Sadiedz pārrāvumu vēsturiskajā atmiņā

2019. gada 29. marts 09:44

267

Piektdien, 5. aprīlī, saieta namā Jaunklidzī, Strenču novada Plāņu pagastā, notiks vēl nebijis pasākums – Brāļu draudzes diena, kas veltīta šajā pusē aizmirstai latviešu tautas vēstures lappusei.

“Ir zudusī Latvija, bet ir arī zudušais Jaunklidzis, vismaz man, un pārsteidzoši ir tas, ka tas bijis tepat deguna galā,” teic Jaunklidža bibliotēkas vadītāja Līga Rābante, kura kopā ar teologu un vēsturnieku Gundaru Ceipi nākamo piektdien saieta namā Jaunklidzī ikvienam interesentam piedāvā noklausīties savas jomas lietpratēju lekcijas par Latvijas vēsturi, it īpaši Brāļu draudžu jeb hernhūtiešu kustības griezumā.

Atradās tur, kur nebija baznīcu
Lekciju lasīs arī Līga Rābante, sniedzot ieskatu Brāļu draudzes kustībā Trikātas draudzē (tai piederīga savulaik bija arī tagadējā Plāņu pagasta teritorija).
Pētot vēstures materiālus, viņa uzzinājusi, ka Trikātas Brāļu draudzē ir bijuši astoņi saiešanas nami, četri no tiem atradušies tagadējā Plāņu pagasta teritorijā: “Pluķi”, “Ķepītes”, “Mežuļi” un “Knapes”.
Brāļu draudzes nebūt nepieder senai Latvijas vēsturei. Avīžu raksti liecina par to, ka vēl gan 1941., gan 1943., gan 1944. gadā saiešanas namos notikusi darbība. L. Rābante vecā draudzes avīzē uzgājusi informāciju, ka, piemēram, saiešanas namā “Knapes” pēc dievkalpojuma noticis koncerts, veltīts uz Krieviju aizvestajiem tautiešiem (1941. gadā deportētajiem), un koncertā uzstājies Trikātas koris (komponists Jānis Ķepītis) un soliste Elvīra Volšteine no Rīgas operas.
“Brāļu draudžu saiešanas nami atradās tur, kur nebija baznīcu, un kalpoja arī kā garīgi centri, piemēram, tajos tika rīkotas Mātes dienas, Pļaujas svētki, Laulāto svētki. Tur tika uzsaukti cilvēki, kuri dodas laulībā, un pieminēti tie, kuri aizgājuši mūžībā. Brāļu draudzēs bez dievvārdiem uzsvēra cilvēcību, līdzjūtību un mīlestību uz grāmatām,” stāsta L. Rābante.
Tas, ka daudz saiešanas namu atradies tagadējā Plāņu pagasta teritorijā, neesot brīnums, jo ne Plāņos, ne Jaunklidzī nekad nav bijusi baznīca.
Saiešanu nami atradās uz zemnieku sētu zemes un tika saukti to vārdos, tomēr ēku cēla visi draudzes locekļi, rīkojot brīvprātīgas talkas un ziedojot gan naudu, gan būvmateriālus. Namu plašākā telpa bija Dieva vārdu zāle, kuras austrumu galā atradās sacītāja tētiņa – sprediķotāja galdiņš ar soliņu, aiz kura mēdza novietot ierāmētu Svēto rakstu citātu.
Pirms deviņiem gadiem Jaunklidzī uzceltais saieta nams (autors – arhitekts Armands Bisenieks) ir prototips 1785. gadā uzbūvētajam saiešanas namam Plāņu pagasta “Mežuļos”. Tas atradies vienstāva ēkā ar Vidzemes rijām raksturīgu arhitektūru. Oriģināls kopš 1940. gada ir apskatāms Latvijas Brīvdabas muzejā.

Iedevis otru elpu
Tas, ka Plāņu pagastā bijuši vēl citi saiešanas nami, viens no tiem “Pluķos”– pat Jaunklidža ciema teritorijā, Līgai Rābantei ir pārsteidzošs atklājums (“Pluķu” māju mūsdienās vairs nav, to vietā tagad ir lauki).
“Es par šiem saiešanas namiem neko nezināju, kaut vairāk nekā 30 gadus dzīvoju Plāņu pagastā. Vietējie cilvēki par to nerunāja. Varbūt tāpēc, ka 1949. gada 25. martā no Plāņiem un Jaunklidža tika izvesti ļoti daudzi cilvēki, bet ienācēji par to neko nezināja. Tāpēc arī vēsturiskajā atmiņā radās pārrāvums,” domā L. Rābante.
Ideja sarīkot Jaunklidža saieta namā lekcijas par to, kas bijušas un ko latviešu tautai devušas Brāļu draudzes, radās jau aizvadītajā gadā, kad saieta namu apskatīt ieradās Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Viņu interesēja šīs jaunbūves stāsts un sasaiste ar Brāļu draudzes saiešanas namu.
Ne viens vien iedzīvotājs Līgai Rābantei teicis, ka jaunais saieta nams Jaunklidzim iedevis otro elpu. Ciemā tā ir vienīgā publiskā vieta, kur cilvēkiem pulcēties. Saieta namā atrodas bibliotēka, tur notiek teātra izrādes un koncerti, tiek sarīkotas izstādes. Par to visu rūpi tur Līga Rābante, taču viņa uzsver, ka viens nav darītājs, tāpēc uz sadarbību aicinājusi arī vietējos iedzīvotājus. Piemēram, sarīkot Brāļu draudzes dienu Jaunklidzī viņai palīdzēs Strenču pilsētas bibliotēka un Plāņu pagasta biedrība “Kāre”.

Uzziņai
Brāļu Draudzes diena Jaunklidzī (saieta namā)
Reformācijai - 502
Brāļu draudzei Latvijā - 290
Latvijas Republikai - 100

Pulksten 10.00 – ierašanās un reģistrēšanās (pusdienu maksa 4 eiro)
Pulksten 10.30 – ievadvārdi, Gundars Ceipe, Arnis Dāmis

Lekcijas
Līga Rābante (Jaunklidža bibliotēka)
“Brāļu draudzes kustība Trikātas draudzē”
Jānis Šiliņš, vēstures doktors (Latvijas Valsts vēstures arhīvs)
“Vēsture kā Latvijas nacionālā bagātība”
Beāta Paškevica, ģermānistikas doktore (Latvijas Nacionālā bibliotēka)
“18. gadsimta rokrakstu pētniecība”
Gundars Ceipe, teologs un vēsturnieks (Brāļu draudzes misija)
“Brāļu draudzes darbības lauks”
Andris Vilks (Latvijas Nacionālā bibliotēka)
“Brāļu draudze Igaunijā”

Pusdienas
Gopperu dzimtas kapu apmeklējums un ekskursija uz Goppera muzeju Plāņu pagasta “Maskatos”.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sadiedz pārrāvumu vēsturiskajā atmiņā

Kategorijas