Sporta skolu liktenis pašvaldību rokās

2009. gada 22. jūlijs 13:02

1219

Kamēr Smiltenes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņi uzrāda augstus panākumus sacensībās, tikmēr pašai mācību iestādei jādomā un jācīnās par pastāvēšanu, jo valsts ir būtiski samazinājusi finansējumu sporta skolām.

Smiltenē sporta skola darbojas septiņus gadus. Šajā laikā skolas audzēkņi ieguvuši neskaitāmus apbalvojums gan vietējā, gan pasaules mērogā. Sporta skolā līdz šim bija iespējams trenēties piecos sporta veidos - basketbolā, bmx, riteņbraukšanā, futbolā, vieglatlētikā un volejbolā. Pēc novada reformas paredzēts arī orientēšanās sports.

Skolā līdz šim strādāja astoņi treneri, taču pēc novada reformas klāt nāk arī pagastu sporta darbinieki - Leons Peļņa, Māris Stabiņš, Aldis Lapiņš un Ita Meļķe.

Mācību iestādes liktenis pašreiz ir neskaidrs, jo valsts būtiski samazinājusi finansējumu sporta skolām.

"Pašreiz vēl nekas konkrēti nav zināms. Līdz šim mums bija 11 slodzes uz treneri, taču pēc projekta, kas stāsies spēkā 1. septembrī, sanāk, ka mums paliek tikai 3,1 slodze uz treneri visa novada robežās," informē Smiltenes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolas direktors Ivars Joksts.

Viņš norāda, ka valsts solījusi dot 50 procentus no nepieciešamā finansējuma. Otra puse būtu jāmaksā pašvaldībai. Valsts uzstādījums ir tāds - pašvaldības sporta skolas ir dibinājušas, lai tās arī mēģina uzturēt un nodrošināt.

"Šobrīd diemžēl ir tā, ka valsts ir iedevusi tikai nedaudz virs 30 procentiem no nepieciešamā finansējuma. Ja pašvaldība radīs iespēju iedot 50 procentus, tad mēs vēl spēsim izdzīvot, bet ja nē - situācija būs bēdīga, jo būs jāsamazina treneru skaits. Ja viņi piekritīs strādāt mazāku slodzi, par zemāku samaksu, tad darbs turpināsies kā līdz šim, ja nē, iespējams, nāksies dažas sportistu grupas apvienot," norāda I. Joksts.

Sporta skolas direktors atklāj, ka situācija varēja būt vēl sliktāka.

„Pateicoties aktīvai Sporta izglītības iestāžu direktoru padomei un tās vadītājai Diānai Zaļupei, esam panākuši tādu finansējumu, kāds ir pašreiz. Ja paši nebūtu aktīvi darbojušies, pieļauju, ka situācija būtu vēl sliktāka," atklāj I. Joksts.

Viņš piebilst, ka novada domes vadība par situāciju ir informēta un solījusi šo jautājumu sākt risināt nākamnedēļ.

Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis norāda, ka novada dome noteikti meklēs risinājumu šai problēmai.

"Skaidrs, ka tādu finansējumu, kāds bija līdz šim, mēs nespēsim iedot, taču noteikti meklēsim risinājumu, lai varētu nodrošināt sporta skolas eksistenci. Tas pats attiecas arī uz mūzikas un mākslas skolām. Nepieļausim, ka šīs skolas likvidē, jo pēc tam izveidot un atjaunot kaut ko būs ļoti grūti," norāda. A. Mežulis.

Pašreiz bērniem un jauniešiem, kuri mācās Smiltenes sporta skolā, jāmaksā divi lati mēnesī. Gadā - 20 lati.

"Šogad varbūt nedaudz pacelsim mācību maksu, taču tas neko būtiski neizmainīs, jo vecāki nespēs samaksāt tik daudz, lai nodrošinātu pedagogu algas. Un ne vienmēr talantīgākie sportisti nāk no turīgajām ģimenēm," stāsta I. Joksts.

Viņš norāda, ka gadījumā, ja sporta skola nespēs darboties līdzekļu trūkuma dēļ, zaudētāji būs ne tikai mācību iestādes treneri un vadība, bet sabiedrība kopumā, jo nebūs vairs, kur nodarbināt bērnus.

Sporta skolas direktors norāda, ka darbs arī vasarā ne uz mirkli nav apstājies. Notiek gan sacensības, gan treniņi.

Sporta skolā jau vairākus gadus basketbolā trenējas Matīss. Nākamgad viņš sporta skolu absolvēs.

„Mācības turpināšu arī tad, ja mācību maksa tiks palielināta, taču zinu daudzus, kas apsvērs, vai turpināt trenēties, jo to nevarēs atļauties. Bērniem no laukiem būs visgrūtāk. Domāju, ka šajā situācijā nauda skolas finansējumam būtu jāatrod gan valstij, gan pašvaldībām, jo, ja bērniem un jauniešiem nebūs nekādas nodarbes, viņi klaiņos pa ielām," uzskata Matīss.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sporta skolu liktenis pašvaldību rokās

Kategorijas