Saeima atbalsta strīdīgo un sabiedrībā pretrunīgi vērtēto priekšlikumu

2019. gada 19. marts 09:24

163

Saeima atbalsta strīdīgo un sabiedrībā pretrunīgi vērtēto priekšlikumu

Neskatoties uz dažādu iestāžu un nevalstisko organizāciju iebildumiem, ceturtdien, 14. martā, pēc spraigām diskusijām un pretrunīgiem viedokļiem Saeima trešajā lasījumā atbalstīja jaunu Ieroču aprites likumu, ļaujot 16 gadus veciem bērniem medībās izmantot medību šaujamieroci ar vecāku vai likumisko pārstāvju rakstisku piekrišanu un Valsts policijas atļauju tiešā ieroča īpašnieka klātbūtnē.

Latvijā esot ap divdesmit tūkstošiem mednieku, kuru interesēs esot atļaut medīt pusaudžiem. Tādēļ Saeimā, atbalstot priekšlikumu, uzsvēra, ka grozījumi nav šaura loka interesēs.
Atsaucoties uz Saeimas Preses dienesta ziņoto saeima.lv, turpmāk fiziskā persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.
Jāņem vērā, ka jaunietim būs nepieciešama Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība, kā arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišana un Valsts policijas atļauja. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.
Tāpat Ieroču aprites likums paredz, ka no desmit gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju varēs izmantot peintbola ieročus, kas pēc ārējā izskata neatveido rūpnieciski ražotus ieročus un kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus. Savukārt no 16 gadu vecuma ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju būs iespējams izmantot peintbola ieročus, kuru šāviņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus, straikbola ieročus, kuru sākumenerģija nepārsniedz 1,5 džoulus, kā arī lāzertaga ierīces.
Jaunais likums nosaka, ka Valsts policija ieroča glabāšanas, nēsāšanas, kolekcijas atļaujas, kā arī Eiropas šaujamieroču apliecības turpmāk izsniegs uz pieciem gadiem, bet medību un sporta lietojumam ‒ uz nenoteiktu laiku, nodrošinot atļauju periodisku pārskatīšanu ne retāk kā reizi piecos gados. Kā norādīts Saeimas mājaslapā, līdz šim likums paredzēja, ka ieroču kolekcijas, kā arī ieroča glabāšanas atļaujas, ja nav noteikts citādi, izsniedzamas uz nenoteiktu laiku, bet ieroča nēsāšanas atļaujas – uz desmit gadiem. Savukārt Eiropas šaujamieroču apliecības jau pašlaik tiek izsniegtas uz pieciem gadiem.
Ieroča nēsāšanas, glabāšanas un ieroču kolekcijas atļauja, kas izsniegta uz nenoteiktu laiku, būs derīga līdz 2023. gada 14. septembrim. Savukārt tāda, kas izsniegta uz desmit gadiem, būs derīga līdz norādītajam termiņam, bet ne ilgāk par 2023. gada 14. septembri.
Tāpat, stājoties spēkā jaunajam likumam, jāņem vērā, ka uzturlīdzekļu parādniekiem turpmāk varēs apturēt medību, sporta, kolekcijas un pašaizsardzības šaujamieroču iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas un nēsāšanas atļauju.

Viedokļi
Mārtiņš Latvers, fizikas skolotājs, jaunsardzes instruktors:
- Neuzskatu, ka tas būtu kas nosodāms. Ja jauniešiem nebūs, ar ko nodarboties, viņi izdomās, ko darīt, iespējams, tas būs pat kaut kas slikts. Piemēram, jaunsargi no 16 gadu vecuma drīkst izmantot kaujas ieročus. Līdzšinējā pieredze ir pozitīva. Pagājušajā nedēļā jaunsargi devās uz Valmieru, kur uzlaboja savas iemaņas šaušanā. Sākumā bija vingrinājumi, bet pēc tam ieskaite. Galvenais, lai nav pavirša attieksme.

Linda Karlsone, Bilskas pagasta pārvaldes vadītāja:
- Esmu pilnībā pret un neatbalstu to, ka no 16 gadu vecuma medībās var izmantot šaujamieročus. Redzot, kāda ir pusaudžu attīstības dinamika, nemaz negribu iedomāties par to, kas var atgadīties. Šaujamieročus jāatļauj lietot tikai tad, kad cilvēks iemācījies atšķirt labo no ļaunā. 16 gados tas vēl nav psiholoģiski nobriedis cilvēks, lai viņam dotu plini. Man nav nekas pret medībām un to, ka pusaudži uzturas svaigā gaisā, bet ne jau, ka to dara mazi bērni. Manuprāt, tā ir pieaugušu cilvēku nodarbe.
Tā jau vardarbība ir visapkārt, neesmu pārliecināta, ka tagad sešpadsmitgadnieki spēs saprast un apzināties, kad patiešām drīkst lietot šaujamieroci un kad ne. Pasarg Dievs, ka vēl sāks doties uz malumedībām. Nevajag pakļaut liekam riskam pusaudzi. Protams, ir arī pozitīvi piemēri. Zinu vienu jaunu puisi mednieku, kurš ir motivēts un pret medībām attiecas atbildīgi. Taču viņš, visticamāk, ir viens no simts šādiem gadījumiem.

Ingars Atlācis, mednieks medību kolektīvā “Vija”:
- Man ir divējādas pārdomas, esmu kaut kur pa vidu. Labi ir tas, ka nedod “zaļam gurķim” ieroci un ļauj darīt, ko vēlas, vispirms ir jāapgūst nepieciešamās iemaņas, un viss notiek pieaugušo klātbūtnē. Taču kā negatīvais jāmin attiecīgais vecums. 16 gados cilvēks vēl nav pieaudzis un nobriedis. Tieši tas ir vecums, kad prātā izklaides, nereti rodas nesaskaņas ar ģimeni un dažādi pārdzīvojumi. Pusaudži ir emocionāli. Kas notiks brīdī, kad kāds no viņiem ārpus medībām izdomās izmantot ieroci, jo zinās, kā ar to rīkoties un kur to meklēt? Zinu, ka domas atšķiras arī pašu mednieku vidū. Nav tā, ka 95 procenti atbalsta šo lēmumu, bet pieci ne. Drīzāk ir puse uz pusi. Iespējams, kad sāks nākt 16 gadīgi, nepieredzējuši puikas uz medībām, vecajiem negribēsies vai būs bail blakus stāvēt.

Valda Elstiņa, Grundzāles pamatskolas direktore:
- Atbalstu šo lēmumu un nekādus riskus tajā nesaskatu. Ejot līdzi dzinējos, nekas slikts nevar būt. Katrā ziņā priecē, ka jauniešiem ir interese par medībām.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Saeima atbalsta strīdīgo un sabiedrībā pretrunīgi vērtēto priekšlikumu

Kategorijas