Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pēc vienpadsmit ārvalstīs pavadītiem gadiem biznesa iespējas saredz Latvijā

Santa Sinka

2019. gada 15. marts 09:46

3846
Pēc vienpadsmit ārvalstīs pavadītiem gadiem biznesa iespējas saredz Latvijā

Pēdējā piecpadsmitgadē tūkstošiem latviešu ir nopirkuši vienvirziena biļeti, lai dotos peļņā uz ārzemēm, kur laika gaitā izveidojuši ģimeni un uz Latviju atbrauc vien apciemot savus radiniekus. Vienpadsmit gadus tā darīja arī SIA “BESTINVEST” īpašnieks, blomēnietis Jānis Savielis, kurš savulaik pameta darbu ģimenes uzņēmumā, lai sekotu saviem sapņiem. Lielāko prombūtnes laiku J. Savielis gan kā projektētājs, gan būvnieks strādāja dažādās vietās Norvēģijā, bet gadu ‒ Spānijā. Ar viņu kopā bija arī ģimene. Pirms diviem gadiem J. Savielis kopā ar sievu Lieni Annu Dembergu, bērniem Ralfu un Eniju pieņēma lēmumu atgriezties Latvijā, jo te saredzēja potenciālu un attīstības iespējas. Ārvalstīs uzkrātā darba pieredze un zināšanas ļāvušas ne vien paplašināt savu redzējumu, bet arī mainījusi domāšanu, kas atspoguļojas gan profesionālajā darbībā, gan privātajā dzīvē.
“Ziemeļlatvija” ar J. Savieli tikās Blomes pagastā, viņa brāļa Kaspara Savieļa vadītā uzņēmuma “KM BUILDING” telpās, kur uzsācis ražot “trijstūrīšus”, kas ir paša izdomāts apzīmējums gataviem koka būvelementiem, kas tiek ražoti ar zoboto metāla plākšņu (naglu-plašu) savienojumiem. Skandināvijā tā ir ikdiena, ka arhitekti un būvnieki lieto gatavus koka būvelementus (kopnes, rāmjus, sijas, sienas) ēku projektēšanā un būvniecībā. J. Savielis ir pārliecināts, ka drīz arī Latvijā tā būs, jo esot daudz priekšrocību koka konstrukciju aizvietošanai ar gataviem koka būv­elementiem, tos var izmanot gan jaunbūvēs, gan atjaunojamās ēkās. Izrādās, ka ar kokmateriāliem un būvniecību blomēnietim ir sena saistība. Vēl pirms J. Savieļa brālis uzsāka guļbūves ēku būvniecību, viņu tēvam Blomē piederēja zāģētava, kurā arī apgūtas pirmās iemaņas un darba specifika.

- Kas tevi pamudināja doties uz Norvēģiju?
- Strādāju pie tēva par zāģētavas pārvaldnieku ‒ gan kā labā roka, gan kā kreisā kāja. Man patika būt daļai no tā visa. Ar laiku iestājās darba rutīna un papildu tam ‒ ekonomiskā krīze, kas skāra ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus. Kā projektu vadītājs Norvēģijā saņēmu lielu pasūtījumu mājas būvniecībai. Kad projekts tika pabeigts, sapratu, ka Latvijā nav vērts atgriezties. Ekonomikai joprojām bija lejupslīde, bet Norvēģijā ‒ iespējas nopelnīt. Sāku sniegt būvniecības pakalpojumus vietējiem. Man bija viena līdz divas brigādes no Latvijas. Veicām visdažādākos uzlabošanas darbus, ēku rekonstrukciju un būvniecību. Tēva uzņēmumā gūtā pieredze bija ļoti noderīga, jo Norvēģijā ir ļoti daudz koka ēku. Priekšrocība bija arī tā, ka spēju ātri reaģēt un vēl – latvieši vispār ir ļoti elastīgi. Sākumā tie bija vienkāršāki darbi, bet vēlāk jau ‒ sarežģīti projekti. Bergenas centrā uzcēlām arī vienu jaunbūvi, bet vēl vienu māju atjaunojām. Rezultāts bija labs, klienti apmierināti. Paralēli tam veidoju rasējumus un vizualizācijas. Tie vairāk bija kā atsauksmes darbi. Viena kalnu kūrorta īpašnieks piedāvāja izstrādāt attīstības vīziju. Mans uzdevums bija parādīt, kā apgabals varētu izskatīties pēc desmit, piecpadsmit gadiem. Daudzi ir teikuši, ka man patīk raudzīties tālu nākotnē. Tā teikt, reāls mākoņu bīdītājs, bet daudziem tās idejas patīk, jo iedodu vīziju un mērķi, kurp jāiet. Par to piedāvājumu biju sajūsmā, jo tas ir katra arhitekta, dizainera sapņu darbs. Tur bija, kur izpausties. Šim darbam veltīju pusotru gadu, projektējot jaunas slēpošanas trases, dzīvokļus piecstāvu ēkai, baseinu, esošo apartamentu pārbūvi. Attīstības plāns bija uzlikts ne tikai uz papīra, par to arī izveidoju filmiņu.
Strādājot Norvēģijā, sapratu vienu būtisku lietu, centos nevienam neatteikt, jo, ko nevarēju izdarīt pats, piesaistīju speciālistu no malas. Tāpēc arī jauni projekti sāka krist čupiņā viens pēc otra.

- Taču skatījumu uz dzīvi izmainīja nodzīvotais gads Spānijā, kurp devāties visa ģimene. Kāpēc tieši Spānija?
- Ideja par Spāniju radās spontāni. Man bija svarīga saule, bet sieva sirdī ir spāniete. Uz Spāniju devāmies, nezinot, kur dzīvosim un cik ilgi paliksim. Sakrāmējām mantas un devāmies ceļā. Viena no manām priekšrocībām, kāpēc tā varu ceļot pa pasauli, esmu nodrošinājis to, ka izdzīvošanai varu nopelnīt, strādājot pie datora, neatkarīgi no tā, kur tas atrodas – Spānijā, Itālijā, Norvēģijā vai Amerikā. Tolaik tas šķita kā liels pluss, ka neesmu piesiets nevienai vietai. Bet negatīvā puse bija tā, ka esmu radošais praktiķis. Man nepatīk ilgstoši strādāt pie datora. Uz datora varu izveidot visu, kas nepieciešams, bet materiālu nejūtu. Man vajag arī fizisku darbu, tās ir pavisam citas sajūtas. 
Sākotnēji nedomājām, ka Spānijā nodzīvosim tikai gadu. Saule, veselīgais ēdiens un fiziskās aktivitātes deva tādu enerģiju kaut ko darīt un attīstīties, bet tur uz vietas bija milzīgs bezdarbs. Paralēli darbam pie datora sāku nodarboties ar meditāciju un dzīves jēgas meklējumiem, līdz nonācu pie secinājuma, ka Latvijā ir palikušas neīstenotas idejas. Savukārt sieva aizrāvās ar veselīgu uzturu. Tagad ģimenē esam atteikušies no E vielām, gaļas, piena produktiem. Radās pavisam cits skatījums uz dzīvi. Protams, varējām izvēlēties starp Latviju un Norvēģiju, no kurienes joprojām saņemu pasūtījumus, jo vislabākā reklāma ir apmierināti klienti, kas savukārt tevi iesaka tālāk. Norvēģijā man nav nepiepildītu sapņu, šeit gan. Un pēc tik ilgiem ārzemēs nodzīvotiem gadiem diemžēl sāka zust psiholoģiskā saikne ar Latviju, radi kļuva arvien formālāki.
Latvijā atgriezāmies visa ģimene, dzīvojam Valmierā, kur atrodas arī neliels birojs, bērni apmeklē skolu, taču ražošanas process notiek Blomē. Saredzu šajā jomā attīstības iespējas.

- Tu iededzies par to, ko dari, jo tas tev ir vairāk kā tikai bizness. Pastāsti, kādas priekšrocības tu saredzi tam, ar ko šobrīd nodarbojies, un kāda ir perspektīva?
- Kā galveno priekšrocību es saredzu to, ka, iekļaujot koka būvelementus būvju mājas projektā, telpas var izveidot lielākas, plašākas. Viesistaba zem otrā stāva tagad var būt vismaz sešus metru plata bez balstiem, un griesti nevibrēs, kad otrā stāvā bērni lēkās pa grīdu. Montāžas efektivitāti būvlaukumā nodrošina tas, ka koka būvelementi jumta izbūvei var ietvert sevī gan grīdas sijas, gan jumta krēslu, gan spāres. Ar vienu elementu ir iespējams izveidot visas daļas. 100 kvadrātmetru lielai mājai elementus ar otro stāvu un jumta konstrukciju var samontēt pa vienu dienu. Koka būvelementi ietver sevī optimālo materiālu apjomu, jo visi aprēķini tiek veikti ar specializētu programmu, kuras uzdevums ir veikt precīzus aprēķinus ar maksimāli maziem resursiem un izveidot precīzus rasējumus ražošanai un montāžai. Uzņēmums ir saņēmis atbilstības sertifikātu, ka projektēšanas, ražošanas kvalitātes kontroles process atbilst Eiropas līmeņa kvalitātes un drošības standartiem.  Mūsu trijstūrīši var tikt marķēti ar CE marķējumu un pielietoti visā Eiropas Savienības teritorijā, kā arī Skandināvijā. Atgriežoties Latvijā, pirmais, ko atsāku, bija sniegt pakalpojumus būvprojektu izveidē legalizācijām, izmaiņām, pārbūvēm, jaunbūvēm, Eiropas naudas apguvei, detalizācijām. Lai arī daudz sanāk projektēt, strādājot pie datora, tomēr ļoti patīk dzīvais ražošanas process, patīk būt ražotnē, tāpēc radās doma uzsākt ražot un ne tikai eksportam, bet arī kaut ko, kas dotu Latvijai pievienoto vērtību.
“Trijstūrīši” un Blome man bija loģiska izvēle, jo, pirmkārt, koku izjūtu kā savu trešo roku un pārzinu tā konstrukcijas un būvprojektu izveides procesus, otrkārt, gatavie koka būvelementi jeb “trijstūrīši” ir ne tikai efektīvs, elastīgs būvniecības veids un uzlabo būves kvalitāti kopumā, bet arī prasa apgūt jaunas zināšanas, prasmes, tehnoloģiju un ir ļoti atbildīgs process.
Treškārt, Blomē ir ērta ražošanai gatava infrastruktūra, jo tur jau daudzus gadus saimnieko brāļa Kaspara uzņēmums “KM BUILDING”, ražojot kvalitatīvas guļbūves. “Trijstūrīšos” izmantojam tikai sertificētu izejmateriālu, ko pērkam no apkārtnē esošiem ražotājiem, kuri veic korektas un savlaicīgas piegādes. Lai klientiem atvieglotu ikdienu, mēs nodrošinām pilnu pakalpojumu ciklu – projektēšanu, ražošanu un montāžu. Lai varētu uzsākt ražošanu, vajadzēja ieguldīt diezgan lielus laika un finanšu resursus, lai izburtos visam cauri un nokomplektētu vajadzīgos elementus. Tagad tas ir izdarīts un izjūtu gandarījumu par to, ka varu Latvijā attīstīt būvniecības veidu, kas uzlabos celtniecību kopumā. Mans mērķis ir panākt, ka katrs projektētājs un būvnieks, pirms uzsāk darbu pie jebkādu koka konstrukciju plānošanas vai izveides, apzināsies, kādas ir priekšrocības, ja viņš to darīs ar “trijstūrīšiem”.