai arī: “Sirds kūleņo katru dienu, bet izmeklējumos neko neatrod...” Vēl viņi stāsta, ka, tiklīdz satraucas, uzreiz sāk just sirdi. Izmainās sirdsdarbības ātrums, par katriem pāris pārsitieniem cilvēks ļoti uztraucas. Viņam ir bail, ka kļūs slikti un nomirs.

No kardiologa viedokļa, veģetatīvā distonija ir kā zemūdens akmens. 10 distoniķiem, kas atnāk pie kardiologa, tiešām nav nekādu nopietnu sirds problēmu, taču 11. tādas tiešām var būt – regulācijas sistēmām diemžēl ir defekts. Bet sūdzības abām pacientu grupām ir līdzīgas, atšķiras tikai nianses, tāpēc ārstam jābūt uzmanīgam. Kā šiem īstajiem veģetatīvās distonijas slimniekiem palīdzēt? Ārstēšanas uzdevums ir organisma regulācijas sistēmu līdzsvara sakārtošana, un nereti ar labu psihoterapeitu un fiziskām aktivitātēm pietiek. Kādreiz vajadzīgas arī zāles – viegli trankvilizatori, atsevišķos gadījumos arī viegli antidepresanti.


Kāds ir normāls pulss?

Ikvienam, kurš kaut ko fiziski dara vai uztraucas, vai ir augsta temperatūra, pulss paātrinās, un tas ir normāli, jo ķermenim vajag vairāk asiņu, lai tiktu galā ar konkrēto situāciju. Taču miera stāvoklī ir labāk, ja pulss būtu no 60 līdz 80 sitieniem minūtē. Astoņdesmit ir vēl pieļaujamais skaitlis. Bet, ja cilvēkam ir vēl kādas blakus saslimšanas, it īpaši sirds slimības, drošāks būtu lēnāks pulss, optimāli ap 60 ± 5 sitieniem minūtē, tikai ne ātrāk par 70. Tad viens sirdsdarbības cikls atbilst vienai sekundei, kuras laikā sirds piepildās ar asinīm. Tobrīd sirds it kā atpūšas, sirds muskulis ar asinīm saņem skābekli, lai no jauna sarautos un asinis izsviestu asinsritē. Jo pilnvērtīgāk tā saraujas, jo pilnvērtīgāk pilda savu sūkņa funkciju – nodrošina organismu ar skābekli. Toties, ja sirds pukst 120 reižu minūtē, sirdsdarbības vienam ciklam atliek tikai pussekunde, un sirds muskulim rodas pārāk liela slodze, tas pietiekami neatpūšas. Nogurst, nolietojas, pārmērīgi noslogotais muskulis kļūst biezāks, taču savu darbu ar pilnu jaudu vairs nespēj pildīt. 


Farmaceita padoms

Farmaceite Joanna Jeniņa iesaka veselīgas sirds recepti:

1. Sekot līdzi savam asinsspiedienam! 

Normāls asinsspiediens ir līdz 120/80 mmHg. Paaugstināts asinsspiediens – virs 140/90 mmHg – var izraisīt koronāru sirds slimību, miokarda infarktu un insultu. Asinsspiedienu var izmērīt mājās, pie ģimenes ārsta vai aptiekā. 

2. Kontrolēt savu svaru! 

Aptaukošanās ir nozīmīgs koronārās sirds slimības, hroniskas sirds slimības, aritmijas, insulta un arī cukura diabēta attīstības risks. Lai noteiktu, vai ir palielināts ķermeņa masa, jāaprēķina ķermeņa masas indekss (ĶMI). Formula: ĶMI = svars (kg)/ augums (m2). Tiek uzskatīts, ka normāla ķermeņa masa ir, ja indekss ir 18,5 –24,99. Ja rādītājs ir no 25–29,99, tad ir palielināta ķermeņa masa. Par aptaukošanos liecina ķermeņa indekss, kas ir virs 30.

3. Sekot līdzi savam holesterīna un glikozes līmenim asinīs!

Par normālu glikozes līmeni uzskata 3,5–5,5 mmol/l. Par paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs uzskata rādītāju virs 5 mmol/l. To var noteikt, veicot asins analīzes.

4. Izvēlēties veselīgu ēdienu!

Sabalansēts un veselīgs uzturs ir veselības saglabāšanas pamats. Jāsamazina sāls lietošana līdz 5 gramiem dienā. Par sirdij piemērotāko uzskata Vidusjūras diētu, kurā svarīga sastāvdaļa ir zivis. Tās ir bagātas ar omega 3 taukskābēm un olbaltumvielām.

Kategorijas

Kategorijas