Sadosies rokās visās Baltijas valstīs

2019. gada 29. marts 09:45

Pievienojoties globālajai akcijai, 15. martā Rīgā simtiem skolēnu, studentu un citu cilvēku, kuriem rūp klimata pārmaiņu draudi, piedalījās akcijā “Globālais streiks nākotnei”, mērojot ceļu no Vērmanes dārza līdz Saeimas ēkai un Doma laukumam.

Akcijas dalībnieku vidū bija arī pieci Bilskas pamatskolas skolēni un seši pieaugušie no biedrības “Smiltenei un Latvijai” un atvērtās saimniecības “Zadiņi” Launkalnes pagastā.
Turpinājums būs vēl viena protesta akcija 12. aprīlī, tad uz Rīgu brauks jau pilns autobuss ar Bilskas skolas audzēkņiem.

Ir laiks modināt cilvēkus
“Globālo streiku nākotnei” organizēja starptautiska neformāla jauniešu kustība “Fridays For Future”. Streika aizsācēja ir 16 gadus vecā, nesen Nobela miera prēmijai nominētā zviedru skolniece, vides aktīviste un pusaudžu influencere Grēta Tunberga. 2018. gadā viņa trīs nedēļas pēc kārtas katru skolas dienu sēdēja pretī Zviedrijas parlamentam, protestējot pret valdības rīcības trūkumu saistībā ar klimata pārmaiņu krīzi.
Tas pasaulē radījis sniega bumbas efektu, jo 15. martā akcija par rīcību klimata pārmaiņu mazināšanai notika 123 valstīs, vairāk nekā 1000 pilsētās, stāsta biedrības “Smiltenei un Latvijai” aktīvists Tomass Krīgers. Kopā ar “Zadiņu” saimniecību viņš organizēja Smiltenes novada delegācijas braucienu uz protesta akciju Rīgā 15. martā.
Rīgā sanākušos todien uzrunāja klimata aktīvisti – skolēni un jaunieši, atgādinot par klimata pārmaiņu draudiem planētas nākotnei un aktīvas rīcības nepieciešamību gan individuālā, gan valstiskā līmenī. Gājiena laikā skanēja tādi saukļi kā “Ko mēs gribam? Klimata rīcību! Kad mēs to gribam? Tagad!”, “Mainām sevi, nevis klimatu” un citi.
12. aprīlī protesta akcija Rīgā sāksies pulksten 11 pie Ministru kabineta ēkas Brīvības bulvārī. Akcija notiks visās trīs Baltijas valstīs, no pulksten 11.55 visi dalībnieki izveidos simbolisku ķēdi, kā savulaik Baltijas ceļā.
T. Krīgers aicina arī citus, kuriem rūp mūsu planētas nākotne, piepulcēties akcijā. Viņš nosūtījis informāciju arī Smiltenes vidusskolas vadībai, aicinot apsvērt savu līdzdalību.
“Cilvēki visā pasaulē grib sākt kaut ko darīt, lai mazinātu klimata pārmaiņas, citādi zemes atmosfēra kļūs arvien sliktāka un sliktāka. Politiķi stāsta, – būs, būs, kaut kas tiks darīts, un mēs gaidām 20 gadus un vairāk. Ir laiks modināt cilvēkus, - hei! kaut kas nav kārtībā!” savu viedokli pauž T. Krīgers.

Siltas ziemas nav tikai jaukas
Arī Latvija ir uzņēmusies pildīt starptautiskās saistības globālo klimata pārmaiņu novēršanai, parakstot ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām 1992. gadā Riodežaneiro un ratificējot to Latvijas Republikas Saeimā 1995. gadā. Konvencijas mērķis ir sasniegt siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā.
“Klimata izmaiņas katrs var redzēt. Latvijā februārī Kurzemē bija plus 15 grādi, normāli būtu mīnus 5, mīnus 10 grādi. Februārī biju aizbraucis uz Vāciju, staigāju ārā ar T kreklu, jo bija plus 17 grādi. No vienas puses tas ir jauki, bet kas notiek, piemēram, lauksaimniecībā? Klimata pārmaiņu dēļ auglīgā zeme noārdās, melnzemi skalo projām un vajag vairāk mēslojuma. Tas ir slikti,” uzsver T. Krīgers.
Viņš uzskata, ka arī Latvijas valdība var sniegt savu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Proti, klimata rīcība nozīmē alternatīvu enerģiju tās enerģijas vietā, kas aiz sevis atstāj siltumnīcefekta gāzu izmešus atmosfērā. “Tas nozīmē enerģiju vairāk ražot no ūdens, vēja, saules, izveidot fondu kā Vācijā, kur cilvēki prasītu naudu, kredītus, lai būvētu saules kolektorus un ražotu paši savu elektrību. Ko vēl var darīt? Braukt ar elektriskajiem automobiļiem, nevis tādiem, kas patērē degvielu,” pārdomās dalās T. Krīgers.
Ir svarīgi izglītot ļaudis, tai skaitā jauno paaudzi, rīcības nepieciešamībā par klimata pārmaiņu mazināšanu. Par to domā Bilskas pamatskola, tāpēc arī atbalsta skolēnu līdzdalību 12. aprīlī gaidāmajā protesta akcijā Rīgā. Uz to brauks 19 skolēni - tik, cik vietu ir skolēnu pārvadāšanas autobusā.
Izglītības iestādes vadītāja Mārīte Jansone teic, ka Bilskas pamatskola ir zaļi domājoša skola.
“Jau otro gadu esam ceļā uz ekoskolas statusu. Mums paveicies ar skolotāju Aiju Kramiņu, kurai tādas lietas patīk un kura tagad to visu vada,” piebilst M. Jansone.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sadosies rokās visās Baltijas valstīs

Kategorijas