Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pašvaldība cer atrast jaunu saimnieku Ozolu sākumskolas ēkai

Inga Karpova

2019. gada 19. marts 09:23

516
Pašvaldība cer atrast  jaunu saimnieku  Ozolu sākumskolas ēkai

“Ziemeļlatvijas” rīcībā nonākusi informācija, ka Valkas novada dome iecerējusi pārdot Ozolu sākumskolas ēku Zvārtavas pagastā. Vai tas atbilst patiesībai, jautājām pašvaldības vadītājam Ventam Armandam Krauklim.

“Ziemeļlatvija” atgādina, ka novada dome jau ir pieņēmusi lēmumu, ka ar 1. jūniju Ozolu sākumskola tiek slēgta. Novada domes Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājs Rolands Rastaks informē, ka pašlaik Ozolu sākumskolā mācās septiņi skolēni, bet pirmsskolas izglītības grupu, kas arī atrodas šajā ēkā, apmeklē astoņi bērni. Izglītības iestādē strādā pieci pedagogi, bet kopumā darbinieku pedagoģiskās slodzes ir mazākas par trim. Aprēķināts, ka, slēdzot Ozolu sākumskolu, valsts iegūs viena pedagoga slodzi. No 1. jūnija pašvaldība visiem darbiniekiem uzteiks darbu. Skolēniem būs jāizvēlas, kurā mācību iestādē turpināt izglītošanos, bet bērnudārza audzēkņi juridiski būs Vijciema sākumskolas paspārnē, bet fiziski pirmsskolas izglītības grupa atradīsies pagastā uz vietas. R. Rastaks stāsta, ka pašlaik tiek skatīts variants, ka bērnudārza grupa no Ozolu sākumskolas ēkas pārcelsies uz Mierkalna tautas nama pirmā stāva telpām. Vijciema un Zvārtavas pagasta pārvalžu vadītājs Valdis Šaicāns pašlaik veicot aprēķinus par kosmētiskā remonta izmaksām. Līdz šim telpām jau ir nomainīti logi un uzstādīti jauni radiatori, bet vēl būs no jauna jāierīko bērnu tualete (to prasa normatīvie akti), kā arī jāiegulda līdzekļi jaunu mēbeļu, piemēram, bērnu gultu iegādē. Veicot pagasta iedzīvotāju aptauju, visticamāk, rudenī pirmsskolas izglītības grupu varētu apmeklēt vairāk bērnu – vismaz 11. R. Rastaks skaidro, kad viss tiks paveikts un pirmsskolas izglītības grupa pārcelta uz jauno vietu, tad arī pašvaldība darbā pieņems pirmsskolas izglītības grupas skolotāju un vēl vienu palīgu. R. Rastaks cer, ka bērniem jaunās telpās klāsies labi, jo ēkas otrajā stāvā atrodas tautas nama izremontētā zāle, turklāt bērniem būs atsevišķa ieeja. Savukārt, lai skolas ēku pasargātu no vandaļiem, to uzmanīs algots strādnieks. R. Rastaks uzskata, ka iecere pārdot skolas ēku nav peļama, jo pašlaik novada domei pašai nav plāna, kā to varētu izmantot. Ir jāmeklē visas iespējas, lai tā nestāvētu tukša ar aizsistiem logiem. R. Rastaks atzīst, ka šodien nav viegli izdomāt, kā izmantot bijušās skolas ēkas. Amatpersona norāda, vai būtu labāk, ka Ozolu skolu piemeklētu līdzīgs liktenis, kā, piemēram, tas notika ar Brantu skolu. Tikai pēc daudziem gadiem ēka atdzims, jo pazīstamā Blomes pagasta uzņēmēja Ilze Briede bijušajā skolā veidos Saimnieču skolu. Savukārt pozitīvs piemērs skolas ēkas izmantošanā ir stāsts par Birzuļu skolu. Tā atrodas senatnīgā muižas kungu mājā, kur pašvaldība ierīkoja Smiltenes novada muzeju.
Novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atzīst, ka par Ozolu skolas iegūšanu savā īpašumā interesi izrādījis latviešu komponists Jānis Lūsēns. Pašvaldība ir saņēmusi J. Lūsēna iesniegumu, bet diemžēl viņš nesen esot zvanījis V. A. Krauklim un lūdzis novada domei atlikt šī jautājuma izskatīšanu, jo vēl nav īsti pārliecināts, vai patiešām viņš to vēlas darīt. Pašvaldības vadītājs norāda, ka jebkurā gadījumā ēkai tiks meklēts jauns īpašnieks.
“Ja nesanāks darījums ar Jāni Lūsēnu, tiks meklētas jaunas ieceres. Komponists bija iecerējis skolā ierīkot savu mūzikas un mākslas centru, bet ļoti iespējams, ka tā nenotiks. Ja šī ideja īstenotos, tas būtu kolosāls ieguvums visam reģionam. Nevēlos gari to komentēt, bet ir daudz apstākļu, kāpēc tā. Pilnībā cerību neesmu atmetis, jo šis plāns nav radies tukšā vietā. Ar komponistu par tādu iespēju esmu runājis ilgi, saprotot, ka agri vai vēlu Ozolu skola vairs nepastāvēs. Tā būtu bijusi fantastiska iespēja, jo skolā notiktu bērnu nometnes. Jānis Lūsēns ir viens no Latvijas TOP komponistiem, un tas šim plānam iedotu papildu attīstību, nevis eksistēšanu. Komponistam patīk vieta, kur atrodas skola. Viņš visu smalki ir izpētījis,” stāsta V. A. Krauklis.