Spīdoši panākumi valsts mēroga latviešu valodas un literatūras olimpiādē

2019. gada 29. marts 09:45

Latvijā viena no labākajām latviešu valodas un literatūras zinātājām ir Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 12.a klases skolniece Una Balode. Viņa ir viena no tiem mūsdienu jauniešiem, kuri savu dzīvi nevar iedomāties bez grāmatu lasīšanas. Skolniece martā valsts mēroga olimpiādē, kas notika Latvijas universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, ieguva 2. pakāpi.

“Una ir cilvēks, kas nav bīdāma un bakstāma. Kad 10. klasē saņēmu viņus mācīt un audzināt, pirmais iespaids par Unu bija, ka viņa ir vairāk sevī noslēgusies. Taču viņa vienmēr atrod veidu, kur pielikt savu roku. Una uzticētos pienākumus izdara ļoti atbildīgi. Gatavojoties olimpiādei, papildu bija daudz jālasa daiļliteratūra. Vienubrīd domāju, – līdz olimpiādei atlikusi vien nedēļa, bet Unai vēl jāizlasa Vizmas Belševicas triloģija “Bille”. Una tikai atbildēja – labi, skolotāj. Una daudz lasa un ir redzīga. Izlasītais nosēžas atmiņā,” ar savas audzēknes panākumiem lepojas 12.a klases audzinātāja un latviešu valodas un literatūras skolotāja Ruta Kriviņa.
Lai iegūtu tiesības piedalīties valsts mēroga olimpiādē, Una ar savām zināšanām, iegūstot 1. vietu, spīdēja novada olimpiādē. Savukārt skolotāja uzskata, ka pietrūkst Vidzemes mēroga olimpiādes, jo, ja tā notiktu, tad varētu salīdzināt citu skolu audzēkņu zināšanu līmeni. Pašlaik trūkst komunikācijas ar citām Vidzemes vidējām mācību iestādēm, tāpēc jārēķinās tikai ar sevi.
Una atzīstas, ka no olimpiādes daudz ko neatceras, jo bijis liels satraukums, bet visi uzdevumi pārsvarā bijuši saistīti ar V. Belševicas darbu “Bille”. Unai palīdzējis arī tas, ka viņa bija noskatījusies jauno latviešu spēlfilmu “Bille”. Bijuši arī jautājumi saistībā ar dzejnieku Māras Zālītes un Raiņa daiļradi. Skolniece atzīst, ka bijušas tēmas, kas nebija apgūtas stundās, bet palīdzējis tas, ka Una pati to zinājusi, jo ikdienā daudz lasa. Kā vienu no sarežģītākajiem uzdevumiem Una atceras, ka bija jāanalizē viens no jaunākajiem M. Zālītes dzejoļiem, kurā izmantoti citu autoru dzejas elementi, un vajadzēja atpazīt, kas tie ir par autoriem un kas ir izmantots. Una vaļsirdīgi atzīst, ka viņu aizrauj ideja par grāmatu lasīšanu, bet ir reizes, kad grūti atrast aizraujošu lasāmvielu.
Una regulāri apmeklē Valkas bibliotēku un katru reizi izvēlas lasāmvielu no stenda, kur atrodamas paši jaunākie izdevumi. Jauniete atzīst, ka ir grūti izlasīt grāmatu, kas neaizrauj. Parasti viņa izlasa pirmo nodaļu un, ja izlasītais nepatīk, grāmatu nes atpakaļ uz bibliotēku. Dažreiz sevi vajag piespiest un izlasīt, kas nepieciešamas skolā. To Una arī godprātīgi izdara. Jau ilgāku laiku Una, kā pati saka, cīnās ar Arno Jundzes darbu “Sarkanais dzīvsudrabs”. Unu lasa reālas taustāmas grāmatas, jo uzskata, ka nevarētu lasīt tekstus viedierīcēs jeb tā saucamo e-grāmatu.
Viens no olimpiādes uzdevumiem bija domraksts. Una izvēlējās tēmu par to, kādai jābūt literatūrai, kuru būtu vērts lasīt.
“Visai literatūrai ir kāda jēga. Katrs novērtēs kādu grāmatu un katram būs savas domas. Tas ir arī literatūras uzdevums – rosināt domāt. Savā domrakstā kā piemēru minēju “Greja 50 nokrāsas”. Kādam tā šķiet nebaudāma, kāds to izlasa ar sajūsmu,” uzskata ģimnāziste.
Una pateicas skolotājai R. Kriviņai, jo viņa katru stundu vada interesanti, ar izdomu, lai skolēnus rosinātu domāt un izteikties. Savukārt skolotāja uzskata, ka katra klase ir atšķirīga tajā, kā tiek uztverti latviešu literatūras klasiķi.
“Skolēniem ir jāmāca Rainis, jo tas ir mūsu klasiķis. Jautājums – ko no viņa darbiem paņemt. Atceros laiku, kad pati mācījos par dzejoļu krājumu “Gals un sākums” un, atklāti sakot, daudz ko nesapratu. Ja es pati nesaprotu, ko es varu prasīt no bērniem? Luga “Uguns un nakts” ir noiets etaps, jo to saista ar eposu “Lāčplēsis”. Šogad ar vienpadsmitajiem analizējām darbu “Jāzeps un viņa brāļi”. Baidījos, kā nu būs. Man patika, kā viņi to pieņēma. Neapgalvoju, ka visi šo darbu izlasīja, bet bērni brīnišķīgi skaidroja lietas, par kurām bija domājis Rainis – par cilvēka veidošanos, sapņiem un attiecībām,” savā pieredzē dalās R. Kriviņa.
Una šogad absolvēs ģimnāziju. Vēl priekšā daži eksāmeni, un viņa plāno iegūt augstāko izglītību, studējot Kultūras akadēmijā starpkultūru sakarus starp Latviju un anglofonām valstīm (valstis, kurā runā angļu valodā). Arī angļu valodā Unai ir uzteicamas sekmes. Gadījumā, ja nepaveiksies iegūt vietu budžeta grupā, Unai padomā ir doties studēt uz Vidzemes Augstskolu un apgūt žurnālistikas zināšanas.

Uzziņai
Valsts latviešu valodas un
literatūras olimpiāde
piedalījās 95 dalībnieki
1. pakāpe – 5 dalībniekiem
2. pakāpe – 8 dalībniekiem

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Spīdoši panākumi valsts mēroga latviešu valodas un literatūras olimpiādē

Kategorijas