Aicinājums – būt “ceļiniekiem”

2019. gada 10. aprīlis 22:15

169

Brīži, kad satiekas skolas absolventi un tagadējie audzēkņi, vienmēr ir īpaši. Pirmajiem tā ir patīkama atgriešanās mīļās vietās, atkalsatikšanās ar skolotājiem, otrajiem – iespēja kaut nedaudz ielūkoties profesionālajā dzīvē, kas gaida pēc tehnikuma beigšanas. “Ceļinieku ikdiena nav viegla, bet savu izvēli ne mirkli nenožēlojam,” saka Ritvars Ķepītis un Artūrs Prīsis, kuri Smiltenes tehnikumā izmācījušies par celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķiem.

Ritvars savā ģimenē ir “ceļinieks” jau otrajā paaudzē. To, ka arī viņa, tāpat kā tēta darba ikdiena, būs ar saistīta ar ceļu būvi, Ritvars zinājis jau no piecu gadu vecuma, skatoties, kā strādā tētis. Ritvara darba vieta ir SIA “YIT INFRA Latvija”. Tiekoties ar Smiltenes tehnikuma pirmā transporta kursa jauniešiem, absolvents iesaka ņemt vērā – strādājot uz ceļa, personiskajām ambīcijām nav vietas. Tas ir komandas darbs, kurā svarīgs katra paveiktais. “Jā, brīžiem ir ļoti grūti, bet gandarījums par paveikto un tā alga, ko saņemam, ir tā vērta… Tiesa, lai labi pelnītu, vispirms sevi jāpierāda. Neviens nemaksās tikai par to vien, ka atnāksi un pateiksi: “Te es esmu un gribu nopelnīt tik un tik…”"

Šeit vienmēr būšu savējais…

Artūrs Prīsis strādā a/s “Ceļu pārvalde”. Pēc skolas beigšanas kādu laiku pastrādājis ārzemēs un sapratis, ka svešā zemē viņš ir un paliks tikai viesstrādnieks… Lai cik laba arī būtu alga, tā nespēj aizstāt tēvzemi un dāvāt tās izjūtas, ko latvietis var gūt tikai saskarsmē ar latvieti - ar savējo… “Atgriezos mājās, sāku strādāt “Ceļu pārvaldē”, kur jau bija priekšā vairāki Smiltenes tehnikuma absolventi. Arī šeit ir smagi jāstrādā, darbā pagājusi ne viena vien nakts. Ja vajadzīgs “aizlāpīt bedrīti” lidostas skrejceļā, tad tas arī noteiktā laikā jāizdara. Taču te vienmēr būšu savējais. Saskatāmies ar kolēģiem un saprotamies no pusvārdiem. Tikai strādājot “Ceļu pārvaldē”, sapratu, ka būt “ceļiniekam” – tas ir mans dzīves aicinājums.”

“Jauniešus ļoti uzrunā absolventu stāsti,” atzīst Smiltenes tehnikuma pirmā kursa “ceļinieku” audzinātāja Līga Ābeltiņa. “Pieredzei, kurā dalās jauns cilvēks, kurš pavisam nesen sēdējis skolas solā un darījis tādas pašas blēņas kā viņi, ir pavisam cita vērtība… Arī man bija patiess prieks satikties ar Ritvaru un Artūru, redzēt, ka viņi ir laimīgi, atraduši savas dzīves īsto aicinājumu…”

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Aicinājums – būt “ceļiniekiem”

Kategorijas