Reģionālajā vizītē Smiltenē ierodas ministrs Juris Pūce

Rīt, 10. aprīlī, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paziņos jaunumus, kas būs saistoši visiem Latvijas iedzīvotājiem, proti, cilvēkiem tiks darīts zināms, kādos novados, viņi, iespējams, dzīvos pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.
Šo trešdien divas stundas ilgā pasākumā VARAM plašsaziņas līdzekļiem rīkos Latvijas pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas prezentācijas pasākumu, lai iepazīstinātu ar izstrādātajiem pašvaldību izveides kritērijiem un, pamatojoties uz tiem, tapušo administratīvi teritoriālā iedalījuma karti.
Vēl pirms tam 4. aprīlī Smiltenē darba vizītē ieradās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, lai tiktos ar pašvaldības vadītāju Gintu Kukaini, citiem pašvaldības darbiniekiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un vietējiem uzņēmējiem un pārrunātu pašvaldībā aktuālos tematus un administratīvi teritoriālo reformu, kā arī apskatītu Smilteni (ministram Smiltenē tika izrādīta Tepera ezera promenāde, stadions, Vecais parks, Daugavas ielas 7A jaunā dzīvojamā māja, rūpnieciskās ražošanas ēkas būvniecība Limbažu ielā un citi objekti).
Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana ir definēta kā valdības darba prioritāte. Savukārt ministrs Juris Pūce par savu galveno darbu ministra amatā izvirzījis apņemšanos līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj iedzīvotājiem nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā par samērīgām izmaksām. Jaunais administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likums Saeimai būtu jāpieņem līdz 2020. gada 1. jūnijam.
Vizītes laikā Smiltenē J. Pūce atvēlēja laiku arī intervijai ar laikraksta “Ziemeļlatvija” un “STV Studija” žurnālistiem. Uz “Ziemeļlatvijas” vaicājumu, kādi jaunajā administratīvi teritoriālā iedalījuma kartē izskatās mūsu puses novadi, ministrs izvairījās no atbildes, norādot, ka to varēs uzzināt 10. aprīlī VARAM rīkotajā prezentācijas pasākumā un karti varēs apskatīt VARAM mājaslapā.
Taču ministrs atbildēja uz citiem jautājumiem, skaidrojot, kāpēc šāda reforma valdības skatījumā ir nepieciešama.
Juris Pūce: – Reformas pamatā ir nepieciešamība visiem Latvijas iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā nodrošināt salīdzināmā kvalitātē salīdzināmus publiskos pakalpojumus, un pēc iespējas labus. Diemžēl pašreizējā situācijā pašvaldību karte ir ļoti sadrumstalota. Latvijā ir 119 pašvaldības, kur iedzīvotāju skaits novadu grupā svārstās no viena tūkstoša līdz 36 tūkstošiem un vairāk. Faktiski tas rada situāciju, kurā iedzīvotāji nesaņem vienādus pakalpojumus. Tāpēc arī mēs, gatavojot jauno piedāvājumu Latvijas teritoriālajam iedalījumam, skatāmies pēc galvenajām lielākajām, būtiskākajām pašvaldību funkcijām, kas ir izglītība, sociālā palīdzība un dažādi citi pakalpojumi, pēc tā, kāda ir šo funkciju optimālā sniegšanas karte, cik daudz iedzīvotājiem ir jābūt novadā, lai varētu piesaistīt atbilstošus pašvaldību speciālistus, samaksāt viņiem algu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas, lai varētu uzturēt izglītības iestādes un citas pašvaldības iestādes un tamlīdzīgi. Tas ir modelis, uz kā ir balstīts mūsu piedāvājums.
– Sākotnēji bija plānots, ka VARAM savu redzējumu prezentēs maijā, bet pirmīt, tiekoties ar Smiltenes novada domes vadību un pašvaldības darbiniekiem, informējāt, ka tas notiks ātrāk. Kā tad īsti tas būs?
– Maijā šo redzējumu prezentēsim valdībā, un valdībai ar lēmumu tas jāpieņem informatīvā ziņojuma formā kā valdības piedāvājums sarunām ar pašvaldībām un Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt 10. aprīlī piedāvāsim sabiedrībai indikatoru kopu, kritērijus, ko esam izstrādājuši, un arī administratīvā iedalījuma projektu, kā arī sūtīsim to saskaņošanai citām valsts pārvaldes iestādēm un Latvijas Pašvaldību savienībai. Šobrīd (4. aprīlī – redakcijas piezīme) vēl nevaru pilnīgi precīzi pateikt, kāds šis administratīvi teritoriālais iedalījums ir, jo eksperti vēl ar to strādā. Ir daudzas nianses. Mēs pētām katru novadu, katru apdzīvotu vietu, lai noskaidrotu, kādi ir mobilitātes paradumi, kur cilvēki dodas pēc publiskiem pakalpojumiem, kā šos pakalpojumus iegūst.
– Ir pašvaldības, kas pretojas šādai reformai. Vai tādā gadījumā tas tiks darīts piespiedu kārtā?
– Man nepatīk apzīmējums “piespiedu kārtā”. Atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam un arī likumam valsts nosaka administratīvi teritoriālo iedalījumu un pašvaldību robežas, un tas ir pareizi. Un jā, lēmumu pieņems Saeima Latvijas iedzīvotāju interesēs. VARAM piedāvās administratīvā iedalījuma projektu, nevis balstoties uz to, kurš novads ar kuru grib draudzēties, bet gan uz to, kā ir labāk visu Latvijas iedzīvotāju interesēs, lai visās vietās cilvēki dzīvotu pašvaldībās, kas varētu nodrošināt publiskos pakalpojumus salīdzināmā kvalitātē un pienācīgā apjomā.
– Vienai daļai lauku iedzīvotāju ir bažas, ka novadu reformas rezultātā resursi un pakalpojumi koncentrēsies novadu centros, un tas savukārt varētu veicināt vēl lielāku lauku iztukšošanos, jo cilvēki pārcelsies uz pilsētām vai tuvāk tām. Vai pieļaujat, ka tā varētu notikt, un vai tas ir risks novadu reformai?
– Es domāju, reforma šādu procesu neietekmēs, bet drīzāk pat kavēs. Ja skatāmies ilgākā perspektīvā, tad nekādi administratīvi teritoriāli pārbīdījumi nav mainījuši Latvijas iedzīvotāju diemžēl ilglaicīgu migrāciju no laukiem uz pilsētām. Turklāt pēdējo 20 gadu laikā diemžēl Latvijas cilvēki no laukiem dodas nevis uz pilsētām Latvijā, bet uz pilsētām citās vietās Eiropā, lai tur strādātu. Smiltenes novads ir piemērs tam, ka tā var nebūt, ka cilvēki var atrast darbavietas arī pagastos vai Smiltenes pilsētā. Latvija nav tik grūti aizsniedzama valsts. Mēs varam no jebkuras vietas līdz attīstītam centram nokļūt pietiekami īsā laikā, atrast darbu, kur strādāt, bet reāli dzīvot lauku apvidū. Smiltenē, protams, iedzīvotāju skaits ir samazinājies pēdējo 20 gadu laikā, bet samazinājuma temps nav bijis tik augsts. Tas ir tieši tāpēc, ka šeit bijusi akcentēta uzmanība uz uzņēmējdarbības attīstību un darba vietu veidošanu. Un šīs reformas mērķis ir veidot tādas pašvaldības, kas spēj šādu funkciju sniegt, jo sagaidīt no pašvaldībām, kurās dzīvo 1000 līdz 1500 iedzīvotāju, to, ka šādas pašvaldības mērķtiecīgi spēs piesaistīt no ārzemēm investorus, kas izvēlēsies investēt pilsētu vai pagastu teritorijās, ir nedaudz naivi.
– Jau iepriekš norādījāt, ka Smiltenes novads ir interesants. Kādā ziņā?
– Smiltenes novads ir interesants Latvijas kartē, jo tajā ir ļoti augsti nodarbinātības rādītāji, ļoti labs pieauguma temps attiecībā uz teritorijas attīstības indeksu un citiem teritorijas attīstības rādītājiem. Smiltenes novadā var arī novērot diezgan vienmērīgu teritorijas attīstību. Tas ir interesants piemērs, kuru izpētīt.
– Īstenojot administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu, valdībai ir mērķis panākt, lai 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiktu jauno novadu teritorijās. Vai ir plānots grozīt likumu par republikas pilsētu un novadu domēs ievēlējamo deputātu skaitu, lai varētu novada domē ievēlēt lielāku skaitu deputātu nekā līdz šim, lai pārstāvniecība būtu samērīga? Proti, novadu teritorijas kļūs lielākas.
– Šobrīd deputātu skaitu novadā nosaka pēc iedzīvotāju skaita tajā. Diskusija par to, vai un kādā veidā pilnveidojam vēlēšanu sistēmu, noteikti notiks. Tā ir daļa no reformas apspriešanas gaitas, un tas ministrijai būs jāpiedāvā. Tas, ko mēs vēlētos šajā jautājumā, ir izdiskutēt ar visām pašvaldībām jautājumu, kāds būtu optimālais ceļš, nevis steigties ar vienu vislabāko versiju. Ir skaidrs, ka ir jārūpējas par to, lai katra cilvēka (vēlētāja) balsij būtu vienāds svars un lai vienlaikus Latvijā apdzīvotām vietām būtu iespējams ievēlēt savus pārstāvjus pašvaldībā.
– Ko jūs pats personīgi kā Latvijas iedzīvotājs, nevis ministrs, vērtētu kā lielāko ieguvumu no novadu reformas?
– Es domāju, ka cilvēki rezultātā varēs rēķināties ar to, ka viņu pašvaldības spēs sniegt viņiem nepieciešamos pakalpojumus ne tikai šogad, bet arī pēc 10, 15 un 20 gadiem, ka pašvaldībām būs pietiekami daudz finanšu jaudas un attīstības jaudas, lai spētu piesaistīt resursus. Tās ir garantijas iedzīvotājiem, ka viņi var rēķināties ar pieejamiem publiskajiem pakalpojumiem tajā vietā, kur viņi dzīvo.
– Arī pagastos?
– Šobrīd tas ir jautājums, ko var izlemt katra pašvaldība pati, bet, kā mēs redzam, pašvaldības absolūtā vairumā izlemj publiskos pakalpojumus pagastos sniegt, uzturēt un darbināt tur savu infrastruktūru. Tas ir pašvaldību uzdevums izvēlēties tādu ceļu, kas atbilst viņu iedzīvotāju interesēm un lai nodrošinātu publisko pakalpojumu pieejamību. Kāpēc mēs iedomājamies, ka pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām pašvaldību deputāti ieradīsies no citas planētas un turpmāk organizēs lietas pilnīgi citādāk? Tā tam nevajadzētu būt.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19