Rīgas motormuzejs atzīmē 30 gadu jubileju

Rolands Rumba, VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija” sabiedrisko attiecību speciālists

2019. gada 10. aprīlis 22:27

Rīgas motormuzejs atzīmē 30 gadu jubileju

Aprīlis ir Rīgas Motormuzeja (RMM) dzimšanas dienas mēnesis, jo pirms 30 gadiem, 1989.gada 22. aprīlī realizējās seno spēkratu kolekcionāru un entuziastu sapnis par savu mājvietu – svinīgā ceremonijā, klātesot simtiem cilvēku, tika atklāts motormuzejs. Iesākot jubilejas mēnesi, Rīgas Motormuzejs iepazīstina ar tā ekspozīcijas un ēkas rašanās vēsturi, ko lielā mērā noteica neizsīkstošs cilvēku entuziasms.

Viss sākās no kluba

Pagājušā gadsimta 70-to gadu sākumā seno spēkratu entuziasti kala plānus kā popularizēt retro auto kustību. 1972. gada 21.jūlijā tika nolemts dibināt Latvijas Antīko automobiļu klubu (AAK), kas apvienoja domubiedrus ar interesi par senajiem spēkratiem, to meklēšanu, restaurēšanu un saglabāšanu. Kluba pirmais vadītājs Viktors Kulbergs ap sevi pulcināja tādus entuziastus kā Elmārs Žvīgulis, Juris Gagainis, Aija Gaile, pašreizējo muzeja restaurācijas vadītāju Gunāru Dortānu un vēl vairākus desmitus seno spēkratu cienītāju. AAK kļuva par līdz tam nebijušu informācijas un pieredzes apmaiņas centru, kurš rīkoja dziesmu svētkiem cienīgus seno spēkratu braucienus. Par īstu leģendu kļuva 1975. gada seno spēkratu salidojums, uz kuru Rīgā pulcējas tūkstošiem skatītāju.

1978. gadā notika līdz tam neiedomājama izstāde - vēsturiskajās Rīgas biržas nama telpās atklāja ekspozīciju „Auto Moto Retro”. Tā bija unikāla – zālē tika uzburta pavisam cita, no ikdienas ļoti atšķirīga pasaule. Tā padomju cilvēkam parādīja, ka iespējama citāda dzīve, un ikviens var būt tās veicinātājs. Tad arī dzima pirmā doma par muzeja nepieciešamību.

AAK biedri senos spēkratus mērķtiecīgi meklēja visā Padomju Savienības teritorijā. No lūžņiem un šķūnīšiem tika izcelti spēkrati ar izcilu vēsturisko vērtību. Palīdzēja gan veiksme, gan neatlaidība.

Gluži neticama bija 1913. gadā Rīgas Krievu Baltijas vagonu rūpnīcā (Russo-Balt) būvētā ugunsdzēsēju auto atrašana. Sen izjauktā auto detaļas mētājās kādā šķūnīti Raunā, bet rāmja daļas iebetonētas kā balsts TV antenas mastam. AAK biedru un Ugunsdzēsības pārvaldes kopīgiem spēkiem restaurētais automobilis ir viens no diviem pasaulē palikušajiem leģendārajiem Russo-Balt eksemplāriem un apskatāms muzejā. (Foto: Russo_Balt_atrašana )

1976. gadā dažas stundas pirms sagriešanas metāllūžņos komunistiskajā sestdienas talkā Maskavas ZIL rūpnīcā tika izglābts unikālais kalnu sacīkšu auto - 1938.gada Auto Union CD V16 – vēl viena padomju kara trofeja. Jau pēc gada AAK biedri sakopto automobili demonstrē pasākumā Biķernieku trasē, un tas kļūst par savdabīgu AAK vizītkarti, vēlāk tas kļūst par jaunbūvējamā Motormuzeja centrālo eksponātu. Arī šobrīd leģendārais kalnu sacīkšu auto muzejā ieņem goda vietu uz īpaši veidota paaugstinājuma (Foto: Auto_Union_atrašana)

Arī Staļina vajadzībām izgatavoto bruņoto limuzīnu ZiS 115, līdzīgi kā Auto Union, pēdējā brīdī izdevās izglābt no sagriešanas lūžņos. Auto necauršaujamo vairākslāņu stiklu biezums sasniedz gandrīz 8 centimetrus, tas viscaur apstrādāts ar bruņu plātni un durvju biezums sasniedz pat 20 centimetrus. Motormuzejā auto nonāca ar PSRS autorūpniecības ministra rezolūciju: nodot! Vienkāršāk sakot, auto tika pārrakstīts no bilances uz bilanci.

80. gadu beigās kluba biedru skaits jau pārsniedza divus simtus, bet aktīvos līdzjutējus varēja skaitīt tūkstošos. Neskatoties uz “dzelzs priekškaru”, kluba biedri izmantoja katru iespēju iegūt ziņas par rietumos ražotiem spēkratiem, to tehniskajiem risinājumiem, rezerves daļām un restaurācijas tehnoloģijām. AAK sāk aktīvu sadarbību ar līdzīgiem klubiem „sociālisma nometnes” valstīs.

Muzejs – seno spēkratu māja

Ar katru gadu AAK biedri pārliecinājās, ka viņu darbs ir vajadzīgs sabiedrībai, tādēļ bija pienācis laiks domāt par savām mājām. Sākumā tas šķita neaizsniedzams sapnis, jo īpaši pēc tam, kad izrādījās, ka Maskavas olimpiādē ir iztērēts tik daudz naudas, ka neatliek līdzekļu nevienai kultūras un sporta celtnei.

Negaidot no rietumiem klubam tika izteikts bezprecedenta piedāvājums – apmaiņā pret atrasto unikālo Auto-Union CD V16 uzbūvēt izsapņoto seno spēkratu muzeja ēku. Padomju funkcionāri to nevarēja pieļaut un 1985.gadā atrada finansējumu motormuzejam. Jaunā seno spēkratu centra projektu izstrādāja Pilsētbūvniecības institūts arhitekta Viktora Valguma vadībā. Ēkas konstrukcijas piegādāja Somijas uzņēmums Otto Wuorio, kas padomju sistēmai bija ļoti netipiski.

Muzeja pamatakmens tika ielikts 1986. gada 6. jūnijā, bet ēkas atklāšana notika 1989. gada 22. aprīlī. RMM ēku atklāja Valsts Plāna komitejas priekšsēdētajs Miervaldis Ramāns un satiksmes ministrs Jānis Janovskis, bet atklāšanā piedalījās Volkswagen koncerna pārstāvis. (Foto: 1986_pamatakmens) Muzeja ekspozīcijas pamatā bija AAK biedru seno spēkratu kolekcija. Jaunatvērtā muzeja apmeklējums bija iespaidīgs – 1989.gadā 75 tūkstoši cilvēku, bet 1990. gadā jau 130 tūkstoši. Tas apliecināja, ka entuziastu sapnis bija pārtapis jaudīgā enerģijā, ko novērtēja arī sabiedrība. (Foto:1989_atklāšana)

Muzeja atdzimšana

Pēc vērienīgās rekonstrukcijas 2016.gadā atklātais Rīgas Motormuzejs ir pārvērties līdz nepazīšanai. Izmantojot modernas un interaktīvas tehnoloģijas, apmeklētāji tiek aicināti doties virtuāli patiesā ceļojumā auto būves vēsturē, kas aizsākas nu jau pirms 133 gadiem, kad patentēja pirmo auto. Muzeja ekspozīcijas zāles ir aptumšotas, bet paši spēkrati spilgti izgaismoti. Tas ļauj koncentrēt uzmanību uz būtiskāko – muzeja eksponātiem un to stāstiem, kas apmeklētājam pašam jāatklāj ar modernu multimediju palīdzību. (Foto: Motormuzejs_tagad)

Līdzās pastāvīgai ekspozīcijai, kas izvietota 3 stāvos 4000 kvadrātmetru platībā, notiek tematiskas izstādes, spēkratu prezentācijas, autobūves vēstures izpētes darbs un muzeja darbnīcās tiek restaurēti spēkrati.

Nesenākais un viennozīmīgi ambiciozākais muzeja restaurācijas projekts, sākot jau ar paša auto transportēšanu no Kalifornijas, ASV uz Latviju, ir Kārļa Ulmaņa reprezentācijas auto dvīņubrālis Cadillac Fleetwood V8 All Weather Phaeton (1930.g.). Cadillac restaurācija ilga 3 gadus. No muzeja krājuma veidošanas viedokļa Cadillac automobilim ir ne tikai vēsturiska sasaiste ar Latviju, bet arī šis augstākās klases spēkrats ir vērtīgs kolekcijas papildinājums neparastās virsbūves, komplektācijas un restaurācijas kvalitātes dēļ. (Foto: Cadillac_process)

Tāpat kā AKK un RMM pirmsākumos retu auto medību gars nav apsīcis arī mūsdienās. Viens no lielākajiem dārgumiem, kas muzejā nonācis pēc rekonstrukcijas periodā ir pasaules autobūves pioniera, liepājnieka Augusta Krastiņa ASV dibinātajā kompānijā Krastin Automobile Company 1903. gadā ražotais automobilis “Krastin”. Šī auto sakarā pieminams arī RMM restaurācijas nodaļas vadītāja, meistara Gunāra Dortāna vārds, kurš piedalījās auto atrašanā, vadīja tā restaurācijas projektu, kā arī 2016. gadā piedalījās vienā no pasaules prestižākajiem seno spēkratu salidojumiem – Londonā Regent Street Motor Show un pieveica 96 km garo Londonas – Braitonas braucienu. Šajā pasākumā Krastin Auto uzvarēja spēkratu elegances konkursā, izcīnot Concours d’Elegance kategorijas augstāko balvu, kas ne vien sniedza neaprakstāmu gandarījuma sajūtu komandai, bet arī nodrošināja Latvijas, Rīgas Motormuzeja un AAK atpazīstamību Eiropā un pasaulē. (Foto: Krastin_Auto_Londona)

Vēl kāds būtisks atradums ir vairāk nekā 30 bruņumašīnas “Imanta” detaļas, kas tika uzietas 2017. gadā Rīgas Motormuzeja rīkoto ekspedīciju laikā pie kādām mājām Liepnā. Māju saimnieka Daumanta Bijona tēvs leģendāro Latvijas armijas bruņutehnikas spēkratu, diemžēl jau sadegušu, redzējis pats savām acīm. Šobrīd “Imanta” ir vienīgā no 6 Latvijas armijas bruņumašīnām, kuras paliekas ir izdevies atrast. Pārējās, cik zināms Rīgas Motormuzeja speciālistiem, pilnībā iznīcinātas kaujās. Ņemot talkā mūsdienu tehnoloģijas, jaunajā izstādē “Leģenda par dzelzs bruņinieku” Motormuzeja apmeklētāji var diezgan precīzi nojaust “Imantas” aprises, uzbūvi un tehniskos parametrus, vienlaikus ļaujot būt vēsturisko notikumu aculieciniekiem.

(Foto: Imanta)

Rīgas Motormuzejs vienmēr palicis uzticīgs savai misijai – ieinteresēt cilvēkus un veidot pozitīvu attieksmi pret spēkratu vēsturi un tehnikas mantojumu kopumā. Šobrīd RMM var lepoties ar 150 000 apmeklētāju gadā, vairākām Eiropas un Latvijas muzeju jomas balvām, bet vissvarīgāk ar atzinīgiem vārdiem, ko sniedz vietējie un ārvalstu apmeklētāji.

+ 10

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Rīgas motormuzejs atzīmē 30 gadu jubileju

Kategorijas