Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kā izmantot garantiju, ja čeks izbalējis?

Kā izmantot garantiju,  ja čeks izbalējis?

“Pirms nepilna gada pirkām LED spuldzes, un pārdevēja pieteica, lai saglabājam čeku – spuldzēm ir divu gadu garantija. Tagad vajadzētu to izmantot, bet čeks nav lietojams – teju visa tinte uz tā izdzisusi un vairs nekas nav salasāms,” pieredzē dalās laikraksta lasītāja.
“Glabāju visus svarīgos čekus atvilktnē, atsevišķā aploksnē, tātad dienasgaisma tiem klāt netiek. Kā man citādi tos glabāt, lai saglabātu vēlākai izmantošanai, ja radīsies tāda nepieciešamība? Vai vispār ir kādas valstiskas prasības, kas regulē, cik noturīgai jābūt tintei uz čekiem? Jo, paskatoties arī citus čekus (par daudz vērtīgākiem pirkumiem), vērojama tāda pati tendence. Tas nozīmē, ka nekādu garantiju es izmantot nevarēšu, ja vajadzēs. Kā rīkoties turpmāk?” jautā lasītāja. Tāpat jautājumi rodas – ko darīt, ja ir čeki, kas jāglabā grāmatvedības arhīvā vairākus gadus?
Atbild Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Santa Zarāne.
No patērētāju tiesības regulējošiem normatīvajiem aktiem izriet, ka patērētājam, iesniedzot pārdevējam prasību par līguma noteikumiem neatbilstošu preci, jāpievieno darījumu apliecinoša dokumenta kopija, savukārt, ja tiek veikta naudas atmaksa, kā arī garantijas remonta veikšanai jābūt čeka oriģinālam. Līdz ar to iesakām glabāt čekus tumšā, sausā vietā, kā arī papildus tos nokopēt vai nofotografēt, lai tomēr būtu iespēja nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savas patērētāja tiesības. (Vēl viens veids, kā saglabāt čeku informāciju redzamu, ir maksājumu apliecinošos dokumentus noskenēt un glabāt datora atmiņā tūlīt pēc tam, kad darījums ir noticis. To iesaka pieredzējušākie čeku glabātāji – red.)
Ja čeka oriģināls ir izbalējis (bet var atpazīt pārdevēja rekvizītus vai tamlīdzīgi), arī pārdevējam/garantijas devējam par to būtu jāuzņemas atbildība – cik kvalitatīva/ilgnoturīga krāsa tiek izmantota, jo to neregulē normatīvie akti – un jāvienojas par risinājumu, lai tā nenotiktu turpmāk.
Savukārt čeka kopiju izgatavošanu un izmantošanu, grāmatvedības dokumentācijas kārtošanu, tajā skaitā darījumu apliecinoša dokumenta izsniegšanu, kopiju izgatavošanu, kā arī anulēšanu regulē normatīvie akti, kuru uzraudzība ietilpst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kompetencē.
Kases aparātu speciālisti norāda, ka risinājums ir kases čeku lentes vai termoprintera uzstādīšana kases aparātā. Tiesa gan, tie jau ir lielākajā daļā mūsdienu aparātu. Printeris netērē tinti, jo tie informāciju uz čekiem iededzina. Kases aparātos var uzstādīt arī stingrās noturības lentes. Tās gan ir daudz dārgākas, bet čeka drukātājs būs drošs, ka klients arī pēc gada nesūdzēsies, ka čeks ir izdzisis, vēsta portāls “Lsm.lv”.

Jaunais īpašnieks
īrniekus izlikt nedrīkst

“Uz mūsu mājas ir izkārtne, ka ēku, kurā ir vairāki īres dzīvokļi, pārdod. Vai likums vēl sargā denacionalizētajos namos dzīvojošos? Agrāk viņus nevarēja izlikt bez līdzvērtīgas dzīvestelpas ierādīšanas. Kā ir tagad? Kādos gadījumos mājas saimnieks īrniekus tomēr var izlikt, neko neierādot?” vaicā kāda satraukta iedzīvotāja.

Atbild Liepājas pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldes Mājokļu nodaļas vadītāja Maija Frīdmane.
Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8. pantu, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Tātad, ja persona ir noslēgusi īres līgumu, tad tas ir saistošs arī jaunajiem īpašniekiem, un, ja vien pašā līgumā nav paredzēta iespēja šo līgumu vienpusēji lauzt, tad jaunajiem īpašniekiem nav juridisku tiesību bez tiesas sprieduma izlikt īrnieku no attiecīgajām telpām. Ja jaunais īpašnieks šādi rīkojas, tad tas būtu uzskatāms par patvarību, par ko ir paredzēta kriminālatbildība.
Dzīvojamās telpas īres līgumu pirms termiņa var izbeigt un īrniekus var izlikt (tikai tiesas ceļā), ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus ir parādā īres un citus maksājumus (28.2. pants) vai pārkāpis dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus (28.1. pants).
Ja īpašnieks vēlas paaugstināt īres maksas peļņas daļu, īpaši svarīgs ir likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 13. pantā noteiktais: “Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties.”
Ja dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēta iespēja līguma darbības laikā paaugstināt dzīvojamās telpas īres maksu, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par tās paaugstināšanu, ja vien īres līgumā nav noteikts citādi. Brīdinājumā norādāms īres maksas paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums.
Strīdus, kas rodas par dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanu, izšķir tiesa.
Ja īrnieks atbilst personu lokam, kam pašvaldība sniedz palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, ir iespējams vērsties pašvaldībās, lai kārtotu jautājumus par pašvaldības dzīvokļa īri.