Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Aktīvās atpūtas cienītājus vilina doties skatīt Strenču novada dabas un kultūrvēstures bagātības

Sandra Pētersone

2009. gada 16. jūlijs 13:39

2047
Aktīvās atpūtas cienītājus vilina doties skatīt Strenču novada dabas un kultūrvēstures bagātības

Jau tuvāko nedēļu laikā aktīvās atpūtas cienītāji internetā varēs atrast Strenču novada jaunā velomaršruta karti. Tajā iekļauti dabas un kultūrvēstures objekti Strenču, Sedas, Jērcēnu un Plāņu pusē.

 

Veloceļojuma maršrutu sadarbībā ar šo pašvaldību pārstāvjiem izplānoja Strenču tūrisma informācijas centra speciālistes Līga Sovere un Santa Rāviča, atsaucoties Vidzemes tūrisma asociācijas aicinājumam.

 

Karti veido izdevniecība "Jāņa sēta", un to publicēs tikai elektroniskā versijā. Strenču tūrisma centra vadītāja Līga Sovere informē, ka tūristi karti varēs izprintēt parocīgā formātā, turklāt ar apskatāmo objektu detalizētu aprakstu.

 

Pēc kāda laika interesenti karti var meklēt Vidzemes tūrisma asociācijas mājas lapā www. vidzeme.com, Strenču novada mājas lapā un interneta portālā www.ziemellatvija.Pašlaik materiāla aprakstā tiek veikti pēdējie precizējumi.

 

Velomaršruts sākas un beidzas Strenčos, un to veido divi posmi. L. Sovere informē, ka šos posmus var izbraukt atsevišķi vienu no otra, jo visu vairāk nekā 70 kilometrus garo maršrutu vienā dienā var pievārēt tikai fiziski izturīgi, pieredzējuši velosipēdisti.

 

Pirmais posms, kas ir aptuveni 45 kilometrus garš, ved no Strenčiem pa šoseju Valkas virzienā, no kuras jānogriežas uz Oliņām. Tālāk ceļš līkumo gar Vecmājām un Pukšu purvu līdz Bērziem, tad - gar obelisku Krievijas lielkņazam un pieminekli latviešu operdziedātājam Rihardam Veidem.

 

"Tas ir skaists maršruts," intriģē L. Sovere. "Var apskatīt egļu un priežu mežus, vecāko priedi Latvijā - Kaķu priedi, kas atrodas pie Gaujas vecupes, purvainu apvidu un kultūrvēsturiskos pieminekļus, bet pēc tam atpūsties tūristiem paredzētās vietās pie Gaujas. Tās iekārtojuši "Latvijas valsts meži"."

 

Vadoties pēc kartes, tūristi paši var izvēlēties, kā šo maršrutu izbraukt, piemēram, veikt uz pusi īsāku posmu. Atgriežoties no Bērziem uz Strenčiem, ir arī izvēle braukt pa meža ceļu vai pa asfaltu.

 

Pēc tam, kad šis posms ir izbraukts, velosipēdisti atkarībā no savām spējām var vai nu atgriezties Strenčos, vai doties tālāk uz Sedu.

 

Maršruta otrs, aptuveni 40 kilometru garais posms iekļauj tūrisma objektus Sedas un Jērcēnu pusē. Apskates vērta jau ir pati Sedas pilsēta ar Staļina laika arhitektūru. Tālāk velosipēdisti var iebraukt pa ceļu Sedas purvā līdz skatu platformai un informācijas stendam, bet pēc tam mīt pedāļus atpakaļ uz Sedu. Pie kūdras purva dzelzceļa sliedēm Jērcēnu virzienā ved šaurs ceļš. Pa to braucot, L. Sovere gandrīz vienmēr sastapusi kādu putnu vai meža zvēru.

 

Šajā velomaršruta posmā vēl var apskatīt Jērcēnu lielo akmeni un Jērcēnmuižu, kuru, iepriekš piesakoties, var izstaigāt gida pavadībā, un Kaņepju ozolu, bet pēc tam doties atpakaļ uz Strenčiem.

 

Maršrutā iekļauts arī neliels loks pa pilsētu, kas var būt interesants pilsētas viesiem. Viņi redzēs Gaujas krasta nostiprinājumus, estrādi un Veco ozolu.L. Sovere domā, ka maršrutu velosipēdisti izbrauks nenomaldoties, jo kartē tas ir aprakstīts detalizēti, norādot arī attālumus. Norādes dabā izvietot nav plānots.

 

Tūrisma informācijas centra vadītāja cer, ka jaunais velomaršruts patiks gan Strenču novada iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. To apstiprina strencēniete Veronika Rasa. "Strenčos katrs otrais vai trešais brauc ar riteni. Tādu tūrisma maršrutu es arī labprāt izbrauktu, tikai kājas neļauj," spriež pensionāre. Viņa ar velosipēdu brauc tikai no savas mājas Beverīnas ielā līdz veikaliem pilsētas centrā.

 

Ja tūristi uz Strenčiem atbrauc ar savu automašīnu, tad velosipēdus viņi var izīrēt viesu namā "Strenči".