Garlaicību nemīl pat sirmā vecumā

2019. gada 8. marts 09:50

720

SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” Sociālās aprūpes nodaļā mājvietu guvuši sirmgalvji no dažādām Latvijas vietām. Katram ir savs dzīves gājums, bagāža ar atmiņām un stāstiem, arī veselības problēmas. Neskatoties uz to, ka spēka vairs nav kā jaunībā, matos sirmums, šie cilvēki nemīl garlaicību. Jau trešo gadu ik trešdienu vairāki Sociālās aprūpes nodaļas iemītnieki apmeklē vokālā ansambļa “Atvasara” nodarbības. Dziesma ne tikai vieno, arī dziedē un piešķir ikdienai prieku.

“Laikā, kad strādāju, zināju, ka manas mājas kādreiz būs pansionāts. Tāpēc jau tolaik braukāju pa pansionātiem un skatījos, kādi tur apstākļi, bet nekad nedomāju, ka tas būs tik tālu. Pati esmu no Bauskas puses. Tāda pansionāta kā Smiltenē, man šķiet, Latvijā otra nav. Ansamblī dziedu jau no tā pastāvēšanas pirmās dienas. Skaidrs, ka mēs priecājamies par šo iespēju. Garlaicību nemīlu it nemaz, un man ļoti patīk dziedāt. Esmu dziedājusi dažādos ansambļos un baznīcas korī. Tagad man patīk jautras un nerātnas dziesmas, tās dikti saldās ‒ ne visai. Vēl man patīk apgūt repertuāru, ko vēl nezinu. Tiklīdz esmu iemācījusies dziesmām vārdus, tās sāk kļūt garlaicīgas. Vēl man patīk adīt, bet to par darbu neuzskatu, tas ir vaļasprieks. Adu cimdus, zeķes, džemperus. Bet šeit par daudz labi mūs uztur, vairs džemperi nav jāada,” laikrakstam stāsta SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” Sociālās aprūpes nodaļas iemītniece Aina Dzīvīte.
Nodaļas sociālā darbiniece Anita Bušmane stāsta, ka, pirms vairākiem gadiem sākot strādāt SIA “Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca” un raugoties, kā piesātināt senioru ikdienu, kopā ar sociālo rehabilitētāju Aivu Bērziņu prātoja par ansambļa izveidi. “Sapratām, lai to izdarītu, mums ir nepieciešami instrumenti un pedagogs. Sākām skatīties, kur varētu iegūt klavieres, tā caur paziņām un draugiem nonācām līdz Aijai Zeibotei. Viņa teica – man ir klavieres, brauciet pakaļ! Tad uzrunājām Smiltenes mūzikas skolas skolotāju Līgu Kļavu. Sākām ar četriem dalībniekiem, bet tagad sastāvs kļuvis lielāks. Vērojot dalībniekus, apzinos, cik pareizs bija solis par ansambļa izveidi, jo mēģinājumi un koncerti satuvina, izdziedoties uzlabojas garastāvoklis,” stāsta A. Bušmane.
Trešdien, 6. martā, Sociālās aprūpes nodaļas vokālā ansambļa “Atvasara” dalībniekiem bija ne vien mēģinājums, bet arī svētku reize. Saposušies, līksmi un skanīgi tie sniedza koncertu Sieviešu dienas noskaņās pārējiem sirmgalvjiem un nodaļas darbiniekiem. Līdzās dziedošajām seniorēm bija arī kāds kungs – Dzintars Siliņš. Viņš ansamblim pievienojās nedaudz vēlāk. Dzintars dziedājis skolas laikā, taču pansionāta ansamblī piedalīties uzrunāja dziedošās pensionāres, kas kungu bija noskatījušas. “Sākumā dziedāja vēl citi vīrieši, bet nu esmu palicis vienīgais. Man patīk repertuāra izvēle, tās ir vecās un visiem labi zināmās dziesmas. Uz operu mēs nepretendējam. Galvenais, ka var kliedēt garlaicību un iepriecināt citus. Ja būtu vēl kāds pulciņš, noteikti iesaistītos,” pēc koncerta saka Dzintars no Zaubes pagasta.
Senioru vokālā ansambļa “Atvasara” vadītāja Līga Kļava atklāj, ka viņa mīl bērnus un vecus cilvēkus. Tieši tāpēc viņa piekrita piedāvājumam vadīt dziedāšanas nodarbības pansionātā, taču nenojauta, ka senioriem tik ilgi gribēsies dziedāt. “Protams, katrs cilvēks ir dažāds, ar savām veselības problēmām un spējām. Dziedam, kā varam, lielas prasības neizvirzot. Viņi labprātāk izvēlas savas jaunības repertuāru, ko respektēju,” teic pedagoģe L. Kļava.
Viņa atklāj, ka mēģinājumi nesastāv tikai no dziedāšanas, tikpat svarīgas ir sarunas. Dažkārt arī jāparaud. “Bet, lai nebūtu jāraud, mēs dziedam. Tā latviešu tauta jau izsenis ir darījusi. Jāteic, ka ansambļa dalībnieki ir ļoti paklausīgi. Atšķirībā no bērniem, seniori nav jātur zem kontroles, te viss notiek organiski,” atklāj ansambļa vadītāja. Retu reizi L. Kļavai ir nācies atcel iknedēļas mēģinājumu, jo saslimis mazbērns. Tad Sociālās aprūpes nodaļas iemītnieki saskumst, jo katra tikšanās ir ļoti gaidīta. “To jūt! Tieši tāpēc pēc mēģinājumiem mani pārņem labi padarīta darbiņa sajūta. Tas ir daudz, ja vari sniegt prieku otram,” saka L. Kļava.
Jāpiebilst, ka bez ansambļa senioriem ir vēl citas aktivitātes, kurās iesaistīties. A. Bērziņa pasniedz radošās darbnīcas, regulāri notiek koncerti, ciemos nāk skolēni, pirmsskolas vecuma bērni, radošas un spilgtas personības. Starptautiskajā sieviešu dienā, 8. martā, par svētku noskaņām senioriem gādās skaistumkopšanas salona “Tom Džī” profesionāļu komanda.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Garlaicību nemīl pat sirmā vecumā

Kategorijas