Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Aicina doties lidojumā no iztēles lidostas

Sandra Pētersone

2019. gada 22. marts 09:38

482
Aicina doties lidojumā  no iztēles lidostas

Palsmanes kultūras namā pirmizrādi piedzīvojis  pagasta amatierteātra “Randiņš” (režisore Zinaida Bērza) jaunākais iestudējums – novadnieces Marikas Svīķes dzeja muzikālā izrādē “Karte uz tauriņa spārna”.

Visas sēdvietas zālē bija aizņemtas. Skatītāju vidū bija ne tikai palsmanieši, bet arī smiltenieši, grundzālieši, variņieši un vēl citi novada iedzīvotāji.

Kas dzīvē ir vērtīgākais?
Izrāde “Karte uz tauriņa spārna” nav iestudēta tradicionālajā, teātrim ierastajā formātā. Darbība norisinās nevis uz skatuves, bet zālē. Aktieri neatveido konkrētus personāžus, viņi publikai nodod Marikas Svīķes dzejas vēstījumu caur tēliem, kas nosaukti emociju un rakstura īpašību vārdā. Iestudējumā skan arī dziesmas ar Marikas vārdiem, kam melodiju sacerējuši teātra aktieri Dace Purvlīce un Jānis Glāzers.
Uzvedumā piedalās arī Grundzāles kultūras nama radošā apvienība “Prieks, kur tu rodies?!”.
Izrādes darbība norisinās iztēles lidostā. “Aicinām jūs katru ieiet savā iztēles lidostā, lai katrs noformulētu priekš sevis to, kas dzīvē ir vērtīgākais, – vai tās materiālās vērtības vai dzīvība, nāve un mīlestība,” publiku uzrunāja Palsmanes amatierteātra un arī jaunā iestudējuma režisore Zinaida Bērza.
“Ir laba sajūta,” pēc tam, kad priekškars jau kritis, “Ziemeļlatvijai” atzīst Z. Bērza. “Tas tāpēc, ka mēs, aktieri, strādājam ar labu materiālu, un tas mums  ir  devis pozitīvus impulsus. Domāju, ka no tā iegūst arī skatītāji,” cer režisore.
Uz pirmizrādi Palsmanē nevarēja ierasties dzejniece Marika Svīķe, taču viņa cer, ka varbūt varēs būt klāt nākamajās izrādēs 30. martā. Tad pulksten 15 “Karti uz tauriņa spārna” varēs noskatīties Bilskas pamatskolas zālē, bet pulksten 18 – Grundzāles kultūras namā.
“Tas man ir liels gods, ja manus dzejoļus skatītājiem rāda izrādes variantā,” “Ziemeļlatvijai” teic Marika. Pērn septembrī dzejniece piedzīvojusi arī Jaunpiebalgas teātra uzvedumu ar viņas dzejoļiem un Jāņa Žagariņa dziesmām.
“Tas bija tik aizkustinoši! Ja izrāde Jaunpiebalgā man bija pārsteigums, tad ar palsmaniešiem viss bija citādāk: Zina mani uzrunāja, es piekritu, atlasīju un piedāvāju dzejoļus, un Zina saskatīja scenāriju. Paldies abiem kolektīviem par citu, augstāko dimensiju, ko, pateicoties viņiem, esmu izjutusi,” teic Marika.
Jāpiebilst, ka šī nav viņas pirmā sadarbība ar Palsmanes pagasta amatierteātri. Pirms vairāk nekā 10 gadiem teātra režisore Z. Bērza uzaicināja Mariku spēlēt Anitas Grīnieces sarakstītajā lugā par ziediem, saredzot viņu Lilijas lomā. “Kopš tās vienīgās reizes Palsmanes teātris mani uzskata par savējo,” teic Marika.

Runāt dzeju ir varoņdarbs
Iestudēt “Karti uz tauriņa spārniem” Palsmanes amatierteātra aktieriem bija gan interesants,  gan arī grūts process. Dzeju runāt ir grūti, tas ir liels izaicinājums, atzīst palsmaniete Dace Purvlīce, kura gana lielu skatuves mākslas pieredzi uzkrājusi Smiltenes Tautas teātrī.
“Pat tad, ja kādam pirmizrādē ne viss izdevās, tas tāpat ir liels varoņdarbs. Mēģinājumos tekstu jaucām mēs visi. Stress ir liels. Prozā tu vari izrunāt galveno domu, bet ar dzeju ir tā, – ja tu apstājies, tad ir viss,” atklāj D. Purvlīce. Runāt Marikas Svīķes dzeju viņai ir īpaši. “Marikas dzeja man ir ļoti mīļa. Marika man  uzdāvinājusi savas grāmatas, par ko viņai milzīgs paldies, jo man viņas dzeja nozīmē daudz, es to uztveru personīgi. Kādreiz lasot esmu pat raudājusi,” atzīst D. Purvlīce.
Viņa arī vairākiem Marikas dzejoļiem sacerējusi mūziku, un tā tapušas dziesmas, ko skatītāji dzird skanam arī izrādē “Karte uz tauriņa spārna”. Mūziku Marikas dzejai rakstīt gan esot grūti. “Dzeja ir bagāta, tajā ir daudz vārdu, un kādreiz man jāiejaucas ritmā, lai iedabūtu dziesmu manā meldiņā, kas varbūt nav Marikas dzejas cienīgs,” piebilst D. Purvlīce.
Izrādē skan arī divas Jāņa Glāzera komponētās dziesmas ar M. Svīķes vārdiem.

Marika Svīķe

Netici nevienām laika ziņām:
Tajās Sauli sola tikai vietām...
Tici tikai baltām margrietiņām,
Un tām dzeltenajām actiņām
                               pa vidam.

Netici tām laimes atslēdziņām
Varbūt tirgo tās tepat aiz stūra.
Tici tikai sīkam jāņtārpiņam,
Un tām dzirkstelēm no
                   pusnakts ugunskura.

Netici tam piemineklim cēlam,
Un tai dziesmai, ko tev liek,
                   lai spēlē;
Tici tikai savam mājupceļam,
Vārdiem vienkāršajiem
                  saprotamā mēlē.
 (Dzejolis no izrādes “Karte uz tauriņa spārniem” programmas)

Lomās darbojas
Mīlestība – Baiba Kovala
Trauksme, izmisums – Ilze Roķe
Cerība – Vija Glāzere
Uzmundrinājums, rūpes – Mārīte Rozīte
Risinājums – Linda Ozola
Pacietība – Ārija Valdmane
Veiksme, slinkums – Jānis Glāzers
Sasniegums, pašpārliecība – Guntis Puriņš
Saticība – Ligita Lārmane
Zinātkāre – Inga Ruka
Laimes melodija – Dace Purvlīce
Saikne – Zinaida Bērza

Skatītāju viedokļi
Aija Cunska:
– Man ļoti patika! Marikas Svīķes dzeju vienmēr ir patīkami klausīties,  jo tā ir ļoti dzīves gudra, ar daudz pārdomu pērlēm, kas veicina domāšanu plašākajā dzīves nozīmē. Patika arī  izrādes formāts brīvā, nepiespiestā gaisotnē un iesaistot skatītājus. Saprotu, ka tā bija pirmizrāde un aktieri varbūt jutās nedroši, taču publika veiksmīgi viņus atbalstīja. Es arī ceru, ka šī skaistā izrāde dos papildu spēku un radošo enerģiju turpmākajam darbam arī Marikai. 

Rita Bormane:
– Pirmizrāde man izvērsās par sirsnīgu, svētīgi pavadītu vakaru. Sākumā domāju, kā režisore ar šāda iestudējuma ieceri tiks galā, bet biju ļoti apmierināta. Esmu bijusi gandrīz visos Marikas grāmatu atvēršanas svētkos, un arī visu izrādi man zemapziņā bija Marika un viņas dzeja. Ja jau zāle bija pilna, tas nozīmē, ka arī citiem cilvēkiem šādi uzvedumi interesē. Pēc tam ar paziņām pārspriedām, ko katrs guvis, un tas ir dzīves novērtējums. Mēs katrs apzināmies, cik dzīve ir īsa un cik tā ir vērta. Ir jāpriecājas par dzīvi, kamēr esi pie veselības.