Pa seriāla pēdām uz Ronnenburgu

2019. gada 5. aprīlis 09:22

Dienas kļuvušas garākas. Gaisā virmo pavasaris. Tas vilina doties ārā un baudīt dabas jaukumus. Bet uz kurieni? Mūsu izvēli nosaka nejaušība. Pašmāju TV3 seriāls “Viss pa jaunam” filmēts Raunā (tās agrākais nosaukums – Ronnenburga). Pilsētiņa izvietojusies Vidzemes viducī starp Smilteni, Cēsīm un Valmieru.
Lai gan debesis apmākušās, dienas sākums ir daudzsološs, jo nelīst un nekrīt slapjš sniegs. Sagatavojuši sausu drēbju kārtu tik mainīgiem laika apstākļiem, dodamies ceļā, lai baudītu dabu un apskatītu vēsturiskās vietas. Pēc divu stundu brauciena esam Raunā, kas atrodas tāda paša nosaukuma upītes krastos. Iebraucot Raunā pa Rīgas ielu, mūsu uzmanību piesaista brīvības piemineklis “Koklētāja”, ko 1933. gadā atklājis prezidents Alberts Kviesis. Tēlnieka Kārļa Zemdegas piemineklis veltīts Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņās kritušo Raunas draudzes locekļu piemiņai, tā pamatnē iegravēti Kārļa Baumaņa himnas vārdi “Dievs, svētī Latviju”. Pamatnē kaltais uzraksts padomju gados tika noņemts un atjaunots tikai 1989. gadā. Aiz pieminekļa slejas ozolu aleja, kur zem katra no kociņiem guldīta pudele ar kritušo karavīru vārdiem. Turpat atrodas Raunas parks ar pilsdrupām. Novietojam auto pie kādreizējā lauksaimniecības nama (celts 1909. gadā), kur 20. gadsimta 20.–30. gados bijis Lauksaimniecības biedrības veikals, noliktava un neliela viesnīca.

Raunas centrs
Lielākā daļa apskates objektu izvietojušies pilsētiņas centrā cits citam blakus. Šeit redzama Raunas evaņģēliski luteriskā baznīca, kuras fasādi rotā divi unikāli Livonijas laika ciļņi. Pie domes ēkas visu diennakti apskatāma dabas galerija, kas izvietota uz pieciem stendiem. Galerijas ekspozīcija ir mainīga, lai, atgriežoties Raunā, būtu iespēja redzēt ko jaunu. Tepat arī latviešu kora mūzikas pamatlicēja Jāņa Cimzes piemineklis. Godinot izcilā novadnieka piemiņu, to atklāja 1989. gadā. Raunas bibliotēkas muzeja zālē ienirstam izstādē “Rauna senajās fotogrāfijās un atklātnēs”, kura apskatāma vēl līdz 18. aprīlim.
Pēc nelielās Raunas iepazīšanas pienācis laiks pusdienu pauzei, bet pirms tam iegriežamies tūrisma informācijas centra darbinieces ieteiktajā veikaliņā “Latvijas ķiploks”, kas izvietojies centrā nelielā koka namiņā. Ieejot telpās, jūtams patīkams ķiploku aromāts un mūs sagaida laipa pārdevēja. Veikaliņā nopērkami vietējo uzņēmēju ražotie labumi – ķiploku izstrādājumi, alus, vīns un citas ēdamlietas. Piedāvātie produkti ir roku darbs. Iegādājamies Raunas dālderi, kas kalpo kā suvenīrs un iemaināms pret preci vai pakalpojumu piecu eiro vērtībā. Tas iesaiņots auduma maisiņā ar klāt pievienotu leģendu par Raunu. Monētu izveidojuši novada uzņēmēji, konsultējoties ar vēsturniekiem. Monētā iekalts pilsētiņas senais nosaukums Ronnenburga un ģerbonis.
Pēc vietējo iedzīvotāju ieteikuma pusdienas ieturam centra kafejnīcā “Hameleons”, jo tur esot visgardākā un vislabākā virtuve. Nelielā kafejnīca ir mājīga, ēdienkarte – vienkārša, bet var garšīgi un ātri paēst.
Kad vēderi pilni, dodamies uz viduslaiku pilsdrupām ar skatu torni. Tā kā tornī brīvi iekļūt nevar, vēlreiz iegriežamies tūrisma informācijas centrā pēc pils torņa atslēgas, lai aplūkotu Raunu no augšas. Pils bijusi Rīgas arhibīskapa rezidence ziemas mēnešos. Par tās celtniecības laiku dokumentālu liecību nav. Viena daļa pētnieku uzskata, ka pils celta 1265. gadā, bet rakstītajos avotos minēts 1381. gads. Pilsdrupas ir vienas no apjomīgākajām un labāk saglabātajām Latvijā. No pils skatu torņa paveras burvīgs skats uz mazpilsētiņu.
Izstaigājam Raunas vēsturisko parku, kur bērniem un jauniešiem ierīkota izziņas un dabas taka ar dažādiem fiziskās izturības pārbaudes šķēršļiem. Parkā apskatāma arī viena no koka ūdens caurulēm, pa kurām agrāk pilsētiņas iedzīvotājiem piegādāts ūdens.

Pie dabas
Mierīgai pastaigai izvēlamies Veselības taku, kas vijas gar Raunas upes labo un kreiso krastu. Nepilnus divus kilometrus garajā takā iespējams izbaudīt dabas daudzveidību un skaistumu. Takas sākums ir pie tilta pār Līčupi. Apskatām noslēpumaino baltā smilšakmens Velnalu, kas izveidojusies ap 370 miljonus gadus vecā iezī. Par Velnalu tiek stāstīta teika – senos laikos Raunas apkaimē dzīvojis vecs velns, kuram bijusi liela bagātība un kurš naudu slēpis peklē, bet jaunie velnēni bez atļaujas to tērējuši. Velns meklējis citu slēptuvi mežā. Upes krastā atradis baltu klinti un sācis rakt alu. Izrakto zemi nesis pāri upei un bēris kaudzē – tā radies Tanīsa kalns. Tas ir 24 metrus augsts, Latvijā viens no lielākajiem pilskalniem (nocietināta dzīvesvieta senatnē), valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Pie Raunas upītes ietekas Dzirnavu dīķī apskatām, kā ūdens spēks plūst caur dzirnavu slūžām.
Vidzemes pilsētiņas apskates noslēgumam – teikām un nostāstiem apveltītais dabas veidojums Raunas Staburags, kas veidojies daudzu gadsimtu laikā. No centra tas atrodas vien nieka 1,5 kilometru attālumā Raunas ielejas labajā krastā. Vēstures avotos minēts, ka šī klints ir laimes meklētājs – milzis, kas skumis pēc neatrastās laimes. Tagad Raunas Staburaga zaļais mētelis ir zaļganbrūns un pa nogāzēm plūstošās sīkās avota straumītes pārvērtušās garās lāsteku asarās. Kopā ar nogāzi tas veido gleznainu ainavu. Raunas Staburags atrodas aizsargājamā, dabas lieguma teritorijā. Ainaviskais šūnakmens saglabājies cilvēku nepārveidots. Pēc Daugavas Staburaga appludināšanas 1966. gadā Raunas Staburags ir vienīgais šāda veida piemineklis Latvijā un ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā.
Sāk krēslot, un laiks doties uz izvēlēto naktsmītni. Pārnakšņošanai esam izraudzījušies viesu māju “Jaun-Ieviņas”, kur mitinājusies seriāla “Viss pa jaunam” filmēšanas komanda. Viesu nams atrodas meža ielokā dīķa krastā septiņu kilometru attālumā no Raunas. Šeit var apskatīt savvaļas zirgus un govis. Zemnieku saimniecībā izgatavo un iespējams iegādāties dažādus ekoloģiskos produktus: cidoniju sukādes, sīrupu, marmelādi un citus veselīgus gardumus.
Nākamā diena mūs iepriecina ar saulainu rītu. Mājupceļā nolemjam izstaigāties pa Cīrulīšu dabas takām Cēsu pievārtē. Vispirms dodamies uz Zvanu klintīm, kas ir īsākā taka (apmēram kilometrs) un būvēta no apaļkoka un dēļiem. Pēc tam pa zemes ceļu turpinām līdz kempingam “Žagarkalns”, kur sākas divi garākie pastaigu maršruti – 2,7 un 4,6 kilometru garumā. Tā kā takas šajā gadalaikā vēl ir apledojušas un vietām pat dubļainas, izlemjam doties pa īsāko maršrutu, taču mūsu pastaiga ātri beidzas jau pie Spoguļklintīm. Kārtīgi izslidojušies un pa dubļiem izbridušies, nolemjam šo “izpriecu” beigt – vēl nav īstais laiks tādām pastaigām. Jāatgriežas siltākās un vasarīgākās dienās. Tomēr brīnišķīgi pavadītais laiks ir piepildīts ar pozitīvām emocijām.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pa seriāla pēdām uz Ronnenburgu

Kategorijas