Pāri plūstošo enerģiju atdod darbam

2019. gada 29. marts 09:41

1581

Pēc Valkas novada domes Valkas pagasta pārvaldē veiktajām pārmaiņām, ilggadējā komunālās saimniecības vadītāja Ligita Sīmane kopš februāra ir arī pārvaldes vadītāja. Aicināju Ligitu uz sarunu, lai uzzinātu ne tikai par aktuālākajām lietām, jautājumiem, veicamajiem darbiem pagastā, bet arī noskaidrotu, kāda Ligita ir ikdienā kā personība.
Jau zvanot un aicinot uz tikšanos, Ligita uzsvēra, ka nav radusi runāt par sevi, bet, ja jārisina kāds jautājums, komunikācija viņai nesagādā nekādas problēmas.
Ligita ir no Gaujienas, uz Valku atnāca pēc apprecēšanās ar valcēnieti Normundu. Pirmais darbs viņai bija kokzāģētavā “Ieviņas”, kur pienākumos ietilpa kokzāģētavas un darbinieku pārraudzība, materiālu uzmērīšana, pavadzīmju sagatavošana un tamlīdzīgi. Valkas pagasta pārvaldē Ligita sāka strādāt 2008. gadā (pagājušajā gadā apritēja apaļi 10 gadi) kā komunālās saimniecības daļas vadītāja. Lai gan amatos, kuros strādājusi un strādā Ligita, biežāk ierasts redzēt vīriešus, viņa atzīst, ka ar darbu nekad nav bijis problēmu. “Kokzāģētavā “Ieviņas” arī nostrādāju desmit gadus, tur bija tikai vīriešu kolektīvs,” stāsta Ligita. Uz jautājumu, vai kokzāģētavā uzkrātā pieredze atviegloja darbu Valkas pagasta pārvaldē, viņa atbild, ka kopumā darba uzdevumi palikuši nemainīgi – darbu deleģēšana un uzraudzība. “Tikai saimniecība, kura jāpārrauga, kļuvusi daudz plašāka,” uzsver Ligita.

- Kā atšķiras, kā mainījusies tava darba diena pēc papildu amata pienākumu saņemšanas?
- Darba pienākumi no iepriekšējiem īpaši neatšķiras, klāt nākuši tikai papildu uzdevumi ‒ jāierodas uz domes sēdēm, jāparaksta dokumenti, kas uzreiz nozīmē lielāku atbildību. Jāmācās, jāzina vairāk noteikumu, likumu, ko drīkst, ko nedrīkst. Kas attiecas uz pagasta dzīvi ‒ dažādos pasākumos piedalījos arī iepriekš.

- Kāds tev liekas darbs pašvaldībā?
- Mani nebiedē darba apjoms, es nevarētu veikt sēdošu darbu, man nepieciešams visu laiku būt kustībā, būt dabā. Nevaru nosēdēt mierā, tas nav priekš manis. Patīk darbs ar cilvēkiem, it īpaši tiem, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk – veciem ļaudīm un trūcīgajiem. Un darbs pašvaldībā šajā amatā tāds arī ir.

- Ienākot Lugažu muižā, pamanīju, ka foajē notiek remontdarbi.
- Jā, tiek pārkrāsotas foajē sienas. Man ir lieliski kolēģi, kas palīdz gan ar padomu, gan darbu. Runājot par aktuāliem paveiktajiem un plānotajiem darbiem – nesen Sēļu ciemā pārveidojām katlumājas sistēmu, tagad tā ir apkurināma ar granulām, kas krietni atvieglo darba procesu un samazina izmaksas. Tuvākajā laikā Sēļos plānots sakārtot ūdens staciju, tai nepieciešams remonts. Sākot ar martu, Sēļu bibliotēkas ēkā ir pieejams sociālais darbinieks un katra mēneša 8. datumā ‒ uzskaitvede. Vēlētos arī sakopt Pētera Radziņa piemiņas vietu – atjaunot informatīvo stendu, bet saistībā ar to vēl jānoskaidro dažas detaļas. Plānots arī sagatavot un iesniegt trīs projekta pieteikumus biedrības “Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA” izsludinātajam LEADER projektu konkursam. Ir daudz un dažādas vīzijas par Lugažiem, Sēļiem, pagastu kopumā, bet visam ir vajadzīgs laiks.

- Kā tu nonāci līdz priekšnieces amatam Valkas – Lugažu draudzē?
- Šajā draudzē esmu jau 14 gadus, bet draudzes priekšnieces amatu ieņemu kopš 2016. gada. Vairākus gadus biju draudzes padomē. Savulaik jau man piedāvāja šo amatu, bet es dažādu iemeslu dēļ atteicos, otrajā reizē, kad draudzes priekšnieka amatu piedāvāja mācītājs Gints Polis – neatteicu. Par papildu motivāciju uzņemties amata pienākumus kalpoja arī draudzes locekļu atbalsts un toreizējā situācija baznīcā. Redzēju, ka tai brīdī varu palīdzēt un šo darbu darīt. Tas ir kā otrs pilna laika darbs.

- Šis ir tas laiks, kad Valkas – Lugažu draudze kļūst arī pamanāmāka sociālajos tīklos.
- Jā, ar šo ļoti daudz palīdz mana meita. Tas ir viņas devums draudzei ‒ informēt par aktualitātēm, jo baznīca ir atvērta visiem. Viss, kas tiek darīt draudzē, piemēram, humānā palīdzība, koncerti, baznīcas apskate un tamlīdzīgi, nav tikai draudzes locekļiem, tas ir ikvienam novada iedzīvotājam un viesim.
- Nesen tu kļuvi par vecmāmiņu mazmeitiņai.
- Bērna ienākšana ģimenē manī rada neaprakstāmu laimes sajūtu. Lai gan lielākā daļa brīvā laika tagad tiek pavadīta kopā ar mazmeitiņu, tomēr hobiji netiek pamesti novārtā. Lasu grāmatas, pārsvarā par vēsturi – izsūtīšanu un karu. Pēdējā, kuru izlasīju, ir Ainas Bērzas “Ingrīda”. Vasarās man patīk rušināties savā siltumnīcā – audzēju tomātus. Audzēju pilsētā vistas. Meklēju dažādas šķirnes. Man ir zīda vistiņas un gailītis, kuri izperējuši cālīšus. Inkubatorā esam audzējuši cālīšus, izmēģinājām audzēt arī broilerus, šogad plānoju to darīt atkal. Iepriekšējā mājā man bija vīnogas, tagad sāku visu no jauna – pirms gada tika iestādīti pirmie vīnogu stādi.

- Ko tev nozīmē darbs?
- Tā ir platforma, kur atdot daļu savas enerģijas. Mājinieki saka, ‒ ja man nebūtu, kur to izlikt, viņiem neklātos viegli. Vajag visu laiku skriet, kaut ko darīt, uzraudzīt, izrīkot. Darot rodas jaunas idejas, domas ‒ dari vienu darbu, tu jau redzi nākamo. Nekad neeju gulēt, neizplānojot darāmo nākamajai dienai. Ir gadījies, ka līdzcilvēki man saka ‒ pagaidi, nomierinies. Jāatzīst, ka pēc jaunā amata ieņemšanas nākas sevi ierobežot un padomāt, paanalizēt, vai mesties ar galvu pa priekšu vai tomēr nemesties.

- Kā tu pati sevi raksturotu?
- Neesmu nemaz tik nopietna, reizēm nedaudz jokaina, arī haotiska. Man gribas visu šodien un tūlīt. Ilgi nedomāju, ja kaut kas ienāk prātā, tad rīt man to vajag. Tāda es esmu gan mājās, gan darbā. Dzīvoju šodienai.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pāri plūstošo enerģiju atdod darbam

Kategorijas