Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Par pilsētas attīstību interesi izrāda jaunā paaudze

Inga Karpova

2019. gada 22. marts 09:39

205
Par pilsētas attīstību  interesi izrāda jaunā paaudze

Lai uzzinātu valcēniešu domas par pilsētas vidi un darāmajiem darbiem, pirmdien līdz pat vēlam vakaram Valkas mākslas skolā notika  Valkas novada domes deputātu, kas ievēlēti no Vidzemes partijas, tikšanās ar iedzīvotājiem. To apmeklēja salīdzinoši daudz jaunās paaudzes cilvēku, kuriem rūp Valkas tēls un kuri vēlas, lai pilsēta būtu ne tikai sakopta, bet arī vizuāli pievilcīga un ģimenēm draudzīga.

Ideja par šādu tikšanos pieder jaunajam deputātam Vilmāram Vesingi, kurš pašvaldības deputāta pienākumus veic vien trīs mēnešus. Deputāts atklāj, ka viņš personīgi ir ieinteresēts tikties ar iedzīvotājiem. Uzsākot pildīt deputāta pienākumus, viņš no pārējiem partijas biedriem uzzinājis, ka jau pirms tam ir rīkotas šādas tikšanās, bet iedzīvotāji tās apmeklējuši diezgan kūtri. V. Vesingi domā, ka katram deputātam būtu jātiekas ar saviem vēlētājiem. Viņam ir iecere organizēt tematiskas tikšanās, kurās iedzīvotāji aicināti diskutēt par tobrīd aktuāliem jautājumiem. V. Vesingi uzskata, ka ir pienācis laiks dalīties ar viedokļiem un uzklausīt ieteikumus, kas saistās ar Valkas pilsētas teritorijas sakoptību.

Darbus kavē projektētāju laikus neizstrādātie tehniskie projekti
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis savā uzrunā uzsvēra, ka, rīkojot šādas tikšanās, pašvaldība mēģina atrast jaunas formas, kā iesaistīt iedzīvotājus svarīgu lēmumu pieņemšanā. Pašvaldības vadītājs slavē jauno deputātu V. Vesingi, kurš nācis ar šādu iniciatīvu, un ir patīkami pārsteigts, ka šoreiz uz tikšanos ieradies paliels interesentu pulciņš, kuriem rūp, kā kopumā izskatās Valka, sākot ar apkārtējo vidi un beidzot ar ielām un ietvēm.
V. A. Krauklis īsumā informēja par pašvaldības iecerēm, kā pilsētā jau tuvākajā laikā veidot pievilcīgu ainavu. Viņš atzīst, ka vairums ar nepacietību gaida, kad beidzot sāksies plānotās pārmaiņas pie Latvijas – Igaunijas robežas, kā atzīst pats priekšsēdētājs, bēdīgi slavenajā projektā par Valkas un Valgas kopīgā centra izveidi. Diemžēl starptautiskajā konkursā uzvarējusī kataloniešu kompānija no Barselonas ilglaicīgi kavējās ar tehniskā projekta gala variantu. Tam bija jābūt jau 2017. gada nogalē. V. A. Krauklis atzīst, ka pašvaldībai ir gaužām maz iespēju, lai paātrinātu šo procesu ar tehniskajiem projektiem, jo diemžēl arī Latvijas kompānijām ir tik daudz darāmā, ka faktiski vairumam projektu termiņi tiek kavēti ilglaicīgi. Vienīgais veids, kā ietekmēt kompāniju, ir ieturēt desmit procentu soda naudas par termiņa kavējumiem. Tas pats attiecas arī uz vides projektiem. Dvīņupilsētu Valkas un Valgas kopīgā centra tehniskā projekta gala versija ir iesniegta ekspertiem Latvijas – Igaunijas pārrobežu sekretariātā Tartu. V. A. Krauklis skaidro, ja eksperti atzīs, ka projekts atbilst visām prasībām, tad jau tuvākajā laikā pašvaldība izsludinās iepirkumu konkursu par tiesībām veikt būvniecības darbus. Pašvaldības vadītājs uzsver, ka jaunajā centrā iecerēts daudz jaunu stādījumu un ar to plānošanu nodarbojas Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas dārzniece Ilona Krastiņa.
Pašvaldības vadītājs atzīst, ka tikpat skumja situācija ir ar Lugažu laukuma otrās kārtas rekonstrukciju, jo arī tiek kavēts tehniskā projekta iesniegšanas termiņš – tam bija jābūt pabeigtam aizvadītā gada sākumā. Diemžēl tas nav gatavs vēl šodien. Visticamāk, ka šī iemesla dēļ pašvaldībai šogad neizdosies pabeigt laukuma rekonstrukciju. Diemžēl tas ietekmē arī dārznieces I. Krastiņas plānu īstenošanu attiecībā uz laukuma apstādījumu veidošanu. Proti, bija iecere, ka daudzu gadu garumā kritiku saņēmušās betona puķu kastes no laukuma tiks aizvāktas, bet, ja rekonstrukcija kavēsies, tās būs jāapstāda arī šogad.
Nākamais lielais projekts ir par Meža parka izveidi. Tas sevī ietver mežu pie ģimnāzijas ēkas Ausekļa ielā līdz pat Rūjienas ielas mikrorajona dīķiem, Pedeles upi uz augšu līdz pat Lauktehnikai. Šajā projektā sadarbības partneris ir uzņēmums “Labie koki”. Pašvaldībai ir iecere šo teritoriju radīt pievilcīgu ar mērķi perspektīvā sakopt mežu pie Zāģezera. Ir iecere šopavasar rīkot talku Pedeles upes krastu tīrīšanā posmā no brīvdabas estrādes virzienā uz Lauktehnikas rajonu, jo šajā teritorijā ir daudz sakritušu koku.
V. A. Krauklis atzīst, ka daudzi, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos, interesējas par māju iekšpagalmu sakārtošanu un nelielu rotaļlaukumu izveidi. Lielā mērā tas atkarīgs arī no māju vecāko aktivitātes un vēlmes rosīties un atbalstīt māju renovāciju. Māju atjaunošana sniedz lielu artavu kopīgās ainavas uzlabošanā, jo tiek renovētas ne tikai ēkas, bet sakārtota arī apkārtējā teritorija. V. A. Krauklis atzīst, ka pašlaik pašvaldības budžetā nav lielu līdzekļu, lai tos ieguldītu iekšpagalmu sakārtošanā, un tādas iespējas nebūs arī tuvākajā laikā, tāpēc viņš aicina iedzīvotājus veidot biedrības un iesniegt teritorijas labiekārtošanas projektus, kurus pašvaldība atbalsta ar līdzfinansējumu. Pēc konsultācijām var vērsties Attīstības un plānošanas nodaļā.
Kā vienu no pēdējā laika sasniegumiem V. A. Krauklis min bijušo SCO kopmītņu ēkas atjaunošanu un teritorijas sakopšanu Domes bulvārī, kas šajā pilsētas teritorijā radījusi patīkamas pārmaiņas. Līdz šim te valdīja, žargonā sakot, bardaks. Pašvaldība ir centusies sakārtot arī vecās dzelzceļa stacijas apkārtni, lai ap jauno ģimnāzijas viesnīcas teritoriju veidotos pievilcīgāka ainava. Tāpat milzīgas pārmaiņas sagaidāmas Lauktehnikas rajonā, kur jau redzami divi jauni ražošanas korpusi. Pašvaldība sadarbībā ar SIA “PEPI RER” valdes priekšsēdētāju Imantu Šteinu mēģina atrast sadarbības partneri, kas būtu gatavs ieguldīt līdzekļus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma izveidē, jo iespēju šajā teritorijā ir.

Viena no problēmām –
atkritumi
Demonstrējot savas prezentācijas, dārzniece I. Krastiņa uzsver, ka pilsētā jāsaglabā koki un tie jākopj, nevis jāizzāģē. Viņai ir izstrādātas skices, kā varētu izskatīties rekonstruētā Lugažu laukuma apzaļumošana, kā sakārtot teritoriju ap Stendera ielas dīķi. Vispirms tas noteikti būtu jāiztīra. Turklāt ir pieteicies kāds labdaris, kurš ir gatavs Valkai dāvināt ūdensrozes, lai tās dīķī ziedētu un visus priecētu. Jau pērn tika iestādīta viena ūdensroze. Ap dīķi vajadzētu ierīkot pastaigas taku ar soliņiem, kā arī iestādīt dzīvžogu, lai dīķa teritoriju norobežotu no stāvlaukuma pie Stendera ielas 2. nama.
Iebraucot Valkā no Valmieras puses, skatam paveras rotācijas aplis. Jau pērn daudz diskutēja par to, ka tur vajadzētu uzstādīt ziedošu puķu kastes. Šopavasar tas tiks izdarīts. Taču pilsētas dārzniece šajā vietā redz pievilcīgu Latvijas laukakmeni. Tāpat ir iecere Zemgales ielas malā pie Raiņa un Zemgales ielas krustojuma iestādīt, piemēram, mežābeles, lai acīs “nekristu” nesakoptas privātmājas teritorija.
Uz tikšanos atnākušie daudz diskutēja par Pedeles dabas takas apkārtni un sakopšanu. Viens no aktīvākajiem diskutētājiem bija Gints Grehovs, kurš atzina, ka, salīdzinot ar dabas taku igauņu pusē, Valkā tā izskatās gaužām bēdīga. Taču arī šogad pašvaldība nolēmusi pieturēties pie plāna dabas takas teritoriju izpļaut tikai divas reizes gadā, lai tur veidotos dabiskas puķu pļavas. Ir plāns jau uzfrēzētajā zemes gabalā iesēt lauku puķes. Karstu domu apmaiņu izraisīja diskusijas par pašas takas stāvokli, kas arī, jāatzīst, nav no labākajiem. Mitrumā, purvam līdzīgos apstākļos takas dēļi pūst, tāpēc ir jādomā, vai to būtu prātīgi visu laiku labot vai meklēt citus materiālus, kas šādos apstākļos nebojājas.
Kā viena no lielākajām problēmām ir tā, ka pilsētas teritorijā neatļautās vietās iedzīvotāji izmet zaļos atkritumus. Visbiežāk tas notiek blakus haotiski izliktām smilšu un sāls maisījuma kastēm. I. Krastiņa ir apņēmusies kopā ar Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas strādniekiem šīs kastes pārvietot ne tik uzkrītošās vietās. Tāpat pilsētā vairākās vietās tiks uzstādītas īpašas brīdinājuma zīmes par aizliegumu mest šos atkritumus.
Sarunā G. Grehovs aicināja atbildīgo dienestu pievērst uzmanību Zāģezera krastam, kas pamazāk aizaug ar krūmiem. Tie pat jau ieauguši tiktāl, ka traucē atpūtniekiem iebrist ūdenī.