Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Novads, kas atklāja 100 darbu Latvijai maratonu

Sandra Pētersone
Laikraksta arhīvs

2019. gada 5. marts 09:58

291
Novads, kas atklāja 100 darbu Latvijai maratonu

Ar 14 vides sakopšanas darbiem Strenču novads ir līderos – otrajā vietā aiz Valmieras – vides iniciatīvā “100 darbi Latvijai”.

Šo iniciatīvu 2016. gadā uzsāka pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “ZAAO” ar mērķi apvienot iedzīvotāju zināšanas, čaklās darba rokas un resursus, lai līdz Latvijai nozīmīgai jubilejai – 2018. gada 18. novembrim – kopīgiem spēkiem paveiktu vismaz 100 nozīmīgus darbus vides labiekārtošanā, izdaiļošanā un arī vides izglītībā.

Iesaistās vairāk nekā 200 cilvēku
Aizvadītajā nedēļā Strenčos ieradās vides iniciatīvas “100 darbi Latvijai”, uzņēmuma “ZAAO” pārstāve vadītāja Dženita Katiša, lai pateiktos darbu veicējiem.
Viņai personīgi Strenču novads labi palicis atmiņā divu faktu dēļ. “Mēs ļoti nesalīdzinām, kurš novads paveikto darbu skaita dēļ ir pirmajā vietā un kurš otrajā, bet tā ir, ka otrs lielākais darbu skaits šajā vides iniciatīvā ir pieteikts Strenču novadā. Vēl Strenču novads izcēlās ar to, ka, tikko mēs atklājām  vides iniciatīvu “100 darbi Latvijai”, pirmais iesniedza paveiktu darbu – Birzītes atjaunošanu Strenčos, un tajā piedalījās trīs kori. Šīs divas lietas Strenču novadu padarīja mums redzamu. Ja mums jāstrādā ar daudzām pašvaldībām, tad ir kaut kas tāds, kas izceļ vienu vai otru. Jāuzteic arī tas, ka Strenču novadā vides iniciatīvas darbos piedalījās daudz cilvēku. Ir prieks, ka varam pateikties katram no viņiem individuāli,” teic Dž. Katiša.
Pateicību par nesavtīgu piedalīšanos un vērtīgu ieguldījumu Latvijas valsts simtgadei veltītajā vides iniciatīvā “100 darbi Latvijai” saņems ikviens darbu darītājs, kuri Strenču novadā pavisam ir vairāk nekā divi simti, teic Ginta Gailīte, Strenču novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste.
“Paldies ikvienam! Mēs kopā paveicām daudz. Paldies akcijas organizatoriem, kuri rosināja, mudināja un iedvesmoja,” pašvaldības vārdā teic G. Gailīte.
Gana daudz projektu –  deviņus –  pēdējo triju gadu laikā, kopš uzsākti 100 labie darbi Latvijai, īstenojusi Strenču novada pašvaldība, tās darbu augļus gan vietējie iedzīvotāji, gan novada viesi var redzēt pārsvarā Strenču un Sedas pilsētās.

Pašvaldība aiz sevis
atstāj zaļas pēdas
“Iekrāsosim Strenčus!” Šādi ir nodēvēts projekts, kurā Meža dienās 2016. gadā Strenču novada pašvaldības darbinieki un deputāti papildināja dekoratīvos stādījumus ar kalnu priedēm un  vasarzaļajiem rododendriem, bet nākamajā gadā pie novada  domes galvenās ēkas Strenčos, Valkas ielā 16, iestādīja 28 dažādu sugu priedes un egles.  Projektā “Simtgades ozolu stādīšana” Strenču novads kļuva bagātāks par četriem  piramidālajiem ozoliem, tie par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadskārtai iestādīti visās novada administratīvajās teritorijās. Ozolu stādīšanā piedalījās vietējo pārvalžu vadītāji, darbinieki un iedzīvotāji.
Pēc Strenču novada pašvaldības pasūtījuma Strenčos un tuvējā piepilsētas mežā ir labiekārtota un sakopta Gaujas dabas taka, tāpat arī radīta ērtāka piekļuve Gaujai Strenčos, upes krastā izveidojot jau­nus infrastruktūras objektus un atjaunojot esošos. Vēl viens pašvaldības  darbs Latvijai, ko Strenčos redz ikviens caurbraucējs, ir atjaunots vēsturiskais  tirgus laukums Valkas ielas malā. 
Pašvaldība vides iniciatīvā “100  darbi Latvijai” pieteica arī koka skulptūru parka veidošanu Strenčos, Gaujmalā, netālu no plostnieka skulptūras, un “Zaļās Oāzes” ierīkošanu Strenču centrā, kur skvērā aiz pašvaldības ēkas Rīgas ielā iestādīti augļu koki un ogulāji un izveidoti pastaigu celiņi.
Projektā “Par sakoptu Sedas pilsētu” novada dome sarīkoja  dažādus vides izglītības pasākumus un projektus ar mērķi informēt iedzīvotājus par videi draudzīgu saimniekošanu un atgādināt, ka rūpes par dabu ir rūpes pašiem par sevi. Tas tāpēc, ka pēc pašvaldības novērojuma Sedas pilsētā atkritumu apsaimniekošanas sistēma reālajā dzīvē darbojas vāji: atkritumu konteineri pildās salīdzinoši lēnāk un daudz mazākā apjomā kā citviet, pilsētas nomalēs un piepilsētas teritorijā gadiem ilgi un pastāvīgi no jauna veidojošās nesankcionētās sadzīves atkritumu izgāztuves.

Malā nepaliek
iedzīvotāji un slimnīca
Savu artavu 100 darbiem Latvijai devušas arī Strenču  novada iestādes un biedrības. Tā, piemēram, Strenču novada vidusskola sadarbībā ar novada domi un kultūras centru iestādīja 46 tūjas  represēto piemiņas vietā pie Strenču stacijas.
Savukārt aktīvās atpūtas parka “Birzīte” atjaunošana Strenču pilsētā ir  iedzīvotāju grupas veikums.  2016. gada 4. maijā, Baltā galdauta svētkos, Strenču, Smiltenes un Beverīnas novada priekšsēdētāji un visu trīs novadu koru dalībnieki parkā iestādīja 20 jaunus bērziņus.
Biedrības “Esam Jērcēniem” devums vides iniciatīvā “100 darbi Latvijai” ir trīs īstenoti projekti: daudzdzīvokļu namu pagalma labiekārtošana Jērcēnos, alejas sakopšana uz Kaņepju dižozolu Jērcēnu pagastā kopā ar mednieku biedrību “Jērcēni” un  Jērcēnmuižas pagalmā augošās lielās egles izrotāšana ar Ziemassvētku lampiņu virtenēm.
Valsts SIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” personāla un pacientu paveiktais darbs ir  simtgades ozols un liepu aleja, iestādot slimnīcas parkā par godu Latvijas simtgadei vienu ozolu un 60 jaunu liepu aleju.

Kategorijas

Kategorijas