Pagasts Igaunijas pierobežā visas iespējas vēl nav izsmēlis

2019. gada 26. februāris 12:07

Ja kādam uzņēmīgam cilvēkam rastos ideja uzsākt biznesu Valkas novada Ērģemes pagastā, tad palīdzīgu roku jau savlaicīgi sniedz Valkas novada pašvaldība, savā mājaslapā sadaļā “Uzņēmēji” ievietojot informāciju par nekustamo īpašumu piedāvājumiem šajā pagastā (tāpat kā citās novada teritorijās).

Tiesa, informācija gan ir novecojusi, piemēram, Ērģemes pienotavas ēku tās īpašnieki nepārdod, Ērģemes veikals jau ir notirgots novada pašvaldībai, bet, piemēram, Turnas bijušā veikala ēku gan joprojām var iegādāties.

Atspēriens ģimenes
uzņēmumam?
Ēka Turnā pieder vietējai zemnieku saimniecībai “Kalnpierbes”. Agrāk šajā vienstāva namā atradās ZS “Kalnpierbes” veikals. Kopš tas ir slēgts, ēka jau ilgāku laiku stāv tukša un neizmantota.
Nekustamā īpašuma piedāvājumā norādīts, ka 200 kvadrātmetru lielās veikala telpas ir piemērotas tirdzniecībai. “Ziemeļlatvija” arī noskaidroja, ka ēkā ir apkures katls, ūdensvads, trīs fāžu pieslēgums elektrībai.
Tomēr kāda laukos vairs tirdzniecība, veikalu skaita līkne iet uz leju, cilvēku paliek mazāk, turklāt mazās lauku tirgotavas izkonkurē mobilākie autoveikali, spriež vietējie iedzīvotāji.
Turnā viens veikals jau ir. Savukārt šajā tukšajā ēkā kāds uzņēmīgs vietējais iedzīvotājs varētu atvērt kādu mazu ražotni, uzsākt savu ģimenes biznesu.
Citādāku otro elpu ieguvusi bijušā Ērģemes veikala ēka. No nu jau likvidētās vietējās firmas “Pērle AD” to nopirka Valkas novada pašvaldība. Vienā daļā no nama pirmā stāva telpām uz patapinājuma līguma pamata saimnieko sporta klubs “Petanks Ērģeme”, kas tur atvēris petanka spēles halli. Otrais stāvs un daļa no pirmā stāva telpām šobrīd pagaidām ir tukšas, pašvaldībai par to izmantošanu konkrētu nodomu vēl nav.
“Mēs gribētu otrajā stāvā izremontēt istabas un atvērt hosteli, jo tad varētu aicināt uz sacensībām sportistus arī no tālienes. Viņiem būtu, kur pārnakšņot. Bet tā gan ir tāda teorētiska spriedelēšana,” uzreiz piebilst petanka sacensību organizators ērģemietis Mārcis Krams.

Veiksmes stāsti,
kas pierāda, – laukos var!
Attiecībā uz vērienīgāku biznesa projektu īstenošanu laukos jārēķinās ar cilvēkresursu problēmu. Vismaz tā stāsta uzņēmēji, kuri paši ar to ir saskārušies. Ja izvēlētā darbības niša prasa specializāciju, bet darba devējs savus darbiniekus pats nevar apmācīt, tad strādājošie jāpārvilina no cita uzņēmuma un jāmaksā viņiem konkurētspējīgas algas, pat jāpārsola, ja piedāvātais darbs ir laukos.
Par uzņēmējdarbību laukos ir dzirdēti dažādi viedokļi, arī skeptiski, – sak, nevienam tur neko nevajag, taču Ērģemes pagastā ir arī veiksmes stāsti, kas izskanējuši Latvijā.
“Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada,” nesen savā pielikumā “Biznesa Plāns” rakstīja “Dienas Bizness”.
Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba “Ala Pagrabs” īpašnieks. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās, savā publikācijā norāda “Dienas Bizness”.
Arī “Ziemeļlatvija” savulaik rakstīja par SIA “Mūrbūdu sidra darītava” ražotnes atvēršanu Ērģemē un par uzņēmuma projektu izveidot pilnvērtīgu sidra ražošanas līniju un sākt ražot alkoholisko ābolu sidru komerciālos apmēros. Vispirms tika iegādāts nekustamais īpašums – veca mūra ēka, no kuras pēc kapitālā remonta pāri palikuši tikai mūri, viss pārējais faktiski uzbūvēts no jauna.
“Tagad īpašums ir tā sakārtots, ka prieks skatīties un rādīt ciemiņiem,” teic Kārķu un Ērģemes pagastu pārvaldnieks Pēteris Pētersons.
Par uzņēmuma “Mūrbūdu sidra darītava” veiksmes stāstu viņam ir savs viedoklis. “Ja kāds cits iedomātos uzsākt ko līdzīgu, nezinu, cik veiksmīgi viņam viss sanāktu,” spriež pagasta pārvaldnieks. “Šajā gadījumā biznesu uzsāka cilvēki no Austrālijas, kuriem ir cita domāšana, cita pieeja resursiem, cita izpratne par tirgu. Tie ir cita kaluma cilvēki, kuriem turklāt ir pieredze vīna darīšanā. Nozīme ir arī tam, ja tev pieder krogi Rīgā, kurā savu saražoto sidru gan pārdot, gan uzglabāt.”

Eksports no pierobežas
Taču Ērģemes pagastā, Omuļu pusē netālu no robežas ar Igauniju ir arī kāds simtprocentīgi vietējais Latvijas veiksmes stāsts, norāda Pēteris Pētersons. Tā ir zemnieku saimniecība “Kalnstrīķi 1”, kas pieder brāļiem Jānim un Mārtiņam Čākuriem un specializējusies metālapstrādē – ražo meža tehnikas rezerves daļas gan vietējam tirgum, gan eksportam, kā arī remontē meža tehniku. Zemnieku saimniecībā strādā 10 cilvēku.
“Tas ir veiksmīgs piemērs, kā bizness iet no rokas. Aizbraucot un apskatot viņu ražotni, var tikai secināt, ka neko labāku priekš laukiem nevar iedomāties. Vīri nodarbojas ar metālapstrādi siltās telpās, virpo un metina. Viņi ir atraduši tirgū brīvu nišu un prot to izmantot,” brāļus Čākurus uzteic P. Pētersons.
Aizvadītajā 2018. gadā ZS “Kalnstrīķi 1” nosvinēja 25 gadu jubileju. “Abi ar brāli palikām tepat, tēva mājās, nekur pasaulē neaizskrējām,” atceras Jānis Čākurs. “Sākām ar lauksaimniecību, tad pārgājām uz mežizstrādi – līdz 2010. gadam izstrādājām mežus. Bijām paliels kolektīvs – kādi 18 cilvēki. Tad vairāku ārēju faktoru ietekmē mežizstrādi beidzām un sākām ražot detaļas meža tehnikai. Mežizstrādē iegūtās zināšanas pielietojam praksē. Tas arī ir viss mūsu lielais noslēpums.”
ZS “Kalnstrīķi 1” ražo plašu detaļu sortimentu meža tehnikai, piemēram, hārvesteru galvām distosas daļas, dažāda izmēra tapas no rūdītā tērauda, iekrāvēju rezerves daļas un citas. Saražotā produkcija tiek eksportēta, to dara cits uzņēmums Igaunijā.
“Sadarbība ar igauņiem ir ļoti laba. Puse no mēneša apgrozījuma aiziet uz Igauniju. Tas ir tikai loģiski. Esam robežas malā,” piebilst J. Čākurs.

Izvadā uz darbu,
apdrošina veselību
ZS “Kalnstrīķi” ir viens no tiem retajiem darba devējiem Omuļu pusē, kas šo pagasta nostūri notur “pie dzīvības”. Vietējo iedzīvotāju Omuļos palicis ļoti maz.
Valkas novada pašvaldības mājaslapā nekustamo īpašumu piedāvājumā Ērģemes pagastā ir iekļauts arī Omuļu veikals – maza mūra ēka, kas stāv tukša, bez pielietojuma. Ir mainījušies ēkas īpašnieki, un kam šis nekustamais īpašums tagad pieder, “Ziemeļlatvijai” neizdevās noskaidrot.
P. Pētersons šaubās, vai vēl kādreiz šajā namā būs veikals. “Mazumtirdzniecībai Omuļos nav pamata. Iedzīvotāju skaits tur ir pārāk mazs,” piebilst pagasta pārvaldnieks.
Tāpēc arī ZS “Kalnstrīķi 1” savus darbiniekus uz Omuļiem vadā un nodrošina viņiem transportu. J. Čākurs uzskata, ka darba devējam saviem strādājošajiem ir jārada pēc iespējas labāki darba apstākļi. ZS “Kalnstrīķi” darbinieki saņem konkurētspējīgu atalgojumu, viņiem ir veselības apdrošināšanas polises.
Kopumā vērtējot uzņēmējdarbību Ērģemes pagastā, pagasta pārvaldnieks Pēteris Pētersons uzteic vietējās zemnieku saimniecības. Efektīvākai saimniekošanai pagastā izveidota lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kuras pārziņā ir vietējo zemnieku izaudzētās labības pārdošana, minerālmēslu sagāde un tamlīdzīgi jautājumi. “Šāds kooperatīvs ir labs veidojums priekš laukiem, jo ļauj mazajām saimniecībām veiksmīgi attīstīties. Tām nesāp galva, kur kaltēt graudus, par kādu cenu tos pārdot, jo to visu nodrošina kooperatīvs. Zemnieki var darīt savu darbu, audzēt labību,” teic P. Pētersons.
Ērģemes pagastā ir arī pāris kokapstrādes ražotnes, savās izvēlētajās nišās strādā mājražotāji un amatnieki.
Pagastā vēl ir vairāki citi šobrīd neizmantoti nekustamie īpašumi, kas perspektīvā varētu būt pamats jaunai saimnieciskajai darbībai.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pagasts Igaunijas pierobežā visas iespējas vēl nav izsmēlis

Kategorijas